Tavs pārlūks ir novecojis, lūdzu atjauno to..
Sīkdatnes (cookies) mums sniedz iespēju uzlabot jūsu kā lietotāja ērtibas. Turpinot izmantot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. VAIRĀK >

Demakova lūdz KNAB pārbaudīt korupcijas risku Domā

Kultūras ministre Helēna Demakova (TP) aicina Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB) pārbaudīt «Latvijas Avīzes» publikācijā «Rīgas Doms — naudas kaltuve?» pausto informāciju par korupcijas risku Rīgas Doma izpētes un rekonstrukcijas darbos.

Kā aģentūru LETA informēja kultūras ministres preses sekretāre Gunda Ignatāne, ministre lūdz pārbaudīt arī rakstā intervētā uzņēmēja Sergeja Meierovica paustos pieļāvumus par iespējamo korupcijas risku Rīgas Doma izpētes un rekonstrukcijas darbu veikšanā.

«Sekojot līdzi publikācijām, diemžēl rodas iespaids, ka ap Rīgas Doma izpētes un rekonstrukcijas darbu veikšanu tiek mērķtiecīgi sacelta ažiotāža, kuras patiesie autori, iespējams, ir uzņēmēji, kuri šādā veidā vēlas radīt priekšnosacījumus, lai iegūtu valsts pasūtījumus baznīcas atjaunošanā,» vēstulē KNAB vadītājam Aleksejam Loskutovam raksta Demakova. Tādēļ kultūras ministre aicina KNAB izvērtēt, vai Rīgas Doma apsaimniekotājs — Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs — savā darbībā ir novērsis iespējamos korupcijas riskus un vai jebkuri valsts pasūtījumi šajā institūcijā tiek veikti, stingri ievērojot spēkā esošos likumus.

Latvijas Būvinženieru savienības pārstāvis un restaurators ar vairāk nekā 40 gadu pieredzi Sergejs Meierovics laikrakstā «Latvijas Avīze» apgalvoja, ka «joprojām Doma baznīca vairāk tiek izmantota Kultūras ministrijas politiskajās spēlītēs, nevis norit nopietns ēkas stāvokļa izvērtējums».

Pēc Meierovica domām, ja nu kādam arī bija radušās bažas par Doma tehnisko stāvokli, tad izpētes darbi tika un tiek veikti ne tajā virzienā, kur vajag. Noteikti vajadzējis apskatīt pamatu stāvokli, tos atrokot un novērtējot. Tāpat, lai gan darba grupa uzreiz tikusi informēta, ka uzmanība jāpievērš lietus kanalizācijas sistēmas stāvoklim, šajā virzienā neviens neko neesot darījis, uzskata restaurators.

Meierovics arī pieļauj iespēju, ka «franču speciālistam [Bruno Deslandesam] lielas cerības, iespējams, saistījās un joprojām saistās ar rekonstrukcijas darbu vadīšanu». Neformāli šiem darbiem jau tiekot plānots iedalīt astoņus miljonus latu. Projekta izstrādei no summas par padarīto parasti tiek vismaz 10–15%. Meierovics norāda, ka jau tagad kuluāru sarunās figurējot «mistiski 500 000 latu», kas it kā vajadzīgi projekta izstrādei. «Kas pateica 500 000, no kurienes ņemts šis skaitlis?» jautā Meierovics.

«Latvijas Avīzes» publikācijā ir runāts arī par valsts piešķirto 110 000 latu sadales projektu, kuru KM vadītājai iesniegusi Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja direktore Klāra Radziņa. No piešķirtās summas lielākā daļa (70 320 latu) tikusi mūra konstrukciju inženiertehniskajai izpētei, kā arī mūra konstrukciju monitoringam. Kas šos darbus veiks vai jau ir veicis, pēc Meierovica teiktā, atliek vienīgi minēt, jo tas nav atšifrēts.