Tavs pārlūks ir novecojis, lūdzu atjauno to..
Sīkdatnes (cookies) mums sniedz iespēju uzlabot jūsu kā lietotāja ērtibas. Turpinot izmantot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. VAIRĀK >

Gundars Bojārs: Domājot par rīdzinieku labklājību

Rīgas pašvaldībā, sākoties jaunajam mācību gadam, sācies pēdējais darba posms pirms nākamajām pašvaldību vēlēšanām.

Sākoties septembrim, aktuāli ir jautājumi, kas saistīti ar izglītību. Šī nozare arī šogad ir viena no galvenajām pašvaldības darbības prioritātēm, ko apliecina fakts, ka pirmajos septiņos mēnešos izglītībai novirzīti 51,7 miljoni latu, kas ir 44% no pašvaldības pamatbudžeta izdevumiem. Arī šogad veikti vērienīgi rekonstrukcijas projekti izglītības iestādēs, to vidū rekonstruēta Rīgas 1. internātskola, Rīgas 33. vidusskola, Rīgas 99. vidusskolas virtuves bloks, pabeigti būvdarbi pirmsskolas izglītības iestādē «Madariņa», izbūvēts Sarkandaugavas sākumskolas ēkas mansards, rekonstruēta Rīgas Ukraiņu vidusskolas ēka. Ievērojams finansējums atvēlēts skolu sporta zāļu inventāra iegādei un Rīgas pilsētas skolu ventilācijas sistēmu tehnisko projektu izstrādei.

Turpinās arī skolu internetizācijas programma, šogad interneta pieslēgums ir nodrošināts vairāk nekā 100 skolām, un jau patlaban internets ir pieejams visās Rīgas vidusskolās.

Šogad aktualizēts arī jautājums par drošību uz ceļiem pie izglītības iestādēm — līdz 1. septembrim ātrumvaļņi jeb, tā saucamie, guļošie policisti ir izbūvēti pie 10 Rīgas mācību iestādēm, bet pie vēl 10 izglītības iestādēm šie policisti tiks izbūvēti līdz oktobrim. Kopumā šogad būs izbūvēti 46 vaļņi 25 vietās 20 izglītības iestāžu tuvumā.

Vēl, tuvojoties gada izskaņai, aktuāli ir jautājumi, kas saistīti ar budžeta plānošanu — gan pilsētas, gan valsts, gan nu jau arī Eiropas Savienības (ES) mērogā. Tuvākajā laikā sāksies Eiropas Savienības budžeta 2007.–2012. gadam plānošana un Rīgai būs jāpiesaka savi lielie projekti ES finansējuma saņemšanai šim periodam, taču, lai pretendētu uz ES finansējumu, Rīgai saviem projektiem būs jānorāda precīzi līdzfinansējuma avoti.

Rīgā kopumā nepieciešams realizēt transporta infrastruktūras projektus par 595,9 miljoniem latu, tostarp Austrumu maģistrāles divas kārtas, Ziemeļu šķērsojums, Dienvidu šķērsojuma trīs kārtas u. c. Lai pretendētu uz ES naudu minēto projektu realizēšanai, nepieciešams 20–30% Pašvaldības un valsts līdzfinansējuma. Patlaban valsts klusē par savu iespējamo līdzdalību šajos projektos, bet Rīgas budžetā tādu iespēju nav.

Problēmu pastiprina fakts, ka Rīga nemitīgi ir spiesta ieguldīt investīcijas valsts nozīmes autoceļos Rīgā, lai gan neremontētas joprojām ir mazās ielas, iekšpagalmi, kuru uzturēšana ir pašvaldības funkcija.

Valsts autoceļu fonda finansējuma sadale pēc pašvaldības domām ir netaisnīga — Rīga saņem tikai 5,9% no fonda finansējuma, ko veido ieņēmumi no akcīzes nodokļa, pārdodot degvielu, lai gan Rīgā reģistrēti 33,2% no visiem transporta līdzekļiem un pārdoti 45% no visas degvielas. Turklāt Rīga ar valsti dalās divkārt — šogad jau 24,6 miljoni latu tiks ieskaitīti pašvaldību izlīdzināšanas fondā, bet 34% Rīgā strādājošo, kas reģistrēti citās pašvaldībās, savu iedzīvotāju ienākuma nodokli maksā citur, un šie ieņēmumi iet garām galvaspilsētai.

Viens no iespējamajiem risinājumiem, kuru izteicu šovasar, ir iebraukšanas maksas ieviešana Rīgā (kādā noteiktā pilsētas daļā). Tādējādi tiktu izveidots īpašs fonds, no kura varētu finansēt nepieciešamos infrastruktūras projektus. Tā mazinātos satiksmes sastrēgumi pilsētas centrā. Šī maksa, manuprāt,  attiektos uz Rīgā nereģistrētajiem transporta līdzekļiem, no kuriem 100–200 tūkstoši Rīgā iebrauc katru dienu!

Šonedēļ  nosūtīju vēstules Ministru prezidentam Indulim Emsim un satiksmes ministram Aināram Šleseram, kurā informēju par problēmām, kas saistītas ar Rīgas transporta infrastruktūras projektu realizāciju, lūdzot arī minētās amatpersonas izteikt savu viedokli iespējamajiem risinājumiem.

Šonedēļ Rīgas pašvaldības SIA «Rīgas pilsētbūvnieks» vadība iesniedza man kā Rīgas Domes priekšsēdētājam dokumentu, kurā apkopota informācija par tuvāko 3 gadu laikā plānoto dzīvojamo namu celtniecību. Programmas minimums paredz šogad nodot aptuveni 1000 jaunus pašvaldības dzīvokļus, bet nākamgad jau 1500 dzīvokļus. Jau šogad tiks nodotas nākamās trīs dzīvojamās mājas Dreiliņos, un nākamgad šo rajonu plānots turpināt attīstīt.

Pašvaldībai patīkams jaunums ir arī Rīgas pilsētas un reģiona pārstāvniecības Briselē izveidošana. Jau tuvāko nedēļu laikā tā sāks darbu, bet oficiāla atklāšana gaidāma oktobra beigās. Pārstāvniecību vadīs Egita Aizsilniece, kurai ir jau ilggadēja pieredze darbā Briselē, bet vēlāk, visticamāk, tiks piesaistīti arī citi darbinieki. Rīgas pilsētas un reģiona pārstāvniecība nodarbosies ar Rīgas vārda spodrināšanu, sadarbības partneru meklēšanu, likumdošanas apzināšanu, informācijas par tenderiem apkopošanu, kā arī apzinās iespējamos finansējuma avotus Latvijas galvaspilsētas un reģiona projektiem.