Latvijas Literatūras gada balvas ekspertu komisija – literatūrkritiķe Anda Baklāne, rakstniece Inga Ābele, literatūrzinātniece Eva Eglāja – Kristsone, rakstnieks un tulkotājs Vilis Kasims, dzejnieks Ronalds Briedis, rakstniece Laura Dreiže un literatūkritiķis, dzejnieks Aivars Madris – par labākajiem 2018. gadā izdotajiem literārajiem darbiem dzejā, prozā, bērnu literatūrā, kā arī tulkojumu un debijas kategorijā atzinusi šādus autorus un viņu darbus.

Labākais dzejas darbs

Inga Gaile “Lieldienas”, Neputns 

Arvis Viguls “Grāmata”, Orbīta 

Uldis Bērziņš “Idilles”, Neputns 

Liāna Langa “Velēnu kleita”, Neputns 

Gunta Šnipke “Ceļi”, Mansards

Labākais prozas darbs

Māra Zālīte “Paradīzes putni”, Dienas Grāmata 

Inga Žolude “Materia botanica”, Dienas Grāmata 

Jana Egle "Svešie jeb miļeņkij ti moi", Latvijas Mediji

Andra Manfelde "Mājās pārnāca basa", Latvijas Mediji 

Labākais literatūras darbs bērniem

Māris Rungulis "Trīs Nāves Mārtiņdienā. Pārupes spoku stāsti. 2. grāmata", Liels un mazs

Kārlis Vērdiņš, poēma "Dilles tante", Liels un mazs 

Lilija Berzinska “Skelets skapī”, Dienas Grāmata

Aivars Kļavis, triloģija "Ceļš uz nezināmo zemi", Zvaigzne ABC 

Labākais tulkojums

Guntara Godiņa tulkotais igauņu eposs “Kalevdēls”, Neputns 

Gitas Grīnbergas un Dena Dimiņa tulkotais Žorža Pereka romāns "Dzīve lietošanas pamācība", Mansards 

Māras Poļakovas tulkotais Dāvida Grosmana romāns “Bārā ienāk zirgs”, Jāņa Rozes apgāds 

Daces Meieres tulkotais Kristinas Sabaļauskaites romāns "Silva rerum IV", Zvaigzne ABC 

Spilgtākā debija

Ināra Kaija Eglīte "Kliedziens starp āboliem", Neputns 

Haralds Matulis “Vidusšķiras problēmas”, Mansards 

Dainis Deigelis “Dievs beidz”, Valters Dakša

Ekspertu komisija šogad nolēmusi piešķirt speciālbalvu par īpašu veikumu literatūrā, izceļot bilingvālo dzejas krājumu "Trilium / Trillium” lībiešu un angļu valodā, kura autori ir lībiešu dzejnieki Baiba Damberga, Valts Ernštreits un Ķempju Kārlis, atdzejojumu angļu valodā radījuši Uldis Balodis un Raians van Vinkls. Krājums tapis, Latvijai gatavojoties viesu valsts statusam Londonas grāmatu tirgū 2018. gadā, krājuma izdevējs – biedrība „Līvõ Kultūr sidām”.

„Trīs dzejnieku dzejas krājums lībiešu un angļu valodā Trillium, bez šaubām, ir īpašs tādā ziņā, ka tā ir pirmā lībiešu dzejas grāmata, kas tulkota angļu valodā. Tur ir sava daļa apbrīnas un gandrīz neticība par to, ka tik mazai tautai var būt tik daudz labu dzejnieku, sava daļa vēlmes sargāt trauslu ziedu. Mani personiski grāmata visdziļāk aizkustina kā sīkstuma, neatlaidības, pat heroisma apliecinājums – un šis heroisms nav velts. Centieni saglabāt daudzveidību un unikālas identitātes globālajā kultūru zupas katlā varētu būt instinktīvi pareiza, ne vien poētiska, bet arī pragmatiska rīcība,” raksta balvas komisijas priekšsēdētāja, literatūrkritiķe Anda Baklāne.

