Tavs pārlūks ir novecojis, lūdzu atjauno to..
Sīkdatnes (cookies) mums sniedz iespēju uzlabot jūsu kā lietotāja ērtibas. Turpinot izmantot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. VAIRĀK >

Darba grupa vienojas par trīs iespējamiem risinājumiem īres «griestu» jautājumā

Darba grupa, kas meklē risinājumus jautājumam par īres «griestu» atcelšanu no 2005. gada, otrdien vienojās par trīs iespējamajiem problēmas risinājumiem, aģentūrai BNS pastāstīja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas preses sekretārs Ansis Pūpols.

Pirmais risinājums paredz pašvaldību palīdzību denacionalizēto namu dzīvokļu īrniekiem pabalstu veidā. Pūpols sacīja, ka darba grupas sēdē Rīgas Domes Komunālo un dzīvokļu jautājumu komitejas priekšsēdētājs Jānis Karpovičs ierosinājis vēl neatcelt īres «griestus», bet pacelt īres maksu līdz 0,6 latiem par kvadrātmetru un tādā gadījumā pašvaldība varētu izmaksāt pabalstus.

Otrs variants paredz, ka valsts līdzfinansē dzīvokļu celtniecību, kuros varētu izmitināt denacionalizēto namu dzīvokļu īrniekus. Savukārt trešais variants paredz palielināt nekustamā īpašuma nodokli tiem denacionalizēto namu īpašniekiem, kas neapsaimnieko savus namus.

Pūpols sacīja, ka jebkurš no trim variantiem ir situācijas risinājums, kā arī iespējams, ka var ieviest visus trīs variantus. Taču vēl vajadzīgi papildu aprēķini gan par precīzu īrniekus skaitu, kuri var palikt bez dzīvokļa, kā arī par vajadzīgajiem līdzekļiem dzīvokļu celtniecībai u. c. Pūpols arī sacīja, ka pat Rīgas Domei nav konkrētu aprēķinu, cik ģimeņu varētu izlikt no dzīvokļiem pēc īres «griestu» atcelšanas.

Nākamā darba grupas sēde paredzēta nākamajā nedēļā.

Darba grupu izveidoja premjers Indulis Emsis, kas jau iepriekš paudis, ka īres «griesti» būtu jāsaglabā vēl gadu.

Darba grupā darbojas Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas priekšsēdētājs Staņislavs Šķesteris un viņa vietnieks Jānis Lagzdiņš, Rīgas Domes Komunālo un dzīvokļu jautājumu komitejas priekšsēdētājs Jānis Karpovičs, Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors Jānis Kalviņš, reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Andrejs Radzevičs, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) Mājokļu nodaļas vadītāja Ilze Oša, RAPLM valsts sekretāre Ilze Kukute un «Mājokļu aģentūras» direktors Normunds Pēterkops.

Jau ziņots, ka likums par telpu īri paredz, ka no nākamā gada tiek atcelti īres «griesti», kas līdz šim denacionalizēto namu jaunajiem īpašniekiem neļāva īrniekiem, kas šajos namos dzīvoja pirms denacionalizācijas, noteikt nekontrolēti augstu īres maksu.

Pret īres «griestu» atcelšanu iebilst lielākā daļa denacionalizēto namu dzīvokļu īrnieku, jo baidās, ka paliks bez dzīvesvietas. Pēc Saeimas deputāta Jāņa Lagzdiņa veiktajiem aprēķiniem, balstoties uz «Mājokļu aģentūras» informāciju, pēc īres maksas «griestu» atcelšanas Rīgā apmēram desmit tūkstoši ģimeņu var palikt bez mitekļa.

Savukārt nekustamo īpašumu tirgus speciālisti uzskata, ka īres «griestiem» bija jēga tikai kā pārejas laika pasākumam un šādas normas saglabāšana arī turpmāk kropļos nekustamo īpašumu tirgu, jo ēku īpašnieki nevar gūt pietiekami lielus ienākumus, lai uzturētu namus.

Īres «griestus» palielina katru gadu, un šogad, kad likuma pārejas noteikumi beidz darboties, tie ir 0,48 lati par kvadrātmetru. Savukārt pēc nākamā gada 1. janvāra nekādu ierobežojumu īres maksas noteikšanai vairs nebūs.