81% latviešu un 87% cittautiešu apgalvo, ka viņiem patīk kontaktēties ar citu tautību cilvēkiem, liecina Baltijas Sociālo zinātņu institūta veiktais pētījums "Etniskā tolerance un Latvijas sabiedrības integrācija".
Latvijas iedzīvotājiem patīkot kontaktēties ar citu tautību cilvēkiem (1)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Saskarsme ar citu tautību cilvēkiem patīkama visbiežāk šķiet tiem latviešiem, kuriem jau ir ciešs kontakts ar citu tautību pārstāvjiem. Savukārt attiecībā uz cittautiešiem šāda sakarība nav novērota - neatkarīgi no kontaktu biežuma viņiem saskarsme ar citu tautību pārstāvjiem šķiet patīkama. Pētījumā secināts, ka vizuāli atšķirīgu tautu pārstāvji Latvijā sastopas ar ļoti dažādu attieksmi - gan ar īpašu labvēlību un interesi, gan ar aizdomām un nicinājumu. Atšķirīgā izskata dēļ šiem cilvēkiem tiek pievērsta īpaša uzmanība - pētoši skatieni, tiek izteiktas dažādas piezīmes, dažkārt viņi cieš arī no fiziskas vardarbības. Kopumā tomēr lielākā daļa ārzemnieku Latvijā sastopas ar atturīgu vai laipnu attieksmi. Īpaši jaunieši uzsver, ka šeit ieguvuši daudz jaunu draugu gan latviešu, gan krievu vidū. Dažkārt ārzemnieki uzskata, ka viņiem vieglāk kontaktēties ar krieviski runājošajiem, jo viņi ir atvērtāki un aktīvāki. Tomēr arī konfliktsituācijas visbiežāk veidojas ar krievvalodīgajiem jauniešiem. Noraidoša attieksme Latvijas iedzīvotājiem ir arī pret čigāniem, kas šeit dzīvo jau gadsimtiem ilgi. Ļoti piesardzīga attieksme pret čigāniem ir 39% latviešu un 33% cittautiešu. Tuvas radnieciskas saites vai tuvas draugu attiecības ar čigāniem izvēlētos tikai 9% latviešu un 8% cittautiešu. Gan latvieši, gan cittautieši ir visai piesardzīgi arī attieksmē pret amerikāņiem. Tikai ap 40% ir noskaņoti tuvākai saskarsmei, bet vairāk nekā 50% aptaujāto pieļauj saskarsmi ar amerikāņiem tikai kā tūristiem. Negatīva attieksme ir arī pret kaukāziešiem, ķīniešiem, afrikāņiem, kurdiem un musulmaņiem. Vairums respondentu ar šo tautību cilvēkiem vēlētos kontaktēties kā ar tūristiem vai arī uzskata, ka viņus nedrīkst ielaist valstī. Pētījums īstenots par Eiropas Savienības līdzekļiem, un tā galvenie mērķi bija izpētīt Latvijas sabiedrībā dominējošos aizspriedumus un tolerances pakāpi pret dažādām etniskajām un reliģiskajām grupām, kā arī noskaidrot ksenofobisko attieksmju veidošanās mehānismus un faktorus, kas nosaka cilvēku toleranci Latvijā.