Tavs pārlūks ir novecojis, lūdzu atjauno to..
Sīkdatnes (cookies) mums sniedz iespēju uzlabot jūsu kā lietotāja ērtibas. Turpinot izmantot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. VAIRĀK >

Pēteris Apinis: Trešā diena <i>jaunajos laikos</i> medicīnā

No 1. marta valstī stājušies spēkā jaunie finansēšanas noteikumi, kas ietver arī palielinātas pacientu iemaksas gan par ārsta apmeklējumu, gan par ārstēšanos slimnīcā. Par vienas dienas ārstēšanos stacionārā pacientam jāmaksā 12 lati. Turklāt jāmaksā arī par operācijām un atsevišķām manipulācijām. Jāmaksā daudz. Realitātē tas nozīmē veselības nodokli, ar ko tiek aplikti slimnieki.

Man nav tiesības un pilnvarojuma negatīvi komentēt šo nodokli. Vēl vairāk —Veselības ministrija savu jauno finanšu politiku aizstāv ar putām uz lūpām. Argumentācija īsumā ir tāda, ka palielinātā pacientu iemaksa veicinās ambulatoriskā dienesta attīstību, saīsinās gultasdienu skaitu, optimizēs slimnīcu gultasdienu izmantošanu. Un tomēr mani māc bažas, ka nav rasts pareizais ceļš. Ja valstij vajadzīgi nodokļi, varbūt tomēr labāk ar nodokli aplikt dividendes, alkoholu, tabaku, automašīnas, bet ne slimību. Patlaban rodas iespaids, ka slimnieks par slimību tiek finansiāli sodīts.

Esmu negants pret slimniekiem, kuri savu veselību nopīpējuši vai nodzēruši, bet vismaz pagaidām nekur neredz diferenci pacienta nodevā starp smēķētāju un nesmēķētāju.

Esmu aptaujājis kolēģus ārstus, ko viņi domā par pacienta iemaksas palielināšanos. Lielākā daļa bažījas par pacientu bailēm finansiālu apstākļu dēļ laikus vērsties pie ārsta. Uzņemšanas nodaļā samazinās pacientu plūsma, pacienti izvairās no ārstiem speciālistiem (ir liela atšķirība starp iemaksām, apmeklējot ģimenes ārstu un ārstu speciālistu).

Atkārtošos — es neesmu pārliecināts, ka man ir taisnība, jo kolēģis Ivars Eglītis ir daudz un rūpīgi strādājis šajā veselības budžetam sarežģītajā situācijā. Un tomēr man ir sajūta, ka ministrs pārlieku gājis birokrātu pavadā, uzklausījis VOAVA plašā ierēdņu pulka vēlmi — ja nebūs naudas no valsts, paņemsim no pacientiem, ka tik pašiem birokrātiem labi.

Šā iemesla dēļ Latvijas Ārstu biedrība marta pirmajās divās nedēļās veiks situācijas monitoringu, jau 17. martā apkopos pirmo pieredzi apaļā galda diskusijā. Latvijas Ārstu biedrība ar bažām raugās uz finansēšanas kārtības un apjoma pārmaiņām un uzskata, ka jau pirmās divas nedēļas dos pietiekami lielu informāciju, lai varētu izdarīt reālus secinājumus.
Monitoringa un pētniecības projektu vadīs ekonomikas doktore, Latvijas Universitātes sabiedrības veselības docente Antra Sakne.

antra.sakne@arstubiedriba.lv

Piezīme visiem komentāru rakstītājiem: nevienā partijā neesmu, nebūšu, nevienās vēlēšanās nebalotēšos.