Tavs pārlūks ir novecojis, lūdzu atjauno to..
Sīkdatnes (cookies) mums sniedz iespēju uzlabot jūsu kā lietotāja ērtibas. Turpinot izmantot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. VAIRĀK >

Veco deputātu maki — biezāki

Turpinot pētīt Rīgas domes deputātu amatpersonu deklarācijas, RB secina, ka starp komiteju priekšsēdētājiem ar stipri biezākiem maciņiem izceļas tie, kuri jau vairākus gadus nosēdējuši deputātu krēslos. Kā jau pierasts, daudzi no viņiem izceļas ar milzu darba spējām un vienlaikus ar deputāta pienākumu pildīšanu spēj strādāt dažādās padomēs un valdēs. Vērtīgākais no šiem «piepelnīšanās darbiem» ir Rīgas brīvostas valdē.

Ar plašu vērienu darījumos un daudziem vērtīgiem īpašumiem izceļas Pilsētas īpašuma un privatizācijas lietu komitejas priekšsēdētājs Andris Ameriks (Latvijas Pirmā partija). Arī viņš lielākos ienākumus pērn ir saņēmis kā brīvostas valdes loceklis — 68,8 tūkstošus latu. 16,8 tūkstošus latu viņš saņēmis par domes deputāta darbu, 3600 latu kā uzņēmuma «Rīgas jūras līnija» padomes loceklis, bet 3000 latu — par darbu Rīgas reģiona attīstības aģentūrā. Atbilstoši deklarācijai viens no vērtīgākajiem A. Amerika īpašumiem bijušas 100 090 «Latvijas kuģniecības» akciju tikpat lielā nominālvērtībā latos. Taču, kā RB paskaidroja deputāts, akcijas viņš šogad jau pārdevis, jo viņam nav patikušas nesaskaņas uzņēmuma vadībā. Darījumu viņš atzina arī par izdevīgu, jo savulaik ieguldījis 27 santīmus par akciju, bet pārdevis apmēram par 55 santīmiem gabalā.

A. Ameriks izceļas arī ar to, ka nodevis trasta līgumā darbam ar vērtspapīriem 200 tūkstošus USD un 53 tūkstošus latu. Deputāts šos līdzekļus savulaik ieguvis, pārdodot vairākus nekustamos īpašumus Rīgā, tostarp bijušo Laulību namu Ādolfa Alunāna ielā. Tas nozīmē, ka viņš uzticējis savu naudu finanšu speciālistiem, kuri ar samērā augstu risku par to pērk un pārdod vērtspapīrus ne tikai Latvijā, bet arī citās valstīs. Iespējamā peļņa no šiem darījumiem svārstās 10–15% robežās, kas ir ievērojami lielāka par Latvijas banku piedāvātajām depozītu likmēm. Tiesa, pastāv arī risks darījumos zaudēt, atzina deputāts. Līdzīgi viņš skaidroja arī loģiku, kādēļ par darbu brīvostas valdē tās locekļi saņem vairāk nekā par deputāta darbu. Proti, brīvostā valdes locekļu atalgojums piesaistīts kravu apjoma pieaugumam. Ja ostā attīstība nenotiktu, tas būtu ievērojami mazāks.

A. Amerikam pieder divas mājas Jūrmalā, kā arī vairāki zemes gabali Brocēnos, kur viņš būvē lauku mājas. Pērn viņš tur izvērsis plašus būvdarbus — vairāk nekā 5000 latu samaksāti «Saldus būvei», gandrīz četri tūkstoši — «Talsu spriegumam», bet 2,6 tūkstoši — «Latvenergo» Rietumu tīkliem. Kabeli nācies vilkt kādus trīs kilometrus. Par aptuveni 2,4 tūkstošiem latu viņš iegādājies mēbeles.

A. Ameriks deklarējis arī skaidrās naudas uzkrājumus 10 000 latu un 20 000 USD apjomā, bet vairākās Latvijas bankās viņam noguldīti aptuveni 30 000 latu un 10 000 USD. Jāpiebilst, ka 10 tūkstošus latu viņš ir ziedojis Latvijas Pirmajai partijai, kurā iestājās salīdzinoši nesen.

A. Amerikam nav savas automašīnas, darbā viņš izmanto dienesta auto.

Turīgāko domnieku galvgalī neapšaubāmi var ievietot arī jauno Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāju Edmundu Krastiņu (Tautas partija). Viņa kopējie ienākumi no darba algām un honorāriem par līdzdalību dažādu projektu īstenošanā 2004. gadā ir sasnieguši 66 000 latu. Vēl dažus simtus latu viņš ir saņēmis kā procentu maksājumus no depozītiem dažādās Latvijas bankās.

