Ceturtdiena, 21. jūnijā Vārda dienas: Egita Emīls Monvīds
Iekšlietu ministre Linda Mūrniece |  
Foto: LETA

Fotoradaru izvietošana uz Latvijas ceļiem uzlabos drošības situāciju un nav iemesla apšaubīt to lietderību vai soda piemērošanu auto īpašniekam likumību, šodien Ceļu satiksmes drošības padomes sēdē atzina amatpersonas.

Ceļu satiksmes drošības direkcijas valdes priekšsēdētājs Andris Lukstiņš skaidroja, ka, piemēram, Lietuvā fotoradaru sistēma nefunkcionē kvalitatīvi tikai viena iemesla dēļ - policija nespēj apstrādāt informāciju par piespriestajiem sodiem, jo nav izveidota vienota uzskaites sistēma, turklāt šajā valstī sodīt var tikai autovadītājus, kas apgrūtina vainīgā atrašanas procesu. Kad Lietuva sakārtošot likumdošanu tā, kā tas ir Latvijā, situācija uzlabošoties.

Lukstiņš kategoriski noraidīja jebkādas šaubas, ka nav pareizi likt sodus auto īpašniekam. Tīri juridiski šo normu atzinušas divu instanču tiesas Latvijā, turklāt Brisele rekomendējot sodīt tieši automašīnu īpašniekus, ne pašus pārkāpējus. Savu auto nodot cita braucēja rīcībā esot "tas pats, kā kādam iedot savu bisi".

Gandrīz visās Eiropas Savienības valstīs sodot mašīnas īpašnieku. Pārkāpējus sodot tikai Vācijā, bet arī tur tagad tiek domāts, kā mainīt šo kārtību.

Satiksmes ministrs Kaspars Gerhards (TB/LNNK) uzsvēra, ka tieši fotoradari varētu būt tas instruments, ar kura palīdzību šogad izdosies uzlabot drošības situāciju uz ceļiem.

Jau ziņots, ka Iekšlietu ministrijas (IeM) izsludinātajā konkursā par 160 jaunu stacionāro fotoradaru piegādi pieteikušies desmit pretendenti.

Iekšlietu ministre Linda Mūrniece (JL) cer, ka līdz šā gada rudenim fotoradari būs jau izvietoti.

Fotoradarus par saviem līdzekļiem iegādāsies, uzstādīs un uzturēs tas uzņēmums, kurš uzvarēs konkursā. Pagaidām gan vēl neesot īstas skaidrības, pēc kādiem noteikumiem notiks valsts un privātā uzņēmuma sadarbība šajā jomā.

Latvijā šis ir pirmais šāda veida projekts, un IeM konkursa izsludināšanas laikā vien pētījusi citu valstu pieredzi, tostarp Lietuvas.

Citās valstīs esot noteikts, ka privātais uzņēmums, lai atgūtu ieguldītos finanšu līdzekļus, saņem 30% līdz 40% no tās naudas, kas iekasēta par autovadītāju pārkāpumiem.

© TVNET. Visas tiesības paturētas