Tavs pārlūks ir novecojis, lūdzu atjauno to..
Sīkdatnes (cookies) mums sniedz iespēju uzlabot jūsu kā lietotāja ērtibas. Turpinot izmantot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. VAIRĀK >

Degvielas cenu kāpums sāk beigties

Jau otro nedēļu turpinās naftas cenu kritums pasaules tirgos, un, lai gan cenas joprojām ir salīdzinoši augstas, benzīna cenas pasaules tirgū ir nokritušās zemākajā līmenī kopš jūnija vidus. Līdz ar to var prognozēt, ka Latvijas benzīntankos degvielas cenas tuvākajā laikā noteikti nekāps, bet, iespējams, pat kritīsies.

Tomēr aptaujātie degvielas tirgotāji par iespējamo degvielas cenu kritumu izsakās ļoti atturīgi, neaizmirstot piebilst: «Ja naftas cenu krišanās tendence saglabāsies, tad varbūt…» Tāpat naftas produktu tirgotāju vidū valda uzskats, ka naftas cenas lielā mērā nosaka spekulatīvi faktori. Turklāt šie spekulatīvie faktori vairāk ietekmē tieši naftas, nevis naftas produktu tirgu.

Par to netieši liecina arī tas, ka, lai gan naftas cena joprojām pārsniedz 40 dolāru par barelu, kas vēl pirms dažiem mēnešiem likās nesamērīgi augsta cena, benzīna cena nokritusies zem 400 dolāriem par tonnu. Vēl jūlijā benzīna cena svārstījās ap 430 dolāriem par tonnu. Tiesa, dīzeļdegvielas cena vēl vakar bija tikai par 7 dolāriem tonnā zemāka nekā benzīna cena, kas ir ļoti maza starpība.

Neste Latvija mazumtirdzniecības direktors Zigismunds Niedre ir pārliecināts — «ja pašreizējās tendences saglabāsies, tad varētu būt degvielas cenu kritums vietējā tirgū. Bet tikai gadījumā, ja tendences nemainās. Tomēr cenas nekritīsies ne šonedēļ, ne varbūt arī nākamnedēļ. Varbūt pēc dažām nedēļām».

Statoil naftas produktu tirgotājs Rihards Šķeltiņš uzsver, ka «šobrīd naftas produktu pasaulē ir pietiekami daudz, un nevar teikt, ka ir jūtams naftas trūkums». Kā galveno iemeslu, kāpēc naftas cenas saglabājas augstas, bez jau pieminētājiem spekulatīvajiem faktoriem R. Šķeltiņš min to, ka lielākajās naftas ieguvējvalstīs saglabājas politiskā nestabilitāte un šī nestabilitāte atspoguļojas naftas cenās. Pašreizējo naftas cenu kritumu viņš saista nevis ar situācijas normalizēšanos Irākā, bet ar to, ka pie regulāriem naftas piegāžu pārtraukumiem no Irākas naftas tirgotāji ir jau pieraduši un uz kārtējo naftas vada spridzināšanu vairs nereaģē.

Tomēr R. Šķeltiņš atturas prognozēt naftas produktu turpmāku cenu kritumu. «Tas, ka benzīna cena ir kritusies par vairāk kā 30 dolāriem tonnā, vēl neko nenozīmē. Mēs nevaram runāt par kādu lejupejošu tendenci. Drīzāk jārunā, ka benzīna cena ir stabilizējusies un atgriezusies normālā līmenī,» stāsta R. Šķeltiņš.

Hydro Texaco Latvija prezidents Māris Liepiņš, analizējot benzīna cenu izmaiņas augustā, tikai plāta rokas — «izmaiņas ir ļoti īpatnējas un grūti izskaidrojamas». Tās patiesi ir grūti izskaidrojamas, jo naftas cenas pagājušajā mēnesī 15 reižu pārsniedza vēsturiskos maksimumus, taču benzīna cena noturējās vairāk nekā 30 dolārus zem augstākajiem rādītājiem un vakar bija 393 dolāri par tonnu iepretim 470 dolāriem maijā.

Arī M. Liepiņš naftas cenu svārstības saista ar spekulatīviem darījumiem. Viņš gan piebilst, ka bieži tiek aizmirsts naftas izlietojums ķīmiskajā rūpniecībā. «Mēs esam pieraduši uzskatīt, ka nafta ir degviela automašīnām. Taču naftu tikpat lielos apjomos izmanto ķīmiskajā rūpniecībā. Iespējams, ka tieši ķīmiskās rūpniecības augošais pieprasījums izraisījis šo naftas cenu kāpumu. Visi runā, ka naftas cenu ietekmē augošais pieprasījums Ķīnā. Bet nav jau teikts, ka visi ķīnieši sākuši braukt ar automašīnām. Rūpniecība apēd šo naftu,» skaidro M. Liepiņš.

Arī viņš neuzskata, ka degvielas cenas Latvijā tuvākajā laikā kritīsies. «Vairumtirgotāji ir iebaidīti ar cenu lēkāšanu un neriskēs nolaist cenu. Tomēr, ja cenu kritums saglabāsies, arī viņi būs spiesti cenu samazināt, un tad jau arī uzpildes stacijās cenas kritīsies,» uzskata M. Liepiņš.