Pie tik lielas naudas, ja nenodarbojas ar biznesu, var tikt vienīgi ar apbrīnojamām darbspējām un milzu pieredzi vadošos amatos. Šķiet, ka Krastiņa kungam piemīt gan viens, gan otrs. Bez Rīgas domes deputāta, finanšu, ārlietu un kultūras ministru padomnieka, SIA «Lattelekom» padomes locekļa amatiem pērn viņš papildus piestrādājis arī Valsts ieņēmumu dienestā, Latvijas Bankā un divās nevalstiskajās organizācijās — «Politiskās izglītības iniciatīva» un sabiedriskajā izglītības fondā «Jaunā akadēmija».

Lauvas tiesu no saviem ienākumiem — 44 461 latu — E. Krastiņš gan saņēmis vienā darbavietā — proti, Rīgas brīvostas valdē. Rīgas domē viņš nopelnījis 3736 latus, Finanšu ministrijā — 5352 latus utt. Vislielāko apbrīnu izraisa dāsnie honorāri par piestrādāšanu pie projektiem — VID viņam par to samaksājis 2500 latu, «Politiskā izglītība» — 2202 latus. Savukārt Latvijas Banka 5000 latu viņam samaksājusi par fundamentāliem un ekonomikas doktora cienīgiem pētījumiem — ekonomisko prognožu izstrādi.

E. Krastiņam ir arī ievērības cienīgi uzkrājumi — 57 000 latu, 10 170 ASV dolāru un 13 096 eiro.

Interesanti, ka E. Krastiņam, līdzīgi kā citam RB jau iepriekš aprakstītajam domes «bagātniekam» Jānim Birkam, nepieder nedz nekustamais īpašums, nedz auto. Šķiet, ka tā ir Latvijai ierasta parādība — turīgi cilvēki, kas vienlaikus ieņem amatus valsts institūcijās, iepriekš nodrošinās pret iespējamu politiski pasūtītu vajāšanu, savus īpašumus pārrakstot uz tuvāko radinieku vārda.

Kā stāstīja pats E. Krastiņš, reāli viņš dzīvo meitai piederošā 2,5 istabu dzīvoklī visai ekskluzīvā vietā — Vaļņu ielā. Šo īpašumu viņš esot iegādājies 1996. gadā un nezina, cik tagad tas maksā. Pie ģimenes īpašumiem, pēc viņa teiktā, varot pieskaitīt arī sievai piederošu māju Valmierā.

Ar ko Pilsētas attīstības komitejas šefs pārvietojas? Kā stāsta pats E. Krastiņš, reizēm ar sievas, reizēm ar dienesta auto.

Jaunā domes Izglītības, sporta un jaunatnes lietu komitejas vadītāja Baiba Brigmane («Jaunais laiks») ar milzu turību neizceļas, bet tomēr noteikti būtu pieskaitāma Latvijas sabiedrības vidusslānim. B. Brigmanes kopējie ienākumi 2004. gadā (izrēķināti, saskaitot kopā divu amatpersonas deklarāciju datus, aut.) sasniedza 12 838 latus jeb vidēji ap 1000 latu mēnesī. Saeimas deputātes amatā B. Brigmane pērn saņēmusi 6254 latus, bet Banku augstskolas rektores amatā 4973 latus. Vēl 1575 latus viņa saņēmusi no šķirtā vīra Augusta Brigmaņa «saskaņā ar laulības līgumu» vai, kā RB skaidroja pati B. Brigmane, «kā alimentus par nepilngadīgo bērnu». Viņa par bērnu saņēmusi arī valsts pabalstu no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras 36 latu apmērā.

B. Brigmanes uzkrājumi pērnā gada beigās (saskaņā ar kārtējo amatpersonas deklarāciju, ko viņa iesniegusi kā Saeimas deputāte, aut.) bija salīdzinoši pieticīgi — 5166 lati.

Pretēji daudziem domes turīgākajiem ļaudīm, B. Brigmanei pašai pieder vairāki nekustamie īpašumi. Ievērības cienīgākais — sestā daļa piecstāvu dzīvojamās ēkas Valdemāra ielā 89, ko viņa līdz ar pārējiem līdzīpašniekiem saņēmusi kā ģimenes mantojumu. Mājas vērtību B. Brigmane RB gan nemācēja pateikt. Pati sev piederošajos dzīvokļos šajā ēkā B. Brigmane nemitinās — tur joprojām mīt īrnieki, kas tur sākuši dzīvot pirms ēkas denacionalizācijas.

