Tavs pārlūks ir novecojis, lūdzu atjauno to..
Sīkdatnes (cookies) mums sniedz iespēju uzlabot jūsu kā lietotāja ērtibas. Turpinot izmantot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. VAIRĀK >

Kad pārstādīt telpaugus

Telpaugu garajā audzēšanas un kopšanas ķēdē viens no svarīgākajiem posmiem ir pārstādīšana, kura, lai arī nozīmīga, nespēj pastāvēt atsevišķi bez augu mēslošanas, laistīšanas un piemērotas vietas izvēles.

Ko pārstādīt, ko ne

Jebkurš telpās audzētais augs ir jāpārstāda, bet, kad tas jādara un cik bieži, ir atkarīgs no auga individualitātes. Milzīgo trompetziedu īpašnieces — eņģeļtaures (Datura) gada laikā pārstāda vismaz divas reizes, sīpolpuķes — hipeastrus (Hippeastrum) un amariļļus (Amaryllis) — noteikti reizi gadā, citrusus (Citrus) un dažādas orhidejas — cik vien reti iespējams superjutīgo sakņu dēļ. Lielizmēra augus, piemēram, palmas, jukas (Jucca), monsteras (Monstera) u. c. pārstāda tad, kad jānomaina vecais pods (saplīsis, nedekoratīvs, iepriekšējais apnicis), bet, ja tas nav nepieciešams, tad katru gadu atjauno augsnes virskārtu, veco aizstājot ar jaunu un svaigu.

Ne visi telpaugi ir tūlīt jāpārstāda, ja pa poda ūdens notekas caurumu apakšā ir izspraukušās saknes vai arī tās nedaudz kāpj pāri poda malām. Ir tādi īpatņi, piemēram, klīvijas (Clivia) un sensevjēras jeb līdakastes (Sansevieria), kurām ne tikai bagātīgi, bet pārbagātīgi jāpiesakņo podi ar augsni, lai krāšņi ziedētu.

Visiem ziedošiem telpaugiem ir jābūt iestādītiem samērīgos podos, ne pārāk lielos un ne pārāk mazos. Tomēr, ja jāizvēlas starp lielu un mazu, tad labāk izvēlēties mazāko — tas palīdzēs augam ziedēt, bet, iestādīts lielā podā, augs vispirms centīsies piesakņot jauno, brīvo augsni un par ziedēšanu nedomās.

Kad to darīt

Telpaugus parasti pārstāda, kad tie vairs tik labi neizskatās, sāk nīkuļot. Protams, šādā stāvoklī esošs augs ir jāpārstāda nekavējoties, bet labāk to tomēr darīt, kad tas ir veselīgs un dekoratīvs, nevis nolaists un nīkulīgs. Jo jebkurā pārstādīšanas procesā vairāk vai mazāk tiek traumētas auga saknes, tātad to darbība uz laiku tiek pārtraukta, tāpēc augi vairs nespēj normāli uzņemt ūdeni un barības vielas.

Visieteicamākais pārstādīšanas laiks ir februāris, marts, kad augi attopas no ziemas, uzsāk augšanu. Telpaugus vēlams pārstādīt līdz jūnijam, jo vēlāk stādot tie nespēj kārtīgi ieaugties pirms rudens un ziemas perioda. Taču kā visās lietās, arī pārstādīšanā pastāv izņēmumi, kad ir ārkārtas situācijas un telpaugus pārstāda pat ziemas vidū. Tādās reizēs, ja ir iespējams, augu pārveļ jaunā podā, nenopurinot veco augsni un neizjaucot sakņu kamolu, apber gar poda malām un sakni svaigu zemi. Šādi pārstādīts augs var pat nesajust pārstādīšanu.

Telpaugi ar laiku ir izmantojuši visas augsnes barības vielas, un augsnei ir mainījušās fizikālās īpašības, tāpēc augus pārstāda, nomainot zemes maisījumus ar jauniem barības vielu krājumiem. Pirms pārstādīšanas augs kārtīgi jāaplej, lai, ņemot ārā no poda, no saknēm nenobirtu zeme. No poda augu izņem, to apgriežot otrādi (ar vienu roku pietur augu, ar otru roku podu).

Poda augšmalu piesitot pie galda malas, augs viegli iznāk ārā. Tad arī var novērtēt sakņu sistēmu. Veselīgām saknēm jābūt gaišām; ja tās ir tumšas, brūnas vai melnas, noteikti jāizgriež. Apgrieztās, kā arī netīšām aplauztās saknes jāapkaisa ar kokogles pulveri, lai pasargātu no dažādām puvēm. Vecā zeme uzmanīgi jānoņem, jānokrata vai arī jālieto koka irbulis, lai to nodrupinātu.

