Tavs pārlūks ir novecojis, lūdzu atjauno to..
Sīkdatnes (cookies) mums sniedz iespēju uzlabot jūsu kā lietotāja ērtibas. Turpinot izmantot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. VAIRĀK >

Vilnīša bīstamais parāds

Daudz lielāka problēma par Vilnīša finansiālajām saistībām ir sabiedrības uzticības parādsaistības. Tās, ja netiek atlīdzinātas, var pāraugt nopietnā slogā gan pašam biroja priekšniekam, gan iestādei un tās neatkarībai.

[1],

Klusa iešūpošanās

Lai arī nevarētu teikt, ka KNAB darbā kopumā būtu notikuši kādi būtiski kritumi vai kāpumi, taču birojs tiek kritizēts par salīdzinoši mazāku aktivitāti liela mēroga korupcijas gadījumu izmeklēšanā un apkarošanā, starp kuriem pēdējais nozīmīgākais ir bijis Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) korupcijas skandāls un daži ievērojami sīkāki gadījumi, piemēram, kriminālprocess pret Valsts darba inspekcijas priekšnieci Ritu Elci. Iespējams, šobrīd ir pāragri spriest, vai tāpēc, ka KNAB darbs kļuvis lēnīgāks, ir vainojams jaunais priekšnieks, vai arī iezīme, ka korupcijas gadījumi kļūst arvien komplicētāki un ar plašāku iesaistīto personu loku, uz ko biroja vadība ir norādījusi arī publiski. Šajā gadā ir veiktas arī ievērojamas strukturālas izmaiņas pašā birojā, tādēļ KNAB darbu Vilnīša vadībā varēs novērtēt tikai pēc kāda laika.

Otra lieta, par kuru KNAB priekšnieks tiek visai pamatoti kritizēts, ir tas, ka biroja darbība kļuvusi daudz klusāka, īpaši — attiecībā uz jautājumiem, kuros būtu nepieciešama biroja priekšnieka stingra nostāja, paužot stingru atbalstu pretkorupcijas principiem. Dažos gadījumos pat no priekšnieka puses ir dzirdēti visai mulsinoši komentāri. Piemēram, jau minētā BKUS korupcijas skandāla kontekstā pēc tam, kad tajā iesaistītā SIA Pamats, kuras valdes loceklis tobrīd vēl atradās apcietinājumā, atkārtoti uzvarēja slimnīcas iepirkumā, Vilnītis medijiem uzņēmuma atkārtotu uzvaru komentēja ar teikumu, ka «reputācijas jautājumi lai paliek katra paša ziņā» [2]. Kopumā var vērot, ka KNAB priekšnieks vēlas izvairīties no nonākšanas situācijā, kurā viņam jāieņem noteikta pozīcija vai pastāv atklātas konfrontācijas risks, īpaši — ar kādu politisku personu. Šajā kontekstā piemērs ir pagājušajā nedēļā medijos lasāmā ziņa, ka KNAB priekšnieks pieļauj iespēju nākotnē atteikties no partiju finanšu kontroles. Partiju finanšu kontrole ir viena no funkcijām, kuras dēļ KNAB ir pakļauts politiskā spiediena riskam, un tieši iestādes vadītājam jābūt aizsargmūrim iespējamajiem centieniem iespaidot KNAB darbu. Neapšaubāmi, šī KNAB funkcija nav nekāda medus maize, lai gan ir bijusi joma, kur līdz šim KNAB ir uzrādījis visai labus rezultātus.

No vienas puses ar KNAB klusāku darbību N.Vilnītis ir tuvinājies savam solījumam, ko, stājoties amatā, bija izteicis, proti, ka biroja darbības, īpaši saistībā ar izmeklēšanu, vairs nebūs tik publiskas. Taču no otras puses, šķiet, N.Vilnītis vēl nav līdz galam apzinājies, ka no viņa kā iestādes priekšnieka sabiedrība sagaida ne vien korektu vadības funkciju pildīšanu iestādē, bet arī vēlas viņu redzēt kā viedokļa līderi pretkorupcijas jautājumos. Viņam būtu ne vien jāreaģē uz notikumiem sabiedrībā, bet jārīkojas proaktīvi, izglītojot, veidojot tiesisko apziņu sabiedrībā un piedāvājot konkrētus risinājumus. Šajā ziņā pirmais gads iešūpojoties ir pagājis, vairāk ļaujoties vējam, nevis krietni atsperoties pret zemi.

[3]

[4]

