Tavs pārlūks ir novecojis, lūdzu atjauno to..
Sīkdatnes (cookies) mums sniedz iespēju uzlabot jūsu kā lietotāja ērtibas. Turpinot izmantot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. VAIRĀK >

Ceļu policija vairs nerespektē «septiņpadsmitnieku brālību»

Pa Latvijas autoceļiem jau apmēram desmit gadu braukā vairāki simti, lielākoties prestižu, automašīnu, kuras apvieno īpaša pazīšanās zīme — skaitlis 17 auto valsts reģistrācijas numurzīmē. Turklāt pie šo spēkratu stūres bieži manāmi sabiedrībā pazīstami cilvēki — uzņēmēji, politiķi, kā arī izbijušas augsta ranga policijas amatpersonas.
Gan bijusī, gan pašreizējā ceļu policijas vadība atzīst, ka šis skaitlis numurzīmē vēl pavisam nesen deva «neredzamas priekšrocības» attiecībās ar likumsargiem.

Šobrīd gan šī situācija ir mainījusies, par to liecina statistika, rāda aģentūras BNS apkopotie dati.

Tā dēvētās «septiņpadsmitnieku brālības» eksistenci sarunā ar aģentūru BNS nenoliedza ne pašreizējais Ceļu policijas biroja priekšnieks Edmunds Zivtiņš, ne viņa priekšgājējs ceļu policijas šefa amatā Visvaldis Puķīte, ne ierindas ceļu policisti.

Savukārt uzņēmējs, politiķis un valstsvīrs, kādreizējais premjers un satiksmes ministrs, tagad Saeimas deputāts Vilis Krištopans, kurš pret savu gribu kļuvis par šīs «priviliģēto kastas» pirmsācēju, neslēpj sašutumu par viņam tik ļoti nozīmīgā skaitļa klonēšanu un izmantošanu savtīgos nolūkos.

Šābrīža ceļu policijas vadītājs Zivtiņš aģentūrai BNS apliecināja, ka zinot par mītu, ka valstī pastāv «septiņpadsmitnieku brālība», taču norādīja, ka atšķirībā no laika, kad Latvijas iekšlietu sistēmā valdīja «vecā sistēma», kurā policisti pamatīgi respektējuši attiecīgo numuru īpašniekus, šobrīd visi autovadītāji neatkarīgi no tā, ar kādu numurzīmi aprīkots viņu spēkrats, likuma priekšā ir vienādi.

Zivtiņa sacīto par ceļu policijas šābrīža attieksmi pret septiņpadsmitniekiem apliecina arī statistikas dati — ceļu policijas reģistra dati liecina, ka pērn kopumā Latvijā par dažādiem satiksmes noteikumu pārkāpumiem sastādīts 178 801 administratīvā pārkāpuma protokols — 0,38 protokoli uz vienu Latvijā reģistrētu vieglo automašīnu. Savukārt numura 17 īpašniekiem, kuru šobrīd Latvijā ir 259, pērn sastādīti 98 protokoli — 0,26 protokoli uz vienu auto.

Iepriekšējo gadu dati, kā arī to policistu, kuri ceļu policijā strādā vēl kopš «vecajiem laikiem», sacītais gan apliecina, ka agrāk viss bijis citādi.

To sarunā ar aģentūru BNS apliecināja arī kāds Ceļu policijas biroja specrotas darbinieks, kurš jau 11 gadus strādā ceļu policijā. «Jā, tā bija, ka šos numurus vienmēr visi ievēroja un bez īpašas vajadzības neapstādināja, jo mēs zinājām, ka tādā gadījumā būs liela jezga un liela laika tērēšana — ar tādām automašīnām vienmēr brauca cilvēki, kuriem bija teikšana un sakari, tāpēc, ja vien viņi rupji nepārkāpa satiksmes noteikumus, mēs viņus neaiztikām,» atzina policists, kurš nevēlējās publiskot savu vārdu.

Arī Puķīte sarunā ar aģentūru BNS neslēpa viņam zināmos faktus. «Jā, tas viss sākās ar Krištopana kunga auto — viņš tolaik savai ministra mašīnai paņēma numuru MK-17 — skaitli, kāds viņam bija arī uz krekliņa, spēlējot basketbolu VEF komandā, un kopš tā laika tas arī tā aizgāja, ka numurs 17 nez kāpēc kļuva par īpaši prestižu,» stāstīja Puķīte.

Viņš apliecināja, ka neilgi pēc attiecīgā numura piešķiršanas Krištopana auto numuri ar tādu pašu skaitli «nejauši» parādījās arī pie vairāku policijas amatpersonu automašīnu bamperiem.

Krištopans aģentūrai BNS neslēpa piktumu par numura, kāds viņam piederošajiem auto redzams jau 25 gadus, izplatības vairošanu savtīgiem mērķiem.

«Tā jau toreiz arī bija — kad sabiedrībā radās diskusija, kā panākt valdības automašīnu atpazīstamību, es, būdams satiksmes ministrs Andra Šķēles valdībā, ierosināju CSDD, kas bija manā pakļautībā, vienu konkrētu numurzīmju sēriju, kura simbolizē tikai Ministru kabineta nosaukuma iniciāļus — MK -, piešķirt tikai valdības ministru automašīnām,» stāstīja Krištopans. «Starp citu — arī paša [CSDD vadītāja Andra] Lukstiņa mašīnai ir numurs 17,» piebilda eksministrs.

