Tavs pārlūks ir novecojis, lūdzu atjauno to..
Sīkdatnes (cookies) mums sniedz iespēju uzlabot jūsu kā lietotāja ērtibas. Turpinot izmantot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. VAIRĀK >

Strupastēm, pelēm un ērcēm bargais sals vienaldzīgs

Aukstās ziemas radītās pārmaiņas būšot redzamas jau pavasarī, saka dabas pētnieki, vēstī laikraksts «Diena».

Visticamāk, būšot mazāk stirnu, mežacūku un staltbriežu, taču daudz būs grauzēju — peļu un strupastu, arī ērcēm un odiem šī ziema visdrīzāk nebūs kaitējusi. Taču vismaz pagaidām lielākajiem cietējiem zālēdājiem tik skarbi kā sniegiem ļoti bagātajā un ilgajā 1995.—1996.gada ziemā vēl neklājas — tad stirnas un mežacūkas bijušas tik bezspēcīgas, ka tām «varēja mierīgi pieslēpot klāt, tās nebēga», atceras zoologs Jānis Ozoliņš, Valsts meža dienesta (VMD) Medību daļas vadītāja vietnieks.

Austrumlatvijā jau mežos manīts pa kādai bojā gājušai stirnai un mežacūku jaunulim, aizdomas ir, ka dzīvnieku nāvē iesaistīts barības trūkums. Arvien biežāk reģionos stirnas redz arī nākam dārzos baroties, tās mēdzot slepus ierasties laukos kapos nošķīt mutes augstumā kādu dzīvības kociņu vai dzīvžogu. Kad jau sniegs būs zemi klājis divus mēnešus no vietas, mežos parādīsies novārguši dzīvnieki, prognozē zoologi. Šīs brīvdienas solās būt aukstākās šoziem.

VMD ienākušās ziņas no atsevišķiem rajoniem, ka pie barotavām atrasti krituši dzīvnieki — mežacūkas un stirnas. Te gan visdrīzāk vainojama nepareizā dzīvnieku barošana — mednieki tos piebarojuši ar lauksaimniecības produktiem.

Zālēdāju mazuļu mammas arī pašas nav piedzīvojušas bargas ziemas, līdz ar to trūkst pieredzes barības meklēšanā ekstremālos apstākļos, raksta «Diena».