Tavs pārlūks ir novecojis, lūdzu atjauno to..
Sīkdatnes (cookies) mums sniedz iespēju uzlabot jūsu kā lietotāja ērtibas. Turpinot izmantot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. VAIRĀK >

Intervija ar JL frakcijas deputātu Māri Gulbi

Rudenī politiskajā virtuvē iet karsti. To parāda arī opozīcijas gan labējā «Jaunā laika», gan kreisās Tautas saskaņas partijas spiediens uz Induļa Emša vadīto valdību. Taču nosacītā virtuve neizbēgami saistīta ar politisko citādi domājošo skatījumu uz situāciju. «Neatkarīgā» intervē «Jaunā laika» Saeimas frakcijas deputātu Māri Gulbi.

– Līdz ar «Jaunā laika» deputātes Sarmītes Ķikustes balsojumu par valsts budžeta grozījumiem ir aktivizējusies polemika par tā dēvētajiem JL atkritējiem. Noskaidrosim — vai tādi vispār pastāv?

– Ja mēs runājam par atkritējiem, rindu attīrīšanu u. tml., man uzreiz nāk prātā tādi līderi kā Pols Pots, kurš attīrīja 3,5 miljonus cilvēku, un tas ilga vairākus gadus. JL nekā tāda nav. Tas, ka partijā ir dažādi viedokļi, tikai liecina, ka tā sasniegusi noteiktu brieduma pakāpi un tā nav viena cilvēka partija. Dažos jautājumos es tajā palieku mazākumā, bet man ir savs viedoklis par pamatvērtībām politikā.

– Vai Sarmīte Ķikuste pirms balsojuma par budžeta grozījumiem ar jums konsultējās?

– Nē. Taču es viņas argumentus par labu balsojumam uztveru ar sapratni, kaut arī viņa neievēroja frakcijas disciplīnu. Tā kā viņa ir ievēlēta no Latgales un vēlas būt ievēlēta arī turpmāk, viņai bija jāatbalsta budžeta grozījumi, kas paredzēja Latgalei 4,5 miljonus latu. Savukārt es frakcijai piedāvāju atturēties no balsojuma, jo balsot pret naudu ir ļoti sarežģīti.

– Jūs neprasījāt brīvo balsojumu?

– Es aicināju frakciju atturēties no balsojuma. Īstenībā šie budžeta grozījumi un ar tiem saistītais naudas pārpalikums budžetā ir iepriekšējās valdības nopelns — ja mēs nebūtu likuši tik pesimistisku ieņēmumu prognozi, Emša valdībai nebūtu, ko sadalīt šajos grozījumos.

– Jūs turpināsiet vienmēr atbalstīt partijas disciplīnu, pat ja nepiekritīsiet tās lēmumiem?

– Es ienācu JL, jo piekritu šīs partijas pamatprincipiem. Uzskatīju, ka esmu izsmēlis sevi kā Uzņēmumu reģistra vadītājs. Politikā ienācu principu dēļ un, darbojoties tajā, sapratu, ka partija jau nav armija, te nevar būt komandieris un ierindnieki apkārt. Es priecājos, ka JL ir sākusies diskusija par jautājumiem, kas man pašam sāp. Arī par to, ka bieži vien daudzu uzskati neatbilst partijas vadības uzskatiem.

– Vai tad jūs nācāt politikā, lai sēdētu opozīcijā?

– Cilvēks nāk politikā, lai īstenotu vēlētājiem dotos solījumus. Partijas darbībai jābūt vērstai uz to, lai nonāktu pie varas, jo tikai tā var realizēt vēlētājiem dotos solījumus. Palikšana opozīcijā ir zināma vēlētāju interešu nodevība. JL šobrīd nespēj īstenot savus solījumus vēlētājiem. Kamēr labējie savstarpējos ķīviņos skalda matus, tikmēr kreisie audzē reitingus. Labējiem būtu jāpārkāpj pāri personiskajām ambīcijām un jāvienojas par spēcīgas labējas partijas izveidošanu. JL ir noteikti jāpiedalās šādas valdības izveidē.

– Jūs jau runājat gandrīz kā Einars Repše, tikai darbi kaut kā nesekmējas…

– Nesekmējas tāpēc, ka ir ambīcijas, arī ietiepība un stūrgalvība. Ne tikai no Tautas partijas, arī no «Jaunā laika» puses. Es personīgi neredzu iemeslu, kāpēc mēs nevarētu iet valdībā ar citas partijas premjeru. Kāpēc mums būtu no tā jābaidās?

