Tavs pārlūks ir novecojis, lūdzu atjauno to..
Sīkdatnes (cookies) mums sniedz iespēju uzlabot jūsu kā lietotāja ērtibas. Turpinot izmantot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. VAIRĀK >

Šķēle: valdība apliecina nespēju cīnīties ar ēnu ekonomiku

Ministru kabineta otrdien [s:32728] liecina par darbības imitāciju, nevis vēlmi reāli cīnīties ar šo problēmu, uzskata Tautas partijas vadītājs Andris Šķēle.

Škēle izpētījis plānu un secinājis, ka valdība tā vietā, lai novērstu visiem zināmus ēnu ekonomikas cēloņus, mēģina cīnīties ar sekām un, kas vēl ļaunāk, – imitē darbību, portālam «Apollo» pavēstīja partijas pārstāve Sarmīte Kolāte.

«Tā, piemēram, plānā paredzētā Finanšu ministrijas interneta mājas lapas papildināšana ar informāciju par nodokļu izlietojumu ir vērtējama nevis kā speciāls pasākums, bet gan ministrijas ikdienas darbs, lai sabiedrībai sniegtu aktuālāko informāciju par valsts finanšu sistēmu. Tomēr ar to nepietiek, lai sasniegtu deklarēto mērķi – veicināt labprātīgu nodokļu nomaksu, jo ir pamats šaubām vai attiecīgo mājaslapu skata nodokļu nemaksātāji.»

Šķēle uzskata, ka cīņai pret ēnu ekonomiku nepieciešami konkrēti pasākumi, pirmkārt, izvērtējot un novēršot pieļautās kļūdas nodokļu likumdošanā, kas daļai sabiedrības rada motivāciju izvairīties no nodokļu nomaksas.

Piemērs ir zemie akcīzes nodokļa ieņēmumi šī gada pirmajos trijos mēnešos, kas saistīts ar kontrabandas preču (cigaretes, alkohols) ieplūšanu Latvijā. Kontrabandas apkarošanā būtiski ne tikai pastiprināt uzraudzību pār ES ārējo robežu, bet arī nodrošināt akcīzes nodokļa likmju saskaņotību ar ES kaimiņvalstīm.

«Valdības pieņemtais plāns ir kārtējais piemērs ierēdnieciskai pieejai valsts pārvaldē – nevienā punktā nav paredzēta sadarbība ēnu ekonomikas apkarošanā ar sociālajiem partneriem, kas ir tieši ieinteresēti godīgā konkurencē darba tirgū un līdz ar to arī nodokļu nomaksā. Valdība neparedz arī ieviest nosacījumu, ka valsts un pašvaldību iepirkumos jāvērtē pretendentu par darbiniekiem veikto sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu apjoms. Ja šāds nosacījums tiktu ieviests, būtu novērsta iespēja pie valsts un pašvaldību pasūtījumiem tikt «aplokšņu» algu maksātājiem,» norāda Šķēle.