Šajā kontekstā N.Vilnīša reakcija uz žurnālistu jautājumiem atgādināja jau tik labi zināmo «esparsievunekonezinu» stilu, ko savulaik izmantoja gan ekspremjers Aigars Kalvītis (TP), nezinot par sievas ieceri privatizēt Braslas zivju audzētavu, gan arī ārlietu ministrs Māris Riekštiņš (TP), kurš, savukārt, nezināja neko par sievas kāpu zonā iegādāto klētiņu, kura no palīgēkas nu atdzimusi par elegantu vasarnīcu. Līdz ar to KNAB priekšnieka demonstrētā neapmierinātība ar jautājumiem par sievas uzņēmējdarbību un parādsaistībām tik labi iekļaujas jau ierastajā veidā, kā politiķi izvairās atbildēt uz nepatīkamiem jautājumiem, atstājot pēcgaršu, ka kaut kas ar tiem darījumiem kārtībā tomēr nav. Tikai pagājušās nedēļas otrajā pusē KNAB priekšnieks bija spējīgs žurnālistiem nosaukt nedaudz konkrētāku informāciju par sievas uzņēmumu parādsaistībām, taču tas jau bija krietni par vēlu, lai izkliedētu to šaubu mākoni, ko par ģimenes finansiālajām saistībām pats bija palīdzējis radīt. Ar proaktīvu reakciju, plaši skaidrojot sabiedrībai par saviem un sievas finansiālajiem nodrošinājumiem, būtu nošauti divi zaķi. Viens — sabiedrība iegūtu mierīgu prātu, ka nav pamata uztraukties par KNAB priekšnieka ietekmējamību, bet otrs — biroja priekšnieks būtu demonstrējis tos principus, kurus birojam būtu jāaizstāv, tajā skaitā, amatpersonu darbības atklātību. Diemžēl šī iespēja netika izmantota, un neveiksmīgā intervija kļuva par pirmā darbības gada spilgtāko parādīšanos medijos.

Jāsaka, ka ievērojamās parādsaistībās nonākuši ne vien daudzi Latvijas iedzīvotāji, bet arī virkne augstu amatpersonu un N.Vilnītis šajā ziņā nebūt nav līderis. Visai līdzīgā apjomā un pat daudzkārt lielākas parādsaistības ir, piemēram, pašreizējam finanšu ministram Einaram Repšem (JL), Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas priekšsēdētājai Valentīnai Andrejevai, Satversmes tiesas priekšsēdētājam G.unāram Kūtrim [5]. Neapšaubāmi, parādsaistības kā tādas nav nekas pretlikumīgs, taču risks ir brīdī, kad amatpersonai rodas grūtības šīs parādsaistības nokārtot. Tas amatpersonu varētu padarīt ietekmējamu vai pat atkarīgu no kāda labvēlības. Tas arī var mest šaubu ēnu pār amatpersonu godaprātu, pieņemot vienu vai otru lēmumu, kas, piemēram, ietekmē finanšu sektora darbību un kas netieši varētu ietekmēt arī konkrētās amatpersonas personīgo finansiālo stāvokli. Grūti piedāvāt tūlītēju risinājumu, bet uzskatu, ka būtu jādomā, kā šo problēmu risināt, iespējams, nosakot kādus saprātīgus ierobežojumus amatpersonas finansiālajām saistībām noteiktās amata pozīcijās, lai šādā gadījumā novērstu potenciālu interešu konfliktu.

Kas notiek birojā?

Lai arī KNAB priekšnieka ģimenes parādsaistībām tika pievērsta lielākā uzmanība, manuprāt, daudz būtiskāki ir divi citi jautājumi, proti, par KNAB darbinieku nomaiņu un darbinieku iespējām aizdomu gadījumā vērsties pie atbildīgajām institūcijām ar informāciju par iespējamiem korupcijas riskiem vai aizdomām par pārkāpumiem pašā birojā.

Pirmkārt, ja var ticēt raidījumā Nekā personīga izskanējušajai informācijai, tad šajā gadā KNAB pametis aptuveni 21 darbinieks, bet no jauna pienākuši klāt 20, starp kuriem lielākā daļa — no bijušās Vilnīša darba vietas — Policijas akadēmijas[6]. Pats par sevi tas varbūt neko nenozīmētu, ja vien šie darbinieki amatos būtu nonākuši konkursa kārtībā. Kādēļ tas nav noticis ar konkursa palīdzību, uz to par paraugiestādi dēvētā biroja vadītājs atbildi nav sniedzis.

[8]

[9].

[10].

Katrā ziņā visās minētajās problēmās būtu svarīgi rast risinājumu, noskaidrot apstākļus un motivāciju. Ir izskanējusi informācija, ka arī premjerministrs kā pārraugs ir izveidojis komisiju KNAB priekšnieka darbības izvērtēšanai. Pagaidām nav radusies skaidrība, ko tieši šī komisija izvērtēs un kāds būs tās sastāvs. Pie KNAB jau pāris gadus darbojas Sabiedriski konsultatīvā padome, kurai būtu pienākums šos jautājumus noskaidrot un meklēt risinājumus.

Sabiedrības uzticība — priekšnoteikums izdzīvošanai

.[11].

Atceroties, ka Vilnīša nonākšana KNAB priekšnieka amatā bija ilga, pretrunīga procesa rezultāts, turklāt bez pārliecinoša sabiedrības atbalsta, tad neapšaubāmi šis gads bija laiks, kad daudzi ļoti piesardzīgi vēroja, vai viņš attaisnos sev doto uzticības kredītu. Diemžēl jāsecina, ka šobrīd daudz lielāka problēma par Vilnīša finansiālajām saistībām ir tieši sabiedrības uzticības parādsaistības. Tās, ja netiek atlīdzinātas, var pāraugt nopietnā slogā gan pašam biroja priekšniekam, gan iestādei un tās neatkarībai. Un KNAB iekšējās problēmas var izrādīties daudz nopietnāks drauds par jebkuru politisku spiedienu.