Tavs pārlūks ir novecojis, lūdzu atjauno to..
Sīkdatnes (cookies) mums sniedz iespēju uzlabot jūsu kā lietotāja ērtibas. Turpinot izmantot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. VAIRĀK >

Bordāns «uzkāpis sprādzienbīstamai tēmai»

Jau pirmdien beidzas septiņu dienu pārdomu periods, ko premjers Valdis Dombrovskis (V) bija noteicis pēc tam, kad nacionālā  apvienība pieprasīja no amata atcelt tieslietu ministru Jāni Bordānu. Kuluāros arvien vairāk sliecas domāt, ka premjers Bordāna demisiju neprasīs, jo, pirmkārt, nav pamata labi strādājoša ministra atsaukšanai, otrkārt, diez vai premjers laistu garām iespēju iecirsties uz kārtējo nacionāļu ultimātu, vēsta TV3 raidījums «Nekā personīga» .

«Nekā personīga» izpētītais materiāls saistībā ar Bordāna minēto gadījumu, kurā iesaistīti maksātnespējas administratori, liek domāt, ka ministrs uzkāpis sprādzienbīstamai tēmai, un tas ir viens no iemesliem, kāpēc kļuvis neērts.

Zemesgabali pašā Baltijas jūras krastā pierobežā Nidas ciemā arī ir galvenais strīdus iemesls starp «Medicinos bank» un lietuviešiem piederošu firmu Latvijā. Taču metodes, ar kādām strīdu risina maksātnespējas administratori,kropļo godīgu maksātnespējas vidi Latvijā.

Notikumi aizsākas vēl trekno gadu karstumā Lietuvā. Nelielā «Medicinos bank» grupai lietuviešu uzņēmēju aizdod 2,9 miljonus eiro biodīzeļa rūpnīcas būvei. Par labu bankai ieķīlā zemes Latvijā. Īpašumus pārvalda Latvijā reģistrēta firma «Nida Invest». 35 hektārus pierobežā lietuvieši nopirka, lai spekulētu. Latvijas zemesgrāmatā ieraksta, ka bez bankas atļaujas ar šīm zemēm turpmāk neko darīt nedrīkst. Biodīzeļa projekts izgāžas un tālākie notikumi bankai nes vienu nepatīkamu pārsteigumu pēc otra. Biodīzeļa rūpnīca bankrotē un uzņēmējiem jāatdod bankai zemi Nidā.

Taču viņi nolemj banku atstāt bešā, klusām «mākslīgi» izraisa firmas bankrotu un izdara to ar Latvijas maksātnespējas administratoru rokām. Viņi paši sev piesaka maksātnespēju it kā 10 tūkstoš eiro parāda dēļ, un paši arī sastāda kreditoru sarakstu, kurā bankas nav. Pieteikumu uz tiesu atnes zvērināts advokāts Ainars Kreics. «Nida Invest» darbu sāk administratore Jeļena Vītola, un arī viņa bankai neko neziņo. Zemēm izsludina izsoli, un tikai tad banka uzzina, ka jau ir nokavējusi sešu mēnešu pieteikšanās termiņu. Tas nozīmē, ka viņu kredīta atgūšanas iespējas faktiski ir pazaudētas.

«Mēs bijām šokēti, par to, ka hipotēku, kas ierakstīta zemesgrāmatā, var tik vienkārši ignorēt, un administrators var to it kā nepamanīt. Kā valstī, kas ir Eiropas Savienībā, tas var tik viegli notikt?»saka «Medicinos bank» valdes loceklis, juridiskā dep. vadītājs Rolanas Alekperovas.

Administratori turpina banku mānīt arī tālāk. Situācijas atrisināšanai Jeļena Vītola iesaka sazināties ar juristu Alni Vītolu, kurš ir viņas vīrs. Viņš sola visu sakārtot un «iemidzina» bankas modrību.