Mūža balva Veltai Sniķerei

Mūža balvu ekspertu komisija nolēma piešķirt 1920. gadā dzimušajai, Londonā dzīvojošajai dzejniecei un atdzejotājai Veltai Sniķerei par izcilu un spilgtu ieguldījumu Latvijas dzejā un atdzejā, dzeju lasījumos atklājot vārdu sinerģijā ar roku kustību veidotām zīmēm, ko jogas praksē dēvē par mudrām.

Veltas Sniķeres, kas ir arī praktizējoša jogas skolotāja, dzeju mēdz pielīdzināt mantrām, kas lakoniskos valodas tvērumos atklāj visa esošā būtību un savstarpējo saikni. V.Sniķeres atdzejojumā angļu valodā klajā nākusi Andreja Eglīša, Vizmas Belševicas, Zinaīdas Lazdas u.c. autoru dzeja, 2019.gadā angļu valodā izdotas arī latviešu dainas.

„Veltas Sniķeres dzejas galvenā tēma ir cilvēka spēja atklāt pasaules un dabas dziļāko metafizisko nozīmi un iekļauties kosmiskā ritējumā. Pie tam, būdama savā dzejā spilgti oriģināla, viņa vienmēr pratusi apvienot mūsdienīgumu ar dainām raksturīgo piesātināto lakonismu un mītisko pasaules redzējumu. Sniķeres dzejoļi ir salīdzināti ar buramvārdiem, mantrām. Par gaišdzirdību autore sauc mirkli, kad atnāk dzejolis,” uzsver rakstniece Inga Ābele.

Literatūrzinātniece Eva Eglāja – Kristsone vērtē: „Dažnedažādi epiteti piemēroti Veltas Sniķeres personībai un daiļradei: maģiskā, savdabīgā, lakoniskā; cildināta viņas dzejas un ķermeņa plastika, viņa dēvēta par burvi un vārdotāju. Bet man Velta Sniķere ir, pirmkārt, latviete, kura tulkojusi dainas un kura Anglijā t.s. aukstā kara laikā PEN starptautiskajos kongresos ieradās latviešu tautas tērpā, lai atgādinātu par padomju varas okupēto Latviju.”

Dzejnieks Ronalds Briedis: „Veltas Sniķeres rokas ir šūpojušas gaismu vesela gadsimta garumā, gan atgriežot latviešu dzejas valodu pie tās rituālajiem pirmsākumiem un meklējot radniecīgās saiknes ar indiešu kultūru, gan veicot ieguldījumu tās laikmetīgajās izpausmēs. Pārlaicīgo sakarību meklējumi dzejā caur plastisku tās pasniegšanas veidu, kā arī literārās tradīcijas paplašināšana avangarda un starpdisciplināro mākslas jomu virzienā ierāda Veltas Sniķeres devumam latviešu literatūrā īpašu vietu.”

Pasniegšanas ceremonija

Latvijas Literatūras gada balvas tiks pasniegtas 2019. gada 25. aprīlī plkst. 18 Sūkņu stacijā, Rīgā, Maskavas ielā 196. Balvu ieguvēji saņems naudas balvas, kā arī balvas simbolisko veidolu – LALIGABAS lampu, kuras idejas autors – dizaina studija „MĀJO”. Šī gada vizuālo identitāti veidojis mākslinieks Mareks Hofmanis. Balvas pasniegšanas ceremoniju veido publiciste Anete Konste, teātra un kino režisore Marta Elīna Martinsone, arhitekts un scenogrāfs Ivars Veinbergs, scenogrāfe un kostīmu māksliniece Sintija Jēkabsone. Pasākumu vadīs aktieri Inga Alsiņa-Lasmane un Gatis Maliks, par kosmiski muzikālām intermēdijām rūpēsies Sniedze Prauliņa.

Sīkākas ziņas par nominantiem, speciālbalvas un mūža balvas ieguvēju un citām aktivitātēm no š.g. 25. marta ir pieejamas mājas lapā www.laligaba.lv, kā arī sociālo tīklu kontos.

Latvijas Literatūras gada balva (LALIGABA) ir nozīmīgākais gada notikums literatūras nozarē Latvijā, tas nodrošina literāro darbu profesionālu izvērtējumu un atzinības izteikšanu autoriem par izcilākajiem darbiem, kuri gada laikā publicēti Latvijas rakstniecībā.