Tavs pārlūks ir novecojis, lūdzu atjauno to..
Sīkdatnes (cookies) mums sniedz iespēju uzlabot jūsu kā lietotāja ērtibas. Turpinot izmantot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. VAIRĀK >

Latvijā trūkst celtniecības speciālistu un strādnieku

Neskatoties uz būvdarbu augošo pieprasījumu, arvien vairāk trūkst celtniecības speciālistu un strādnieku, kuri būtu gatavi strādāt būvniecības nozarē Latvijā, aģentūrai BNS atzina aptaujātie būvdarbu eksperti.

Būvkompānijas «Re & Re» valdes priekšsēdētājs Ainārs Pauniņš aģentūrai BNS atklāja, ka pašlaik pietrūkst gan pieredzējušu strādnieku, gan arī augsti kvalificētu būvdarbu speciālistu. «Šobrīd situācija ar darba spēka pietiekamību ir slikta, jo ir liels pieprasījums pēc būvniecības pakalpojumiem tepat Latvijā, taču kā negatīvo faktoru jāmin to pašu lielo būvdarbu pieprasījumu citās Eiropas valstīs, kādēļ speciālisti un strādnieki vēlas labāk strādāt tur,» teica Pauniņš.

Viņš sacīja, ka jau drīzākajā laikā var izveidoties situācija, ka pietrūkstot vietējam darba spēkam, vajadzēs apsvērt domu par viesstrādnieku izmantošanu. «Pašlaik vēl viesstrādniekus neviena kompānija Latvijā neizmanto, bet cenšas labāk plānot savus resursus un laiku, lai no tā izvairītos. Taču, ja būs nepieciešams, viesstrādniekus varētu izmantot kā īslaicīgu Latvijas speciālistu trūkuma risinājumu,» teica «Re & Re» vadītājs.

Pauniņš norādīja, ka nepieciešams palielināt būvniecībā strādājošo darba algu, lai celtnieki un pieredzējušie būvdarbu eksperti nebrauktu strādāt uz ārzemēm — tādējādi būtu radīti tādi priekšnoteikumi speciālistu darbam, kādi pašlaik ir citās Eiropas Savienības valstīs.

«Pozitīvi vērtējams tas, ka, palielinoties pieprasījumam pēc būvdarbu speciālistiem, arvien vairāk cilvēku izvēlēsies studēt tieši būvniecības zinātnes programmās. Tādēļ cerams, ka nākotnē būs vairāk jauno būvdarbu speciālistu,» sacīja Pauniņš.

Pēc celtniecības uzņēmuma «RBS Skals» valdes priekšsēdētāja Māra Saukāna aģentūrai BNS teiktā, jau vairākus gadus iepriekš bija paredzams, ka var izveidoties darba spēka trūkums, taču šī jautājuma risināšana nenotika valstiskā līmenī. «Tas, ka trūks darba roku celtniecībā, bija zināms iepriekš. Turklāt izskatās, ka pieprasījums pēc būvniecības pakalpojumiem augs vēl tuvākos piecus gadus, tādēļ strādnieku problēmu nepieciešams risināt valstiski, piedāvājot dažādas nodokļu atlaides kā būvuzņēmējiem, tā arī būvdarbu strādniekiem,» teica Saukāns.

Runājot par viesstrādnieku piesaistīšanas nepieciešamību kā īslaicīgu risinājumu, Saukāns uzsvēra, ka šādi īslaicīgi darba spēka problēmas nevarēs atrisināt, kaut gan nenoliedza, ka iepriekš šāds risinājums ticis plaši izmantots. «Ja atceramies nesenos padomju laikus, tad lielu objektu būvniecībā nereti tika izmantoti viesstrādnieki no kaimiņu republikām. Bet darba spēka problēmas tomēr būtu jārisina tā, lai nevajadzētu izmantot viesstrādnieku palīdzību,» sacīja «RBS Skals» valdes priekšsēdētājs.

Arī «Kalnozols celtniecība» valdes priekšsēdētāja vietnieks Ervīns Butkēvičs aģentūrai BNS atzina, ka pašreizējā situācija ar celtnieku pietiekamību ir «ļoti švaka». «Problēma, ka Latvijā pietrūkst darba spēka būvniecībā, ir aktuāla un, ceļot kādu lielāku objektu, ikdienā vienmēr nākas risināt dažādas problēmas, kas ir saistītas ar strādnieku trūkumu un būvdarbu termiņiem, lai objekts tiktu nodots laikus,» teica Butkēvičs.

Viņš sacīja, lai šo problēmu risinātu, «Kalnozols celtniecība» speciālisti cenšas līdzdarboties Latvijas Lauksaimniecības universitātes un Rīgas Tehniskās universitātes būvniecības programmu studentu sagatavošanā. «Mēs redzam, kā aug studentu interese mācīties būvdarbu specialitātes, tādēļ atsevišķu projektu realizācijai mēs cenšamies piesaistīt tieši jaunos būvinženierus, lai tie ātrāk iegūtu pieredzi nopietnos projektos,» teica Butkēvičs.

Arī viņš kā galveno motivējošo instrumentu, kā varētu atrisināt celtniecības speciālistu un strādnieku problēmu, minēja algu pieaugumu. «Šobrīd būvniecības nozarē algas pieaug diezgan strauji, un jau drīzumā būs konkurētspējīgas ar Rietumeiropā piedāvātajām,» sacīja uzņēmuma pārstāvis.

Butkēvičs arī piebilda, ka interesi raisa laiks, kad Latvijā sāks atgriezties pašreiz ārvalstīs strādājošie celtnieki. «Ja šie cilvēki atbrauks atpakaļ uz Latviju, tie nepārprotami būs labāki speciālisti, kas ir apguvuši jaunu un vērtīgu pieredzi, ko izmantot šeit,» teica Butkēvičs.

Iepriekš Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents Viktors Puriņš aģentūrai BNS sacīja, ka šogad Latvijā būvniecības nozarē strādājošajiem paredzēts paaugstināt algas par 20%, turklāt šāds pieaugums ir nepieciešams ik gadu, lai jau drīzumā Latvijas celtnieku algas izlīdzinātu ar Eiropas Savienības algu līmeni.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka šogad otrajā ceturksnī būvniecības izmaksas Latvijā augušas vidēji par 11,4% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo laika periodu, kas ir lielākais izmaksu kāpums kopš 1998. gada trešā ceturkšņa, turklāt, visvairāk — par 14,7% pieauga strādnieku darba samaksa.

2004. gadā būvniecības apjomi Latvijā sasniedza 635,8 miljonus latu jeb par 13,1% vairāk nekā 2003. gadā.