Tavs pārlūks ir novecojis, lūdzu atjauno to..
Sīkdatnes (cookies) mums sniedz iespēju uzlabot jūsu kā lietotāja ērtibas. Turpinot izmantot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. VAIRĀK >

Kā saprast grafisko attēlu mērvienības

Grafisko attēlu raksturojošās mērvienībās valda liela dažādība. Ikdienā, sastopoties ar apzīmējumiem «punkts», «colla» vai «pica», mēs nereti tikai aptuveni nojaušam, ko nozīmē un patiesībā izsaka šīs mērvienības.

Grafiskā informācija datorā

Jau kopš datoru ēras pirmsākumiem viena no datora funkcijām ir bijis darbs ar grafisku informāciju — sākotnēji ģeometrisku uzdevumu risināšana, topogrāfija, teksta atpazīšana, vēlāk arī attēlu apstrāde, poligrāfijas darbi un citi uzdevumi. Atšķirībā no tekstuālas informācijas ievades grafikas aprakstīšana ir sarežģītāks uzdevums, jo attēlam piemīt gan forma, gan krāsa, kas jāpārvērš datoram saprotamās nuļļu un vieninieku virknēs.

Vēsturiski tiek lietotas divas dažādas metodes grafisku datu interpretācijai — vektorgrafika un rastra grafika. Vektorgrafika apraksta attēla atsevišķus fragmentus kā pamatelementu (taisnes, punkti, līknes) konstrukcijas, piekārtojot fragmentiem krāsas, virzienus un izmērus. Šā iemesla dēļ vektorgrafikas lietojums ir ierobežots, jo ar pamatelementiem ir ļoti grūti attēlot, piemēram, otas triepienu. Vektorgrafikas attēlu iespējams palielināt vai samazināt, nezaudējot kvalitāti, jo tikai jāmaina tā mērogs pret citiem objektiem. Populāri vektorgrafikas failu formāti datorā ir WMF (Windows Metafile), PS (PostScript file) un AI (Adobe Illustrator file).

Otra tehnoloģija — rastra grafika — apraksta attēlu kā punktu kopu, sadalot to rindās un kolonnās un fiksējot katra rindu un kolonnu krustpunkta krāsu un spilgtumu. Tādējādi attēls tiek interpretēts kā krāsainu punktu sakārtojums. Svarīgs ir mērījumu punktu (rindu un kolonnu krustpunkti) kopskaits, ko sauc par attēla izšķirtspēju. Pēc oficiālās terminoloģijas, punkts ir garuma mērvienība — 1/72 daļa collas, tas ir, aptuveni 0,35 mm, bet pikselis ir attēla mazākā daļa, mērījuma punkts, taču teksta uztveramības dēļ šajā rakstā termins «punkts» lietots attēla fragmenta nozīmē. Rastra attēlu izmēra mainīšanai izmanto interpolāciju vai ekstrapolāciju, lai ģenerētu trūkstošo punktu informāciju vai aprēķinātu vairāku punktu sapludināšanas rezultātu, tā zaudējot attēla kvalitāti. Populāri rastra grafikas failu formāti datorā ir BMP, TIFF, JPG, GIF.

Ierīču izšķirtspēja

Darbam ar grafiku datorā tiek izmantotas dažādas perifērijas ierīces, piemēram, monitori, drukas iekārtas, skeneri, kuru pamatfunkcija ir pārvērst attēlu no cilvēkam saprotamas formas datoram saprotamā vai pretēji. Grafiskās ierīces, līdzīgi rastra formāta pieejai, attēlu uztver kā daudzu krāsainu punktu kopu, tādēļ izšķirtspēja ir viens no grafisko ierīču raksturlielumiem, kas nosaka, cik lielā mērā detalizētu attēlu konkrēta ierīce spēj parādīt vai uztvert.

Piemēram, vidusmēra skeneri spēj skenēt attēlu 200–1200 dpi (punkti collā) izšķirtspējā, tādējādi, pieņemot, ka tiek skenēta 3 x 4 collas liela fotogrāfija 200 x 200 punktu izšķirtspējā, tiks iegūts 600 x 800 punktu liels attēls.

Vektorgrafikas mērvienības

Vektorgrafikas attēli nav tieši piesaistīti izmēram, taču bieži tiek noteikts mērogs, kādā attēls veidots. Piemēram, daudzās vektorgrafikas programmās attēls tiek veidots uz iedomātas papīra lapas, līdz ar to mērogojot attēlu pret tā potenciālo izdruku.

