Tavs pārlūks ir novecojis, lūdzu atjauno to..
Sīkdatnes (cookies) mums sniedz iespēju uzlabot jūsu kā lietotāja ērtibas. Turpinot izmantot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. VAIRĀK >

Krievu pasaule

Rietumu analītiķi Krievijas ekspansionismu un impēriskās ambīcijas parasti izskaidro ar nedrošības sajūtu, toties Krievijas autori to pamato ar mesiānisko aicinājumu.

[1]

Austrumeiropas politikas pētījumu centrs sadarbībā ar kolēģiem Igaunijā, Lietuvā, Ukrainā, Moldovā un Gruzijā veicis pētījumu «The Humanitarian Dimension of Russian Foreign Policy Toward Georgia, Moldova, Ukraine and, the Baltic States». Tajā detalizētāk apskatītas šajā rakstā skartās tēmas. Taču, pirms tagad apskatīt krievu Pareizticīgās baznīcas lomu «krievu pasaules» veidošanā un līdzdalībā Krievijas politikā attiecībā uz tautiešiem ārvalstīs, ielūkosimies nedaudz «krievu pasaules» ideju attīstībā.

Tautiešu meklējumos

[3]

[4]

Daļa «krievu pasaules» autoru kā vienu no galvenajiem «krievu pasaules» mērķiem saskata diasporas iesaisti ekonomisku labumu gūšanā, piemēram, investīciju piesaistē Krievijai. Lai sasniegtu minēto, «krievu pasaulei» tiek izvirzīts uzdevums — veidot globālu infrastruktūru ar tīklveida komunikāciju, lai ar ārvalstīs dzīvojošo Krievijas tautiešu palīdzību piedalītos visdažādāko resursu sadalē pasaules mērogā.

[5]

«Krievu pasaules» izveide nav iedomājama bez tās dalībniekiem — Krievijas tautiešiem dažādās pasaules malās. Bet kuri īsti ir «ārvalstīs dzīvojošie Krievijas tautieši? Lai gan 1999. gada likums par «Krievijas Valsts politiku attiecībā uz ārvalstīs dzīvojošajiem tautiešiem» akcentē četras cilvēku grupas, kas var pretendēt uz Krievijas tautieša statusu, tomēr jautājums līdz šim nav saņēmis pietiekami skaidru un vienotu atbildi pašā Krievijā. Diskusija par tautiešu definīciju gājusi roku rokā ar Krievijas identitātes meklējumiem.

90. gados arvien pieaugošais nacionālisms Krievijā kļuva bīstams normālai multietniskajai valsts pastāvēšanai. Strikta tautieša definīcijas sasaiste ar etnisko pazīmi un juridiska statusa fiksēšana (tautieša karte jeb sertifikāts) varētu izraisīt pretreakciju gan Krievijas kaimiņvalstīs, gan pašā Krievijā. Tādējādi radās nepieciešamība pēc «krievu pasaules» kā visaptveroša koncepta, kas ļautu izvairīties no juridiskiem un politiskiem sarežģījumiem. Turklāt tas vienotā veidojumā ļauj apvienot visu Krievijas emigrācijas viļņu pārstāvjus — gan tos, kuri izbrauca labākas dzīves meklējumos, gan tos, kuri bija spiesti atstāt savu dzimteni politisku motīvu dēļ, gan tos, kuri uzskata, ka paši nekur nav braukuši, drīzāk «valsts esot aizbraukusi» un atstājusi viņus aiz robežām.

Svētā Krievzeme

[6]

[7]

Tagadējais Pareizticīgās baznīcas galva Kirils iepriekšējos gados pārstāvēja Baznīcu sakaros ar ārvalstīm. Viņš aktīvi iesaistījās krievu aizrobežu Pareizticīgās baznīcas apvienošanā ar Maskavas patriarhātu. Arī tā laika Krievijas prezidents Putins atbalstīja abu sašķelto pareizticīgo organizāciju apvienošanos 2007. gada maijā. Šis notikums ir viens no «krievu pasaules» konsolidācijas aktivitāšu piemēriem. Pēdējo gadu prakse rāda, ka krievu Pareizticīgā baznīca ir aktīvi iesaistījusies tautiešu politikā. Tā aktīvi piedalījās Eiropas krievu alianses izveidē. Alianse apvieno sabiedriskās organizācijas, politiķus, žurnālistus, citus aktīvistus no Eiropas Savienības (ES) valstīm. Minētajā organizācijā darbojas arī Eiropas Parlamenta deputāte no Latvijas Tatjana Ždanoka.

Sevišķu uzmanību Krievija pievērš Ukrainai, kur pastāv trīs neatkarīgas Pareizticīgo baznīcas: Kijevas patriarhāts, autokefālā baznīca un Maskavas patriarhāts. Ukrainas vara vēlas mazināt Krievijas ietekmi uz minētajām organizācijām, turpretī oficiālā Krievija labprātāk redzētu visus pareizticīgos kā konsolidētas «krievu pasaules» sastāvdaļu. Jau minētajā III Krievu pasaules asamblejas sapulcē Kirils citēja Lavrentiju Čerņigovski, kurš teicis, ka «Krievija, Ukraina, Baltkrievija — tā arī ir Svētā Krievzeme.» [8] Līdzīgas idejas par ukraiņiem kā etniski un garīgi neatšķiramiem no krieviem Ukrainā pēdējos gados aktīvi izplata Krievijas tautiešu organizācijas.

Pret Rietumiem

[9]

[11]

Par spīti skaistām runām par pareizticīgās pasaules vienotību un Krievijas īpašo garīgo misiju Krievijas–Gruzijas militārā konflikta piemērs atgādina par realitāti Krievijas ārpolitikā. Arī pašā Krievijā drīzāk varētu runāt par pareizticīgās kultūras ietekmi nekā par Krieviju kā patiesi pareizticīgu zemi. Lielākā daļa «krievu pasaules» ideju autoru un tautiešu politikā iesaistīto ekspertu vairāk uzsvaru liek uz visdažādāko «pasaulīgo» tautiešu NVO darbības atbalstu. Tomēr Krievijas identitātes meklējumos arī turpmāk pareizticība spēlēs nozīmīgu lomu. Lai gan «krievu pasaulei» izvirzīto misiju drīzāk varētu saukt par «neiespējamu», tomēr paredzams, ka šo vārdu salikumu mēs dzirdēsim arvien biežāk. Tas, ka Latvijai netieši tiek ierādīta loma kā «krievu pasaules valstij», nevilšus atgādina vācu ģeopolitikas ideju pamatlicēja Karla Haushofera pausto par «nepieciešamo dzīves telpu» un «godīgākām robežām». Protams, nevar vilkt tiešas paralēles starp minētajām idejām un «krievu pasauli», tomēr nevajadzētu arī atstāt bez ievērības to, ko kaimiņzemes varenie pauž attiecībā uz mums.