Tavs pārlūks ir novecojis, lūdzu atjauno to..
Sīkdatnes (cookies) mums sniedz iespēju uzlabot jūsu kā lietotāja ērtibas. Turpinot izmantot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. VAIRĀK >

Pabeidzot LNB ēkas būvniecību 2012. gadā, iespējams ietaupīt līdz 20 miljoniem latu

Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) projekta īstenošanas uzraudzības padomes sēdē atbalstīts Kultūras ministrijas (KM) izstrādātais LNB projekta īstenošanas scenārijs, kas paredz pabeigt ēkas būvdarbus 2012. gada novembrī, portālu «Apollo» informēja Dace  Vizule, KM sabiedrisko attiecību speciāliste.

Šis vērtējams kā valstij ekonomiski un finansiāli izdevīgākais scenārijs, jo izmantojot šobrīd būvizmaksu indeksācijas (deflācijas) radīto labvēlīgo ietekmi uz līguma cenu, iespējams ietaupīt līdz pat 20 miljoniem latu. KM speciālisti arī turpina izvērtēt iespēju rast papildu ietaupījumus, pārvērtējot atsevišķus inženiertehniskos risinājumus. 

Līdz ar to šī varianta īstenošana neparedz papildu līdzekļu piešķiršanu LNB projekta īstenošanai. KM ieskatā budžetā ieplānotās sākotnējās līgumcenas ietvaros būs iespējams nodrošināt ne vien ēkas izbūvi, bet arī nepieciešamo infrastruktūru un aprīkojumu, šim mērķim nepieciešamos izdevumus sedzot no deflācijas rezultātā gūtajiem ietaupījumiem.

Lai īstenotu šo ekonomiski izdevīgāko scenāriju, KM ierosina pārdalīt budžetā LNB projekta īstenošanai ieplānoto finansējumu no 2012. gada uz 2010. gadu, šim nolūkam novirzot Latvijas Bankas peļņas daļas maksājumus valsts budžetā.

Šādu risinājumu atbalsta gan LNB projekta īstenošanas uzraudzības padome, gan Latvijas Banka. 

LNB projekta īstenošanas uzraudzības padome uzdeva Kultūras ministrijai sadarbībā ar Finanšu ministriju uzsākt konsultācijas ar Eiropas Komisiju un Starptautisko valūtas fondu par piedāvāto risinājumu.

Pēc konsultācijām ar starptautiskajiem aizdevējiem jautājums par LNB projekta īstenošanas termiņu tiks virzīts lēmuma pieņemšanai valdībā.

LNB projekta īstenošanas uzraudzības padomes sēdē tika uzsvērta LNB projekta savlaicīgas pabeigšanas nozīme Rīgas kā Eiropas Kultūras galvaspilsētas 2014.gadā un Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē 2015.gadā pienācīgas pārstāvniecības nodrošināšanā. 

Projekta īstenošanas atlikšana būtu nelabvēlīga tautsaimniecībai un radītu valsts budžetā ievērojamus papildu izdevumus līdz pat 16,7 miljoniem latu, neskaitot nākotnes inflācijas riskus.