Tavs pārlūks ir novecojis, lūdzu atjauno to..
Sīkdatnes (cookies) mums sniedz iespēju uzlabot jūsu kā lietotāja ērtibas. Turpinot izmantot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. VAIRĀK >

Nepilsoņi naturalizēties nevēlas finansiālu apsvērumu dēļ

Lielākā daļa no Latvijā vēl esošajiem nepilsoņiem nemaz negrasās naturalizēties, turklāt daudziem kļūt par Latvijas pilsoņiem nemaz nav finansiāli izdevīgi, jo tādā veidā zustu iespēja saņemt divas pensijas.

Ilggadējā Naturalizācijas pārvaldes priekšniece un pašreizējā Rīgas domniece Eiženija Aldermane aģentūrai BNS norādīja, ka apmēram trešā daļa no vairāk nekā 350 tūkstošiem nepilsoņu ir pensijas vecuma cilvēki, kuri tā arī nekad vairs latviešu valodu neiemācīsies un naturalizācijas eksāmenu nenokārtos.

Turklāt jāņem vērā arī finansiālais aspekts, uzsvēra Aldermane.

Daudzi no viņiem saņem divas pensijas — vienu maksā Latvijas valsts, bet otru Krievija par Padomju Savienības laikā sakrāto darba stāžu. «Daudzi cilvēki man ir teikuši, ka pēc pilsonības iegūšanas viņi tādā muļķīgā situācijā nonāk, jo zaudē pusi savu ienākumu,» atzina Aldermane.

Turklāt neesot maz arī tādu nepilsoņu, kas iegūst Krievijas pilsonību, bet par to nepaziņo nevienai iestādei un arī saņem divas pensijas.

Pēc Aldermanes domām, diez vai kādreiz būs tā, ka visi nepilsoņi naturalizēsies un iegūs Latvijas pilsonību, jo ir arī tādi, kurus tas nemaz neinteresē, tāpat daudzi jauni cilvēki pamet valsti. «Nedrīkst arī aizmirst, ka jebkuras krīzes laikā pilsonības iegūšanas jautājums cilvēkiem vairs nav prioritāte,» sacīja bijusī Naturalizācijas pārvaldes vadītāja.

Naturalizācijas pārvaldes dati liecina, ka šā gada sākumā Latvijā bija 2,26 miljoni iedzīvotāju, no kuriem 351 tūkstotis bija nepilsoņi, 1,86 miljoni — pilsoņi, bet 49 tūkstoši —ārvalstnieki.