Reāli Izglītības komitejas vadītāja dzīvo viņai piederošā piecistabu dzīvoklī Ģertrūdes ielā. Tur viņa dzīvojusi jau daudzus gadus un izmantojusi iespēju šo dzīvokli privatizēt.

Pirms trim gadiem B. Brigmane iegādājusies arī vasarnīcu ar nelielu zemes gabalu Jūrmalā, Vaivaros, lai «būtu, kur vasarā aizbraukt atpūsties». Īpašums pirkts uz kredīta, kura atlikums joprojām deklarācijā uzrādās kā B. Brigmanes parādsaistības 15 000 latu apmērā.

Mazāk turīgs ir kādreizējais Saeimas deputāts, «tēvzemietis», Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājs Andrejs Požarnovs. Pirms ievēlēšanas domē viņš strādāja samērā augstā amatā Elektronisko sakaru direkcijā, kur arī guva galvenos ienākumus — pērn algā tie bijuši 18 628 lati. 459 latus viņš nopelnījis «Latvijas pastā», bet nepilnus 1300 latu saņēmis dividendēs no «Parekss bankas» un «Hansabankas». Kopējie ieguldījumi tajās viņam pārsniedz 24 tūkstošus latu. A. Požarnovs pērn nopircis Latvijas Jūras medicīnas centra akcijas par 5000 latu. Viņš paskaidroja RB, ka atradusies brīva nauda, un uzskatījis to par izdevīgu ieguldījumu. Par 4800 latu viņš iegādājies zemi Baldonē «Kurmīšos». Tur viņš kopā ar tēvu jau 23 gadus būvējot māju, taču tā joprojām neesot tādā «stadijā», lai varētu dzīvot. Tādēļ deputāts mitinās viņam piederošajā dzīvoklī Lugažu ielā, bet vasarā īrē Nekustamā īpašuma aģentūras vasarnīcu Jūrmalā. A. Požarnovam pieder divi auto — 1992. gada «Volkswagen Passat» un 1998. gada «Kia Sportage», ar kuru braukā deputāta dzīvesbiedre. Pats viņš darba vajadzībām izmanto dienesta auto, bet privātām — «pasātu».

Jauno domes vadītāju lokā ir arī cilvēks, kura ienākumus un īpašumus var dēvēt pat par ļoti pieticīgiem — Komunālo un dzīvokļu jautājumu komitejas priekšsēdētājs Ivars Gaters («Jaunais laiks»). Vienīgais viņam piederošais īpašums ir 2,8 hektāri zemes Siguldā, kā arī 1995. gada izlaiduma «Audi A4». Zemes gabals pagaidām stāvot tukšs — uz tā nenotiek nedz mājas celtniecība, nedz kāda saimnieciskā darbība, RB stāstīja I. Gaters. Savukārt uz jautājumu, kur tad viņš reāli dzīvo, I. Gaters atbildēja «dzīvoklī Rīgā», nevēloties precizēt nedz tā atrašanās vietu, nedz piederību, nedz lielumu.

Interesanti, ka Komunālo jautājumu komitejas šefam un bijušajam īpašu uzdevumu ministram reģionālās attīstības un pašvaldību lietās pērn nav bijis nedz kapitāla daļu uzņēmumos, nedz darījumu lielāku par 20 minimālajām mēnešalgām, nedz naudas uzkrājumu. Uzkrājumi gan parādās I. Gatera deklarācijā, ko viņš iesniedza, atstājot ministra amatu pagājušā gada martā — kopā 3700 latu.

Tas, ka bijušais ministrs šos uzkrājumus pērnā gada atlikušo mēnešu laikā ir iztērējis, nebūt nepārsteidz — šajā periodā viņš strādājis vienīgi biznesa konsultāciju firmā «GFE Baltics Consulting Worldwide» par direktoru, mēnesī saņemot vien nieka 200 latu. Uz RB jautājumu, vai šāda summa bijušo ministru apmierinājusi, I. Gaters atbildēja: «Ir cilvēki, kas pat ar mazāku algu izdzīvo. Dzīvē ir dažādiem periodiem jāiziet cauri.«

Te gan jāpiemin, ka pērnā gada pirmajos trīs mēnešos, vēl būdams ministra amatā, I. Gaters nopelnīja 7200 latu. Tāpat viņš saņēmis pieklājīgu kompensāciju par ministra amata atstāšanu, kuras apmēru I. Gaters gan neminēja.