– Kāpēc tad vajag citu valdību? Kāpēc Emsis neder?

– Manuprāt, premjeram katru nedēļu jāsniedz sabiedrībai viena pozitīva ziņa. Vai nu Emsim neveicas, vai nesanāk, bet viņš nevar katru nedēļu pateikt sabiedrībai kādu pozitīvu ziņu. Kā to dara Tonijs Blērs, kā to dara Čehijas premjers — viņš katru nedēļu pasniedz sabiedrībai kādu pozitīvu ziņu. Domāju, ka vislabāk būtu, ja kristu esošā valdība un vietā stātos spēcīga labēja valdība.

– Varbūt jums vajag iet pie Tautas partijas un teikt — es pats būšu premjers un gan jau JL pierunāšu nākt kopīgā valdībā.

– Esam ar vairākiem cilvēkiem JL un mūsu garīgo līderi Inu Druvieti vairākkārt runājuši, ka JL jāspēj būt gataviem kompromisiem. Šobrīd ir jāpiekāpjas, lai nākotnē varētu realizēt savas ieceres. Laiks, protams, visu noliks savās vietās. Bet, ja mēs nepiekāpsimies, tad vēl ilgi būsim opozīcijā.

– JL un TP sarunu ilgums un veids jau ir kritizēts presē. Turklāt diez vai kādam politiskajam spēkam ir pieņemami ultimāti sarunās, piemēram, «izvēlieties premjeru: Latkovskis vai Dombrovskis». Kā šo sarunu stilu varētu mainīt?

– Sākotnēji partijām būtu jāvienojas par principiem, par programmu, valdības deklarāciju un personību jautājums jāatstāj pēdējā vietā. Šobrīd ir iespēja izveidot labēju valdību, tikai katrai pusei sarunās savas ambīcijas būtu jānoliek pie malas.

– Ko jūs sakāt! Bet tā taču nekad nav noticis. Vismaz līdz šim valdību veidošanas procesā nekad ambīcijas nav noliktas pie malas — programmas ir bijušas otršķirīgas, visu nosaka politiķu savstarpējās attiecības.

– Jau nākamās nedēļas sākumā būs skaidrs, ciktāl ir nonākušas JL un TP sarunas. Matemātika rāda, ka spēcīgu labēju valdību izveidot ir iespējams. Arī JL ir jāizvērtē situācija, kāpēc šobrīd ar partiju neviens lāgā negrib sadarboties.

Nevar savstarpēji mētāties ar dažādiem apvainojumiem attiecībā uz šo valdību par «Maskavas roku» vai tamlīdzīgiem, ja nav pierādījumu. Jebkurā gadījumā nākotnē arī Zaļo un zemnieku savienība varētu būt mūsu sabiedrotais.

– Vai tad valdošās koalīcijas deputāti nav ar jums runājuši un aicinājuši nākt strādāt valdībā, ņemot līdzi kādu JL deputātu grupu?

– Ja man kāds piezvana vai kādu no TP vai ZZS satieku uz ielas, es nevienu nekur neaizsūtu, jo man arī ir interesanti uzturēt attiecības un uzzināt daudz ko jaunu politikā. Cilvēki vēlas pamieru, jo šobrīd viss liecina par iespēju izveidot spēcīgu labēju valdību.

– Kāpēc jāveido cita valdība, vai nevar pievienoties pašreizējai?

– Ja Emsis būtu spēcīgāks līderis, situācija būtu cita. Taču viņš nav harismātisks līderis. Es neuzskatu, ka viņš būtu slikts politiķis, viņš ir daudz ko sakārtojis politiskajā situācijā. Tomēr man personīgi būtu grūti ieiet Emša valdībā, ja kaut kas notiktu.

– Andris Bērziņš arī nebija harismātisks līderis, bet viņa valdība noturējās ļoti ilgi.

– Jā, bet viņam bija labējs vairākums. Es esmu ienācis politikā labēju, nevis kreisu politisko uzskatu dēļ. Jurkāns ir izcils politiķis savā nišā. Atbalstot valdību, viņš rada priekšstatu štābistiem, ka ar šo valdību var apieties brīvāk.

– Kāds tad būs šīs valdības modelis?

– Tajā varētu apvienoties visas labējās partijas, arī Pirmā partija.