Vektorgrafikā izmanto dažādas mērvienību sistēmas, kas galvenokārt atšķiras vēsturiski ģeogrāfisku iemeslu dēļ — Eiropā lieto metrisko sistēmu, kas atšķiras no Lielbritānijas/ASV sistēmas, kuras pamatvienība ir colla. Tādēļ grafikas programmas ļauj izvēlēties, kuru no mērīšanas sistēmām lietot. Papildus tiek lietotas dažādu nozaru specifiskās mērvienības, piemēram, tipogrāfijas mērvienība pica, kas ekvivalenta 1/6 collas.

Bieži vien ir vajadzīgs vektorgrafikas failu pārveidot rastra grafikā, piemēram, drukājot attēlu ar printeri vai eksportējot tālākai izmantošanai rastra grafikas apstrādes programmās. Tā kā vektorgrafikas faili ir bezgalīgi kvalitatīvi, iespējams iegūt pēc patikas lielu rastra attēlu, taču jāizvēlas tāda eksporta konfigurācija, kas nodrošina, ka iegūto rastra attēlu izmērus un izšķirtspēju nevajadzēs mainīt, lai saglabātu attēla kvalitāti. Pastāv arī rīki, kas pārveido rastra grafiku vektorgrafikā, mēģinot atrast attēlā figūras, kas veidotas no regulāriem vienādas krāsas laukumiem, taču šo rīku darba rezultāti ne vienmēr pilnībā apmierina.

Rastra grafikas mērvienības

Vektorgrafikas mērīšana ir salīdzinoši vienkārši saprotama, bet rastra grafika ir nedaudz sarežģītāka.  Svarīgi ir izprast, ka galvenā rastra vienība ir punkts jeb pikselis, kas apraksta krāsu nelielā attēla fragmentā. To, cik liels šis fragments tiks attēlots kādā multimediju ierīcē, piemēram, datora ekrānā, nenosaka pats attēls, bet gan tā lietojums. Piemēram, 15 collu ekrānā ar 1024 punktu izšķirtspēju pa horizontāli viena punkta izmērs ir apmēram 0,29 mm, bet 21 collas ekrānam ar tādu pašu izšķirtspēju — 0,41 mm. Tieši tādēļ ir pieņemts lielākiem monitoriem izmantot augstāku izšķirtspēju, kurā punkta izmērs ir 0,2–0,3 mm, lai gan šī norma nav absolūta, jo vienmēr būs datorlietotāji, kas 17 collu monitoram izmantos 1600 x 1200 punktu izšķirtspēju, un tādi, kas šādam pašam monitoram izvēlēsies 800 x 600 punktu izšķirtspēju.

Rastra attēlus iespējams mērīt ne tikai garuma un platuma punktos, bet arī citās ekvivalentās vienībās. Populārākā attēlu mērīšanas metode ir noteikt attēla izmērus centimetros (vai collās) un paskaidrot, kādā izšķirtspējā attēls ir uztverams. Piemēram, 10 x 15 centimetri, 300 dpi (punkti collā). Izšķirtspēju pieņemts aprēķināt punktos collā (dpi), kā to dara gan skeneru, gan printeru ražotāji, gan arī tipogrāfiju darbinieki. dpi viegli pārrēķināt punktos centimetrā, atceroties, ka viena colla ir ekvivalenta 2,54 centimetriem. Tādējādi 300 dpi ir tas pats, kas 118 punktu centimetrā, taču šāds pieraksts ir neierasts un ikdienā netiek lietots.

Digitālo fotogrāfiju pasaulē pieņemta cita, līdz šim ne tik populāra attēlu mērīšanas sistēma, pēc kuras tiek aprēķināts kopējais punktu skaits attēlā. Piemēram, saka, ka attēlam ir 6,3 megapikseļu  (6,3 x 106) sensors, kas nozīmē, ka aparāts spēj radīt attēlus ar sešu miljonu punktu izšķirtspēju. Šī mērīšanas sistēma radusies tāpēc, ka ne visu digitālo fotoaparātu attēliem ir vienādas malu proporcijas (kā klasiskajā fotogrāfijā — 2:3), tādēļ, uzrādot malu garumus, varētu rasties grūtības ar fotoaparātu parametru salīdzināšanu.