Nobela prēmija literatūrā «ķīniešu Francam Kafkam» (9)

CopyDraugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: AFP /LETA

«Ar halucinējošu reālismu saplūdina tautas pasakas, vēsturi un mūsdienas», par Mo Jeņa darbiem teikts Nobela prēmiju komitejas Stokholmā paziņojumā. 57 gadus vecais Mo Jeņs tiek dēvēts par ķīniešu Francu Kafku.

(papildināta informācija par Mo Jeņu)

Mo Jeņs, kas tulkojumā no ķīniešu valodas nozīmē «nerunā», ir rakstnieka pseidonīms. Viņa īstais vārds ir Guaņs Moje (Guǎn Móyè). Viņš dzimis 1955.gadā.

Mo Jeņs publicējis romānus, stāstus un esejas par vairākiem tematiem, un, neraugoties uz sabiedrību kritizējošajiem darbiem, viņš tiek uzskatīts par vienu no izcilākajiem Ķīnas mūsdienu rakstniekiem.

Jeņa darbos jūtama viņa jaunības pieredze un aprakstītas dzimtās provinces ainas.

Pērn daudzu kārotais apbalvojums tika piešķirts zviedru dzejniekam Tomasam Transtremeram.

Jeņs paudis prieku par saņemto balvu un solījis turpmāk «censties vēl vairāk, lai visiem pateiktos».

Atzinību par Nobela prēmijas piešķiršanu Jeņam izteikusi arī Ķīnas Rakstnieku asociācija.

«Mēs esam ļoti priecīgi. Tas ir priecīgs notikums Ķīnas literārajā pasaulē,» valsts televīzijai sacīja asociācijas priekšsēdētāja vietnieks He Dzjanmins.

Mo Jeņs ir pirmais Ķīnas pilsonis, kam piešķirts šis prestižais apbalvojums, un otrais ķīniski rakstošais literāts, kas godināts ar Nobela prēmiju.

Taču, šķiet, ka šoreiz Pekina reaģēs daudz atzinīgāk, nekā 2000.gadā, kad Nobela prēmija literatūrā tika piešķirta trimdā dzīvojošajam ķīniešu rakstniekam Gao Sinczjaņam, kurš pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados aizbēga no Ķīnas un 1997.gadā ieguva Francijas pilsonību.

Pekina 1989.gadā arī asi nosodīja Nobela Miera prēmijas piešķiršanu Tibetas garīgajam līderim Dalailamam un asi nopēla disidenta Liu Sjaobo godināšanu 2010.gadā.

Jau ierasts, ka datums, kurā tiek paziņots prestižās prēmijas ieguvējs literatūrā, tiek atklāts vien dažas dienas iepriekš, bet diena, kad tiks nosaukti pārējo balvu laureāti, zināma jau vairākus mēnešus iepriekš.

Kopš 1901.gada tikai 12 no 108 Nobela Literatūras prēmijas saņēmējiem bijušas sievietes.

Pēdējā reize, kad ar prestižo apbalvojumu tika godināts rakstnieks no Ziemeļamerikas, bija 1993.gads, kad Nobela prēmija tika piešķirta ASV rakstniecei Tonijai Morisonei.

Mo Jeņs
Mo Jeņs Foto: AFP /LETA

Pērn daudzu kārotais apgalvojums tika piešķirts zviedru dzejniekam Tomasam Transtremeram.

Nobela nedēļa

Jau ziņots, ka ar Nobela balvas saņēmēja medicīnā paziņošanu pirmdien sākas tradicionālā Nobela prēmiju piešķiršanas nedēļa, kad sabiedrības galvenā uzmanība būs pievērsta prestižajai Nobela Miera prēmijai.

Sabiedrības visgaidītākie apbalvojumi, kas ik gadu tiek piešķirti līdzās balvām medicīnā, fizikā, ķīmijā un ekonomikā, ir Nobela prēmijas miera veicināšanā un literatūrā.

Lai gan ierasti ir visai sarežģīti prognozēt, kurš varētu saņemt prestižo godalgu zinātnes kategorijās - medicīnā, fizikā, ķīmijā un ekonomikā -, tradicionāli tiek izteikti daudzi minējumu par to, kuram varētu tikt pasniegta prēmija literatūrā un miera veicināšanā.

Slepenības nodrošināšana

Šogad pastiprināta uzmanība tiek pievērsta centieniem nodrošināt balvas saņēmēju vārdu slepenību līdz pat oficiālajai laureātu paziņošanas ceremonijai.

Lai nepieļautu informācijas noplūdi, Zviedrijas Akadēmija, kas piešķir Nobela prēmiju literatūrā, autorus dēvē kodētos vārdos, un Akadēmijas locekļi, sabiedriskās vietās lasot grāmatas, tām uzliek citus vākus.

Tā, piemēram, 2005.gadā, kad Nobela prēmija literatūrā tika piešķirta britu dramaturgam Haroldam Pinteram, Zviedrijas Akadēmijas komiteja vienādo iniciāļu dēļ viņu dēvēja par Hariju Poteru.

Pērn Zviedrijas prokuratūra izmeklēja izskanējušās baumas, ka informācija par laureātu tika nopludināta vēl pirms oficiālā paziņojuma. Aizdomas radās, jo vien dažas stundas pirms oficiālā paziņojuma likmes, ka Nobela prēmija literatūrā tiks piešķirta Transtremeram, pieauga no 13 pret viens līdz divi pret viens. Pārbaude gan pēcāk tika izbeigta pierādījumu trūkuma dēļ, taču Zviedrijas Akadēmija šogad sola ievērot vēl lielāku piesardzību un ir ierobežojusi to cilvēku loku, kuriem būs pieejama informācija par izraudzīto laureātu.

Turklāt šogad Zviedrijas Akadēmija atteikusies no ierastās prakses, ka aizlīmēta aploksne ar laureāta vārdu ar kurjerpastu tiek nosūtīta medijiem.

«Pērn Zviedrijas Akadēmija izvērtēja savu darbību ar mērķi ierobežot ārējo dalībnieku skaitu, lai uzlabotu slepenību. Diemžēl mēs vairs nevarēsim nodrošināt īpašos kurjerus, kas nogādās oficiālo paziņojumu medijiem,» plašsaziņas līdzekļus augustā informēja Zviedrijas Ārlietu ministrija.

Kopš 1901. gada

Ekonomiskās krīzes dēļ naudas prēmijas apmērs samazināts no līdzšinējiem desmit līdz astoņiem miljoniem zviedru kronu (no 815 000 līdz 652 000 latu).

Nobela Miera prēmija tiks pasniegta Alfrēda Nobela nāves gadadienā - 10.decembrī - Oslo, bet pārējo prēmiju ieguvēji tajā pašā dienā tiks apbalvoti Stokholmā.

Nobela balva sastāv no zelta medaļas, diploma un naudas prēmijas, kas tiek sadalīta starp vienas kategorijas laureātiem.

Nobela prēmijas tiek piešķirtas kopš 1901.gada, un tās iedibināja dinamīta izgudrotājs Alfrēds Nobels (1833-1896).

Komentāri (9)CopyDraugiem X Whatsapp

Nepalaid garām!

Uz augšu