Tavs pārlūks ir novecojis, lūdzu atjauno to..
Sīkdatnes (cookies) mums sniedz iespēju uzlabot jūsu kā lietotāja ērtibas. Turpinot izmantot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. VAIRĀK >

Krievija bezspēcīga katastrofu priekšā. Izglābsies vien piektā daļa iedzīvotāju

Lielākās Krievijas pilsētas, tostarp arī Maskava, vairāk nekā citas pilsētas, ir pakļautas dažādu epidēmiju, ugunsgrēku, gaisa piesārņojuma un tamlīdzīgu katastrofu draudiem. Turklāt Krievijas galvaspilsēta absolūti nav gatava pesimistiskajiem scenārijiem, bet maskaviešiem ir pēdējais laiks iziet izdzīvošanas kursus, raksta «Newsru.com».

Augusta ugunsgrēki un karstums Krievijas pilsētās uzskatāmi nodemonstrēja, ka pasargātības un drošības sajūta megapolēs ir iluzora. Ja rodas nepieciešamība steidzami evakuēt iedzīvotājus, izglābties izdotos tikai piektajai daļai maskaviešu, uzskata eksperti. Pārējie iesprūstu transporta sastrēgumos un rindās, jo Maskavas ceļu caurlaidība ir tikai 400 tūkstoši mašīnu no gandrīz četriem miljoniem pilsētā oficiāli reģistrētajiem transporta līdzekļiem.

Šādos gadījumos pēdējais cerību stars ir vilcieni. Pārpildīti transporta līdzekļi kļuvuši par neatņemamu Maskavas sastāvdaļu, no tā neizdodas izbēgt arī vilcienos. Kad remonta dēļ Maskavā tika atcelti vairāki vilcienu reisi, cilvēki šturmēja piemaskavas elektriskos vilcienus, daudzi pat izmantoja vilcienu jumtus.

Ugunsgrēku un karstuma dēļ radušās arī pārtikas problēmas. Piemēram, no veikala plauktiem izzuduši griķi, kam pieaugusi cena.

Bez tam, lielajās pilsētās nav pieņemts vairs mājās turēt konservus. Tirdzniecības monopoluzņēmumu dēļ, kas pārņēmuši Maskavu, cilvēki pārstājuši tirgot savu produkciju.. Maskavas varas iestādes slēgušas uzņēmumus, kas valsti glāba deviņdesmitajos gados un varētu to darīt arī tagad, jo viena problēma kādā lielā tirdzniecības giganta uzņēmumu ķēdē var radīt problēmas arī citos veikalos, uzskata sociologs Leontijs Bizovs.

To, ka cilvēki nav sagatavoti ekstremālām situācijām, pierādīja arī gadījums Sanktpēterburgā, kad visai pilsētai tika atslēgta elektrība, un atsevišķos rajonos vairs nebija dzeramā ūdens.
Daudzi cilvēki vairs nevarēja pagatavot ēdienu un dzīvoja tumsā. Veikalos izveidojās milzīgas rindas pēc dzeramā ūdens. Izrādījās, ka šādai situācijai nebija gatavi ne tikai iedzīvotāji, bet arī varas iestādes, īpaši slimnīcas un citas medicīnas iestādes.

Pēc kādas no Pēterburgas slimnīcas darbinieces stāstītā, elektrības padeves traucējumu dēļ tika atslēgtas daudzas pacientu dzīvības uzturēšanai svarīgas aparatūras.

Pēc ekspertu domām ekstremālām situācijām Maskavā gatavi tikai divi, trīs procenti iedzīvotāju. Daudzi iedzīvotāji pietiekami nopietni neuztver iespējamo katastrofu draudus megapolē - ne katrai ģimenei mājās ir aptieciņa. Iedzīvotāji tiek mierināti, ka visu nepieciešamo viņi varēs nopirkt tuvējos veikalos, taču šāds «sirdsmiers» ir bīstams, uzskata eksperti.