Katram sava augsne

Lai telpaugi pēc pārstādīšanas justos labi, tie jāstāda tiem piemērotā augsnē. Ir svarīgi zināt katram augam vajadzīgo augsni ar dažādām piedevām, kā arī augsnes reakciju — vai telpaugam nepieciešama skāba, neitrāla vai sārmaina vide. Visām augsnēm jābūt ūdens un gaisa caurlaidīgām, tādēļ tām tiek pievienotas sīkas poda lauskas, keramzīts, rupja grants u. c. irdenumu veidojoši materiāli. Pēc augsnes viegluma un smaguma telpaugus it kā dala divās daļās: tos, kuru lapojums ir smalks un gaisīgs, stāda mīkstā augsnē, bet rupju, cietu, stingru lapu un ērkšķu augus stāda smagā augsnē.

Tomēr ne visi telpaugi atbilst šādam sadalījumam. Specifiskas augsnes ir epifītaugiem — bromēlijām, orhidejām u. c., kur augsnei tiek pievienotas priežu mizas, sfagnu sūnas, nesatrūdējušas lapas. Lapu kaktusiem (Ziemassvētku, Lieldienu u. c.) vajadzīga mīksta, bet tradicionāliem adataiņiem — smagas konsistences augsne. Tādēļ augsnes sastāvs lielā mērā nosaka telpauga augšanu un attīstību, no pareizās izvēles ir atkarīga ziedpumpuru veidošanās, ziedēšana, sēklu un augļu nogatavošanās.

Izvēloties jaunu podu augam, tam jābūt tikai nedaudz lielākam par veco. Ja stāda māla (neglazētā) podā, tad tas vismaz diennakti jāmērcē ūdenī ne tikai tāpēc, lai poras piepildītos ar ūdeni (iestādot nemērcētā podā, tas nosūc mitrumu no augsnes un līdz ar to, laikā augu neaplejot, kaltē auga saknes), bet arī lai izskalotos ražošanas procesā radušies šķīstošie sāļi, kas var kaitēt augu saknēm.

Dažkārt šādas sāļu nogulsnes iespējams ieraudzīt gan augsnes virskārtā, gan gar poda malām. Podā, vienalga, vai tas ir māla, plastmasas vai no cita materiāla, jābūt ūdens notekas caurumam un labai drenāžai, pirms tur tiek iebērta augsne. Izņēmumi varētu būt nelielas sukulentu kompozīcijas, kuras jālaista ļoti maz un kurām dekorativitāte saglabājas apmēram 5–6 mēnešus.

Telpaugus var stādīt dažāda materiāla podos, tie vienlīdz labi aug gan māla, gan plastmasas, gan citos traukos, tikai jāzina šo podu materiālu īpatnības. Piemēram, plastmasas podos audzētie augi tik bieži nav jālaista, jo plastmasa neuzsūc ūdeni kā māla podi — tajos audzētie augi jālaista biežāk. Tumšas krāsas podi pievelk siltumu, saulē tie sakarst ātrāk nekā gaišo toņu podi.

Kā stādīt

Pārstādot jebkuru telpaugu, tam podā jāatrodas pašā vidū, centrā. Augu tur rokā, lai saknes brīvi nokarājas podā, un palēnām tām apkārt ber augsni, nedrīkst vispirms podā iebērt augsni un tai virsū uztupināt augu ar saspiestu sakņu kamolu. Atkarībā no sakņu trausluma, piemēram, fikusus (Ficus) piespiež viegli pie stumbra pamatnes, bet orhidejas — falenopšus (Phalaenopsis) — piespiež tikai gar poda malām.

Telpaugus pārstāda ēnainā vietā, jo saulainā un vējainā vietā un sausā gaisā saknes ātri iekalst. Pēc pārstādīšanas augu aplaista, apsmidzina un novieto no tiešiem saules stariem aizsargātās vietās. Telpaugi šajā laikā ir jutīgi pret krasām temperatūras maiņām, caurvēja.

Pārstādīti tie jālaista uzmanīgi un saudzīgi, it īpaši pelargonijas (Pelargonium), fuksijas (Fuchsia) un citi augi, kuriem pārstādot ir apgriezti stumbri, zari un daļēji arī saknes. Minimāli jālaista tie augi, kuriem vēl nav parādījušās lapas, jo saknes uzņem maz ūdens — nav taču lapu, kam to patērēt, tas nevar iztvaikot. Šādus augus bagātīgi laistot, tos var pat nosmacēt — ūdens izspiež gaisu no augsnes, un auga saknēm pietrūkst skābekļa.

Pārstādītus augus nemēslo aptuveni mēnesi, taču tas ir individuāli. Ja augs jau pēc nedēļas intensīvi uzsāk augšanu — parādās ievērojams pieaugums dzinumos, tad var sākt mēslošanu ar vājas koncentrācijas barības šķīdumiem, palēnām pārejot uz stiprāku koncentrāciju.

Pārstādītie augi ātrāk atjauno sakņu funkcijas un darbību, ja saņem siltumu no apakšas. Telpaugu pārstādīšanu parasti apvieno ar pavairošanu — ceru dalīšanu, dzinumu atdalīšanu, tā vienā reizē paveicot divus darbus.