Tavs pārlūks ir novecojis, lūdzu atjauno to..
Sīkdatnes (cookies) mums sniedz iespēju uzlabot jūsu kā lietotāja ērtibas. Turpinot izmantot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. VAIRĀK >

Valsts tvīto

Bezpersoniska valdība, bezpersoniskas ministrijas, bezpersoniska Saeima kontaktu ar pilsoņiem spēs nodrošināt krietni sliktāk nekā tvītojoša, konkrēta persona, kas nebaidās runāt ar cilvēkiem.

Latvijas valsts pārvalde aizvien plašāk izmanto sociālos medijus, tomēr, lai tiem būtu kāda ietekme sabiedrības iesaistīšanā, svarīgāka par komunikācijas tehnoloģiju lietojumu ir vēlme pilsoņus iesaistīt un ar viņiem diskutēt.

[1].

Tomēr sociālie mediji nav tik daudz tādēļ, lai nodotu informāciju, ko darīt nav bijis lielu šķēršļu arī agrāk, bet gan sarunām, mijiedarbībai, atgriezeniskajai saitei. Un tieši šī saite valsts pārvaldei jākopj, ja vien tā vēlas plašāk skaidrot valsts politiku, vairot pilsoņu izpratni un, ko tur liegties, ietekmēt publisko viedokli sev par labu.

Sarežģītie blogi

Labs veids, kā veidot saiti ar pilsoņiem un skaidrot aktuālos jautājumus, ir izveidot tīmekļa žurnālu, kas, lai arī jau ir atpazīstams medija veids, tomēr valsts pārvaldes komunikācijā ieviešas ar grūtībām. Rakstīt tekstus, kas būtu interesantāki par sausiem un nekonkrētiem paziņojumiem, un parādīt politiķi cilvēcisku izrādījies pamatīgs izaicinājums gan viņiem pašiem, gan viņu palīgiem.

[2].

Pašlaik Aizsardzības ministrijai vienīgajai no ministriju interneta lapām ir blogu sadaļa. Tur tiek publicēti ministra Imanta Lieģa komentāri, kas ir tie paši, kas portālā «diena.lv», vien šeit nav komentēšanas iespēju.

[3].

[4].

Iespējas runāt un klausīties

[16].

[17].

«Twitter» ir viens no vienkāršākajiem veidiem, kā valsts iestādēm par savu darbu informēt pilsoņus. Lakoniskais formāts gan tekstu lasīšanā, gan rakstīšanā neprasa daudz pūļu un citu resursu. Tviteri var izmantot arī, lai ievietotu saites uz kādiem dokumentiem vai citiem plašākiem tekstiem, ko auditorija varētu nebūt pamanījusi. Bet vislielākais «Twitter» pluss ir iestāžu un organizāciju iespēja uzzināt, ko par tām runā citi lietotāji, un laikus novērst dažādus pārpratumus un neskaidrības.

[19]

Sekot līdzi sava vārda, institūcijas vai organizācijas nosaukuma pieminēšanai ir viegli ne tikai tviterī, bet arī citās interneta vietnēs. Saprotams, ka valsts iestādes nevar atbildēt uz visām neapmierinātības izpausmēm un vērst visu par labu, tomēr šādi iespējams uzzināt noskaņojumu un identificēt jautājumus, par ko nepieciešams skaidrojums. Par dialogu izplatītāka pie mums gan ir iebaidīšana un aicinājumi rūpīgāk izvēlēties izteicienus, kad runa ir par valsts iestādēm un amatpersonām. Spilgts piemērs šajā ziņā bija ar pensionāri Mariju Vidiņu, kura 2007. gadā toreizējam premjerministram bija uzrakstījusi dusmīgu vēstuli. Tās dēļ viņu apciemoja Drošības policija, kas autori aicināja turpmāk tādas vēstules vairs nerakstīt. Tāpat labs piemērs no nesenās pagātnes ir lata devalvācijas piesaucēju tvarstīšana.

Attieksme, ne tehnoloģijas

Tehnoloģijas nav risinājums problēmām, un tās pašas par sevi arī nenodrošina pārmaiņas sabiedrībā. Tehnoloģijas ir tikai līdzeklis, ko var izmantot, ja sabiedrībā pastāv sociāli priekšnoteikumi, kas mudina tehnoloģijas izmantot noteiktos veidos. Tāpēc nepietiek, ka valsts iestādes aizvien plašāk izmanto tviteri, veido videomateriālus un ievieto tos «Youtube», bet fotogrāfijas publicē «Flickr» vai izmanto kādu citu sociālo portālu. Lai sociālie mediji būtu efektīvi, priekšnoteikums ir spēja uz atklātību, savukārt valsts pārvaldē šāda veida komunikācija ir liels izaicinājums.

.[21]

Ja ministrija vai cita veida valsts iestāde tviterī publicē tikai saites uz preses relīzēm vai informē, ar ko tās vadītāji ir tikušies, iestāde pilsoņiem interesantāka un pieejamāka nekļūs. Šī ir informācija, kas labākajā gadījumā varētu interesēt medijus, taču, lai piesaistītu pilsoņus, vajadzīga cita pieeja, kas balstīta ne tik daudz informēšanā, cik saziņā. Vai konkrētā «Twitter» konta uzturētāji seko līdzi notiekošajam portālā? Vai kontaktējas ar citiem lietotājiem? Atbild viņiem? Vai raksta par to, kas cilvēkus varētu interesēt? Daudziem valsts pārvaldē vēl jāpadomā, kāpēc viņi lieto sociālos medijus un tieši ko vēlas šādā veidā iegūt.

Valsts pārvaldes īstenotajai saziņai ar sabiedrību jābūt «ar cilvēka seju». Bezpersoniska valdība, bezpersoniskas ministrijas, bezpersoniska Saeima, kas vēsta par apspriestiem likumiem un sanāksmēm, kontaktu ar pilsoņiem spēs nodrošināt krietni sliktāk nekā tvītojoša, konkrēta persona, kas spēj atteikties no formālisma, nebaidās runāt ar cilvēkiem un prot izteikties.

http://www.delfi.lv/news/national/politics/article.php?id=26928515

http://ministrs.zm.gov.lv/

http://valdisdombrovskis.lv/

http://piedaliesreforma.blogspot.com

http://twitter.com/brivibas36

http://twitter.com/iem_gov_lv

http://twitter.com/Tieslietas

http://twitter.com/Vides_info

http://twitter.com/finmin

http://twitter.com/RAPLMs

http://twitter.com/Jekaba11

http://twitter.com/RigasPP

http://twitter.com/uznemumureg

http://www.mk.gov.lv/aktuali/saites/

http://twitter.com/VDombrovskis

http://twitter.com/lindamurniece

http://www.diena.lv/lat/politics/

http://twitter.com/izzisucks/status/2384105973

http://www.youtube.com/watch?v=8UbfQUjyHCA

http://blogs.abcnews.com/politicalpunch/

http://www.whitehouse.gov/the_press_office/Transparency_and_Open_Government/