Tavs pārlūks ir novecojis, lūdzu atjauno to..
Sīkdatnes (cookies) mums sniedz iespēju uzlabot jūsu kā lietotāja ērtibas. Turpinot izmantot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. VAIRĀK >

Veldre: armijas kaujasspējas nenosaka «dzelži» vien

«Armijas kaujasspējas nenosaka «dzelži» vien, jo ļoti svarīga ir arī organizācijas iekšējā sakārtotība un prestižs sabiedrībā. Tādēļ kaujasspēju kontekstā netaustāmās lietas — armijas organizētības un mobilitātes pakāpe, iekšējās disciplīnas ievērošana, mērķtiecīga sadarbība ar civilo sabiedrību — var izrādīties izšķirošas.»

Tā savā blogā raksta aizsardzības ministrs Vinets Veldre. Viņš plašākus paskaidrojumus par armijas kaujasspējām sniedz, jo pēc runas Nacionālo bruņoto spēku ikgadējā konferencē, kurā aicināja stiprināt armijas kaujasspējas, publiskajā telpā pamanījis nicīgus izteikumus par armijas kaujasspējām.

«Es, protams, neiedziļināšos šādās ķēkšas līmeņa sarunās par nopietnām tēmām, tomēr vēlos precizēt, kā izprotu kaujasspēju jēdzienu. Pašā primitīvākajā līmenī armijas kaujasspējas tik tiešām var traktēt kā kolektīvos un individuālos ieročus, no kuru daudzuma ir atkarīga bruņoto spēku varenība. Šāds priekšstats, pieļauju, valda lielākajā daļā Latvijas iedzīvotāju, un tas ir normāli. Tomēr šāda reducēšana ir bīstama, ja tā sāk domāt militārpersonas,» blogo ministrs.

Viņš paskaidro, ka konferencē, minot armijas kaujasspēju stiprināšanu, viņš domājis plašāko nozīmi, un uzsver, ka Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem šogad jātiek galā ar vairākiem nozīmīgiem izaicinājumiem, piemēram, jāpabeidz sāktā vadības struktūras reforma.

«Tādēļ kategoriski uzstāju: krīzes apstākļi nekādā gadījumā nav uzskatāmi par traucēkli Latvijas armijas kaujasspēju attīstīšanai,» Veldre uzsver.