Tavs pārlūks ir novecojis, lūdzu atjauno to..
Sīkdatnes (cookies) mums sniedz iespēju uzlabot jūsu kā lietotāja ērtibas. Turpinot izmantot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. VAIRĀK >

Rozā brilles. 22. sērija

Vasara jau sliecās uz otro pusi, un, laikam ejot, mainījās ne tikai daba. Renāte bija atbrīvojusies no nastas, kuru pati sev uzkrāva, un atkal jutās tikpat gaisīga un dzīvespriecīga kā parasti.

Pamazām tuvojās beigām arī viņas ieilgušās brīvdienas. Starp daudzajiem darba piedāvājumiem beidzot bija gadījies īstais. Kāda liela firma nupat bija atklājusi jaunu filiāli.

Pēdējo brīvo dienu Renāte pavadīja, sauļojoties kopā ar draudzenēm. Armands bija kaut kur devies ar Agnesi. Savu meiteni viņš līdz šim tā arī nebija sadūšojies iepazīstināt ar māsu, lai gan daudz stāstīja vienai par otru.

Pludmalē draudzenes visu dienu trieca jokus par to, ka jaunajā vietā noteikti būs arī jauni izskatīgi puiši. Taču pret šīm asprātībām Renāte todien palika vēsa. Viņa negribēja atkal mesties nepārdomātos sakaros un vēlāk nožēlas rūgtumā darīt vēl kādas muļķības.

Arī, kad viņu bariņam piesēdās trīs puiši, kas sauļojās turpat netālu, Renāte gandrīz nepaskatījās uz viņu pusi un slēpa acis aiz savām rozā saulesbrillēm. Tās bija kļuvušas jau gandrīz par talismanu.

Puiši neveiksmīgi pūlējās piesaistīt viņas uzmanību gan ar dzēlieniem viņas lepnībai, gan aicinājumiem iet peldēties vai spēlēt volejbolu. Vislabāk Renāte jutās, kad draudzenes ar puišiem uz ilgu laiku nozuda jūrā un viņa varēja sapņaini un netraucēti vērties tālajā horizonta līnijā. To viņa salīdzināja ar savu turpmāko, vēl nezināmo dzīves daļu.

Kā jau to varēja gaidīt, puiši piedāvāja meitenēm arī atlikušo vakaru pavadīt kopā kādā klubā. Draudzenes piekrita, kas viņām. Renāte, pieklājīgi atvadījusies no visiem un novēlējusi patīkamu izklaidi, devās mājup.

Vilcienā, kur vairākums gados jauno pasažieru bija sasēdušies pa pārīšiem, viņai uzmācās neliels rūgtums. Kāpēc viņa brauc viena? Tomēr labāk tā, nekā pārsteidzīgi soļi, kam seko vilšanās.

Gūtā pieredze bija daudz ko iemācījusi un padarījusi spēcīgāku, uzmanīgāku, pieaugušāku. Arī puiša problēma noteikti atrisināsies pati no sevis. Vienīgi šoreiz tam jābūt puisim, par kuru Renāte varēs justies pārliecināta — viņa tam vajadzīga ilgāk nekā vienas nakts priekiem.

Armands jau gaidīja mājās un priekā mirdzošām acīm metās stāstīt par vēl vienu brīnišķīgu dienu, kas pavadīta kopā ar Agnesi. Māsa necentās stāstījumu pārtraukt arī tajos brīžos, kad Armands kļuva sentimentāls. Viņa ļāva brālim izbaudīt visu sajūtu gammu, ko sniedz mīlestība.

Lai būtu naivi, lai būtu izpušķoti, jo mīlestībai taču likumi nepastāv, tā plašiem soļiem dodas pāri visam un daudzus akmeņus zem sevis pārvērš tīrā zeltā. Tā bija lielākā bagātība, ko Renāte varētu novēlēt ikvienam, cerot, ka kāds viņai vēl tieši to pašu.

No rīta viņa pamodās, pirms vēl bija nozvanījis modinātājs. Jaunā darbavieta vilināja kā viss nezināmais. Izejamās drēbes Renāte bija sagatavojusi iepriekšējā vakarā, tāpēc no rīta varēja gatavoties bez steigas. Tā kā laika pietika, uz darbu viņa devās kājām.

Priekšā bija jau četri jaunie Renātes kolēģi. Daiga, kas bija Renātes tagadējā priekšniece, iepazīstināja viņu ar pārējiem.

— Pagaidām vari mierīgi pasēdēt, iejusties. Šodien mums būs vēl viens jauniņais. Sagaidīsim viņu un tad arī runāsim par darba lietām. Ja vēlies kafiju, tur stūrī ir automāts.

No kafijas Renāte neatteicās. Šeit viņa jutās mājīgi un jau pirmajās minūtēs zināja, ka te viegli iejutīsies. Drīz atkal atskanēja Daigas balss.

— Renāte, arī otrs iesvētāmais ir klāt. Nāc iepazīsties.

Renāte nolika izdzerto krūzīti pie izlietnes un pagriezās pret durvīm.