Latvijā šobrīd ir problēma — neviens negrib būt par premjeru, jo visi zina, ka tur būs liels darbs, sirmi mati un negulētas naktis. Es arī Tautas partijā neredzu cilvēku, kas izteikti vēlētos kļūt par premjeru, kurš cīnītos par iespēju būt šajā amatā.

– Kā tad nav — Einars Repše taču grib!

– Gandrīz vienīgais.

– Kā jūs vērtējat JL izredzes nākamajās vēlēšanās, ja nosēdēsiet opozīcijā visu atlikušo šīs Saeimas darbības laiku?

– Domāju, ka zem 15 vietām parlamentā JL nekādā gadījumā nenoslīdētu. Taču ļoti daudz kas ir atkarīgs no tā, kāda būs situācija partijas iekšienē. Vai tiks akceptēti arī citi viedokļi, vai nedominēs tikai viena nostāja.

– Varbūt partijai līderis jānomaina?

– Man to grūti komentēt, jo mani uzskata par opozicionāru un disidentu partijā. Es lepojos ar to, ka man ir viedoklis, kas vienā vai otrā gadījumā varētu novest pie kompromisa. Politika taču ir kompromisu māksla.

– Disidenti parasti dodas prom…

– Laiks rādīs.

– Jūs nedosieties prom no partijas?

– Laiks rādīs. Septembrī gulbji parasti lido uz siltajām zemēm.

– Ja jūs pamestu partiju, vai kļūtu par neatkarīgo deputātu?

– Esmu par to domājis.

– Kā jūs kā jurists vērtējat Repšes kunga darījumus ar nekustamajiem īpašumiem? Kāda būs jūsu reakcija, ja parlamentārās izmeklēšanas komisijas lēmums šajā lietā būs viņam negatīvs?

– Nevaru komentēt Repšes kunga darījumus, taču es viņa vietā tā nerīkotos. Ja es saņemtu finansējumu savai neatkarībai, es to noguldītu bankā un pats nodarbotos ar politiku. Un tikai ar politiku. Es ar tautas saziedoto naudu biznesu netaisītu.

– Pirms neilga laika jūs un vēl dažus populārus cilvēkus saistīja ar jaunas partijas izveidi.Vai šī ideja joprojām ir aktuāla?

– Zinu tikai to, ka jauni politiskie spēki top un noteikti taps pirms nākamajām Saeimas vēlēšanām. Šobrīd aptauju dati rāda, ka ap 20% vēlētāju nezina, par ko balsot. Tātad gan pozīcija, gan diemžēl arī opozīcija ir radījusi priekšnoteikumus, lai taptu jauns politisks spēks. Neatceros nevienas Saeimas vēlēšanas, kad pirms tām nebūtu radušies jauni politiskie spēki, — nepieciešamību pēc tiem rada vilšanās gan pozīcijā, gan opozīcijā. Ja ir politiskā niša, kāpēc to neizmantot.

– Kur jūs šo nišu redzat?

– Gan kreisajā, gan labējā politiskajā flangā. Piemēram, es nezinu, vai Jurkāna kunga vēlētāji nav vīlušies, kā viņš, atbalstot Emša valdību, aizstāv viņu intereses. Tāpat arī labējo flangā ir tukša vieta.

– Un jūs to aizpildīsiet?

– Laiks rādīs.

– Jūs pieminējāt septembri un politisko situāciju. Septembra sākumā beidzas JL un TP sarunu posms, Saskaņas partija lemj par atbalstu Emša valdībai… Tas nozīmē, ka ir kāds scenārijs?

– Nekādas vienošanās neesmu slēdzis. Taču esmu mazliet ambiciozs un varbūt arī maksimālists, un vēlos pierādīt, ka varu koncentrēties aktīvai politiskai darbībai. Emša valdībā es savu vietu neredzu, bet varbūt kādā nākamā — laiks rādīs.

– Nesen skatoties jūsu interviju televīzijas ziņās, man šķita, ka jūs tūlīt teiksiet «…un tāpēc es aizeju no JL», tomēr to nepateicāt. Taču šķita, ka gribējāt pateikt.

– Kamēr man ļaus brīvi paust savu viedokli, es nekur neiešu. Bet, ja mani sāks bremzēt un neļaus runāt, es savu lēmumu varu mainīt. Šobrīd nav 1989. gads, un partija nav armija. Katrs politiķis var runāt tā, kā viņš domā. Un aiziet no politikas es nedomāju.