Tavs pārlūks ir novecojis, lūdzu atjauno to..
Sīkdatnes (cookies) mums sniedz iespēju uzlabot jūsu kā lietotāja ērtibas. Turpinot izmantot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. VAIRĀK >

Nav izstrādātas prasības narkomānu rehabilitācijas centriem

Valsts nav sakārtojusi prasības pilngadīgo narkomānu rehabilitācijas centriem, tāpēc radušies pārpratumi un neskaidrības par šo centru turpmāko darbību. Latvijā ir tikai divas šādas iestādes, bet reālais narkomānu skaits varētu būt pat 20 000 cilvēku.

Gan Rindzeles, gan Rīgas narkomānu rehabilitācijas centrs valsts rīkotā konkursā par tiesībām sniegt rehabilitācijas pakalpojumus pieaugušiem narkomāniem nav atzīts par atbilstošu prasībām. Taču Neatkarīgā noskaidroja, ka valstī nemaz nav prasību tieši tādiem rehabilitācijas centriem kā šie.

Veselības ministrijas komunikācijas nodaļas vadītājas Zaigas Barvidas skaidrojums ir īss: centri neatbilst kritērijiem un, ja neatbilst, tad konkursā nevar uzvarēt. «Mēs apmaksājam tikai medicīnisko rehabilitāciju. Tā kā abi centri neatbilda konkursa kritērijiem šāda tipa rehabilitācijai, līgumi ar tiem netiek slēgti. Tiem ir iespējas mēģināt sakārtot savu darbību.» Ja centri to neizdara, naudu no veselības budžeta turpmāk nesaņem un bankrotē, šāda ir Veselības ministrijas pārstāves nākotnes vīzija. Uz Neatkarīgās jautājumu, vai narkomānijas slimnieki tad paliks bez rehabilitācijas, Z. Barvida atbildēja, ka šādu rehabilitāciju var veikt jebkura slimnīca, Narkoloģijas valsts aģentūra vai privāts uzņēmums.

«Viņi varētu sniegt sociālo rehabilitāciju, taču tā vairs nav mūsu atbildība,» sacīja Z. Barvida.

Labklājības ministrija (LM) atbild tikai par bērnu narkomānu sociālo rehabilitāciju un finansē divas iestādes — Straupes narkoloģiskās slimnīcas pusaudžu kolektīvu Saulrīti un SIA Dzīves enerģija, kas atrodas Piebalgas pamatskolā. LM informē, ka no 2007. gada valsts paredz finansēt arī sociālo rehabilitāciju pilngadīgajiem, kam izveidojusies atkarība no narkotiskajām, toksiskajām vai citām apreibinošām vielām. «Bet vienlaikus informējam, ka ministrija nepārņems savā pakļautībā minētās institūcijas — Rindzeles un Rīgas narkomānu centru, bet finansēs tikai sociālo pakalpojumu šai klientu grupai,» Neatkarīgajai saka LM pārstāve Zane Lielķikute.

Specifiska nozare

Narkomānu rehabilitācija ir specifiska nozare. Narkomānijas slimnieku ārstēšanā panākumus var gūt, tikai kompleksi risinot pacienta medicīniskās, psiholoģiskās un sociālās problēmas. Latvijā nav plašas pieredzes narkomānu ārstēšanā, īpaši rehabilitācijā, uzskata Rindzeles centra vadītājs Māris Malvess. Rehabilitācijas centrs, kurā narkomāni netiek ārstēti ar medikamentiem, bet uzsvars tiek likts uz kopienas darbu — narkomāni strādā lauksaimniecības darbus, rūpējas par dzīvniekiem, mācās paši sakārtot un atbildēt par savu dzīvi, rast tai jaunu vērtību –, nav slimnīca. Tas nav arī rehabilitācijas centrs invalīdiem. M. Malvess saka: tādu prasību un kritēriju narkomānu rehabilitācijai valstī vispār nav. Centrs pastāv jau desmit gadu un veidots kā stratēģijas plāna sastāvdaļa cīņā ar narkotiku izplatību Baltijas valstīs.

Nav slimnīca

Neatkarīgā centās noskaidrot, kādiem tad kritērijiem, standartiem vai sertifikātiem neatbilst narkomānu rehabilitācijas centri. Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūra skaidro: tās nav sertificētas un neatbilst noteikumiem par ārstniecības iestāžu atbilstību obligātajām prasībām. Kādas ir šīs prasības, tas esot jājautā Veselības statistikas un medicīnas tehnoloģiju aģentūrai.

Veselības statistikas un medicīnas tehnoloģiju aģentūras direktora vietnieks kvalitātes nodrošināšanas jautājumos Igors Trofimovs sacīja, ka pirms tam Rindzeles centram nebija sertificēta ambulatorā medicīnas kabineta, kurā strādātu narkologs, taču nupat šis centrs ir vēlreiz novērtēts, un šis kabinets ir sertificēts. «Problēma ir tā, ka nevienām prasībām īsti šis centrs neatbilst, jo tas nav ne slimnīca, ne īsti rehabilitācijas centrs vispārpieņemtā nozīmē, un valstī nav prasību, kas būtu piemērojamas attiecībā uz šādiem centriem,» saka eksperts.

VM pārstāve Z. Barvida gan atteica, ka nekādas īpašas prasības nav domāts izstrādāt, jo tas neesot efektīvi — izstrādāt tikai kaut kādas prasības.

***

Viedokļi

Veselības ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītājas Zaiga Barvida:

– Centri neatbilst kritērijiem un, ja neatbilst, tad konkursā nevar uzvarēt. Mēs apmaksājam tikai medicīnisko rehabilitāciju.

Veselības statistikas un medicīnas tehnoloģiju aģentūras direktora vietnieks kvalitātes nodrošināšanas jautājumos Igors Trofimovs:

– Problēmu atrisinātu prasību vai noteikumu par šāda tipa ārstniecības iestādēm sertifikāciju izstrāde.

Rindzeles narkomānu rehabilitācijas centra vadītājs Māris Malvess:

– Narkomānu rehabilitācija ir specifiska nozare. Narkomānijas slimnieku ārstēšanā panākumus var gūt, tikai kompleksi risinot pacienta medicīniskās, psiholoģiskās un sociālās problēmas.