«Tāpat es, izmantojot savas — satiksmes ministra — privilēģijas, paņēmu sev numuru MK-17, jo es jau kopš juniora laikiem, bet vēlāk arī VEF basketbolu spēlēju ar krekliņu, kam bija 17. numurs,» skaidroja politiķis.

«Starp citu, es nesaprotu, kāpēc tie cilvēki neņem numuru 10 vai 19 — [Valdis] Valters un [Helmuts] Balderis taču ir vēl labāki sportisti par mani -, taču viņiem nez kāpēc patīk tieši manējais,» viņš prātoja. Krištopans atgādināja, ka liktenīgo numuru viņš piešķīris savam personīgajam auto — Latvijā pirmajam apvidus auto «Toyota Land Cruiser», jo, mednieks būdams, vēlējies reizēm netraucēti doties medībās, un tad šī numurzīme lieti noderējusi.

Visa jezga ar numuriem «17», spriežot pēc Krištopana sacītā, sākusies brīdī, kad viņš pirms lepnā — tolaik pirmā Latvijā — «Toyota Land Cruiser» džipa iegādes savu tābrīža apvidus auto — «Opel Frontiera» ar visu tā numuru AJ-17 pārdevis toreizējam Rīgas Galvenās policijas pārvaldes (RGPP) kārtības policijas priekšniekam Edgaram Maišelim, jo tieši pēc šī notikuma septiņpadsmitnieki sākuši kļūt īpaši prestiži.

Pāris gadus vēlāk automašīnas ar valsts numurzīmi 17 parādījās arī tābrīža RGPP priekšniekam Igoram Krasovskim un viņa vietniekam Rīgas kārtības policijas priekšniekam Voldemāram Hmeļevskim. Par viņa auto ar prominento numurzīmi 1999. gadā rakstīja arī preses izdevumi, kuros bija pieminēts, ka Hmeļevskis kādā marta rītā pats piedalījies kriminālās autoritātes Voldemāra Kaļvas ar iesauku Klops pestīšanā no nepatikšanām par viņa izraisītu autoavāriju — Hmeļevskis toreiz notikuma vietā ieradies ar apvidus auto «Nissan Patrol» ar valsts numurzīmēm EM-17.

«Bija jau arī gadījums, ka mēs gājām pa ielu kopā ar sievu un pēkšņi viņa man saka — redz', kur brauc Tavs auto! Es redzēju, ka džips ir tāds pats kā manējais, turklāt arī numurs bija 17 un pat iniciāļi sakrita ar manējiem — VK -, bet tam mazliet atšķīrās krāsa, turklāt pie stūres sēdēja cilvēks, kuram arī ir tieši tādi paši iniciāļi — Valentīns Kokalis,» par savdabīgo starpgadījumu stāstīja Krištopans.

"Šobrīd mums visiem četriem ģimenē automašīnām ir numuri ar skaitli 17 — gan mans 2002. gada izlaiduma «Toyota Land Cruiser», gan abi pārējie «Toyota» džipi — sievai un vienam no dēliem piederošie «Rav4», gan arī otram dēlam piederošais auto -, un es nedomāju no šī skaitļa atteikties. Lai atsakās citi, jo man tas ir veiksmes skaitlis,» sacīja Saeimas deputāts.

CSDD sniegtie dati liecina, ka kopumš līdz 28. jūlijam Latvijā numurzīmes ar skaitli 17 piešķirtas 259 automašīnām. Starp tām ir 47 dažādu modeļu BMW, 45 «Mercedes Benz», 25 «Audi», 19 «Volvo», 15 «Volkswagen», 14 «Toyota», 10 «Mitsubishi», deviņi «Opel», pa septiņiem «Chevrolet», «Ford» un «Honda», seši «Jeep», pa pieciem «Mazda», «Peugeot» un VAZ un pa četriem «Linkoln» un «Lexus».

Šajā sarakstā ir arī pa trim «Nissan» un «Suzuki», pa diviem «Citroen», «Daewoo», «Eagle», GEO, «Hyundai», «Pontiac» un «Porsche», kā arī pa vienam «Dodge», GAZ, KIA, «Lincoln», «Oldsmobile», «Plymouth», «Renault», SAAB, «Seat» un «Škoda» braucamajam.

Īpaši prestiži uz pārējo fona šajā sarakstā izskatās BMW, kas pārsvarā «septiņpadsmitnieku» brālībā pārstāvēti ar 700. sērijas braucamajiem, ka arī «Mercedes Benz», no kuriem vairums šajā sarakstā ir lepnie S sērijas limuzīni, CLK un SLK sērijas sporta auto, kā arī ML sērijas apvidus automašīnas. Turklāt aptuveni divas trešdaļas no šiem 259 automobiļiem ir ne vairāk kā 10 gadu veci.

Aģentūras BNS rīcībā esošā informācija liecina, ka skaitlis 17 redzams arī automašīnām, pie kuru stūres bieži manāmi bijušais Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors Andrejs Sončiks, kā arī viens no uzņēmuma «Skonto» vadītājiem.