Vītols e-pastus sūta no sveša, Krievijā reģistrēta Fedjas Fjodorova profila, kurus reizēm paraksta kā Alnis. Viņa telefonu noklausoties, tāpēc viņš izvēlas piesardzīgu taktiku. Vītols, jeb Fjodorovs raksta, ka viņa sievas lēmumu apstrīdēšana tiesā bankai neko nedos. Labāk izlīgt un samierināties ar naudas zaudēšanu. Viņa vārdi piepildās. Liepājas tiesā tiesnese Inta Pūce sākumā faktiski atzīst banku par kreditoru un pēc mēneša to atkal noraida. Tikai tad bankas pārstāvji saprot, ka Latvijā ir apspēlēti. Viņi paļāvās uz maksātnespējas administratori, bet tā darbojusies pret viņiem.

«Jeļena Vītola, mūsuprāt, nav tā lēmējpersona un, lai arī viņai ir dotas tikpat kā tiesas funkcijas, viņa rīkojas valsts vārdā un par viņas darbībām arī valsts nesīs atbildību, taču ir jūtams, ka viņas darbības kontrolē kādi citi, augstāki spēki, un viņa ir tikai izpildītājs,» norāda Alekperovas.

Uzņēmumu, kuram pieteikta maksātnespēja parasti administrators reģistrē savā prakses vietā, šoreiz notiek citādi, tā juridiskā adrese joprojām ir bijušajā Ainara Kreica prakses vietā. Par to liecina zīmīte, kas saglabājusies pie ēkas.

Neskatoties uz to, ka tieši viņš aizsāka «Nida Invest» bankrotu un labi pārzina maksātnespējas procedūru, Kreics tiesai par bankas tiesībām uz zemēm nenorāda. Arī Vītolu ģimeni viņš nepazīstot. Taču pašu Kreicu Kurzemes tiesās pazīst labi. Viņš iecelts par «Ominasis Latvia» maksātnespējas administratoru Ķemeru sanatorijā, tāpat viņš darbojas Liepājas metalurga padomē, kur viņu strādāt uzaicināja bijušais īpašnieks Zaharjins. Kreics pamatā darbojas Liepājā, taču Rīgā viņš strādā vienās telpās ar citu administratoru Aigaru Lūsi, kurš ir arī Nacionālās apvienības ģenerālsekretārs un šonedēļ paziņoja, ka no administratoru vidus izstājas.

«Man nebija tāds pienākums , sniedzot juridisko palīdzību klientam , tādu informāciju sniegt. Likums to neparedz,» saka Kreics.

Arī tiesnese Pūce atšķirīgos lēmumus var pamatot. Viņa nevarēja izlemt citādi, kā vien balsoties uz to, ko galdā bija cēlis administrators.

Latvijā visas sūdzības par administratora rīcību konkrētā maksātnespējas lietā nonāk pie viena un tā paša tiesneša, kas pasludinājis uzņēmuma maksātnespēju. Nelielā tiesā jau piesakot uzņēmuma maksātnespēju, ir viegli izskaitļot, kurš tiesnesis turpmāk lems visus jautājumus. Liepājas tiesas priekšsēdētājs uzstāj, ka neko tur labot nevar, jo lietas sadala datorizēti, un tas, ka par miljoniem izlemj viens cilvēks, kura lēmumu nevar pārsūdzēt, ir likumdevēja griba.

Lietuvas vēstnieks Latvijā ir satraucies. Īsā laikā šis ir jau otrs skaļais gadījums, kad administratora un tiesneša lēmumu dēļ ir pamats runāt par Lietuvas investīciju aizsardzības līguma pārkāpumiem.

Tā, pamatojoties uz nesamaksātu 21 000 latu lielu parādu, Kurzemes rajona tiesa pirms diviem gadiem pasludināja miljonus vērtās veikalu ķēdes IKI īpašnieka «Pallink» maksātnespēju. Tikai pēc ģenerālprokurora protesta tiesa lietu pārskatīja un maksātnespēju atcēla. Amatpersonas solīja vainīgo tiesnesi disciplināri sodīt un maksātnespējas pazīmes pārskatīt, taču nekas no tā nav noticis.

«Parasti vēstniecība iesaistās nopietnās skaļās lietās, un tāda iepriekš bija IKI skaļā tiesvedība, un tagad grūtībās ar saviem parādniekiem nonākusī «Medicinos Bank». Mēs uzskatām , ka mums jāaizsargā uzņēmēju intereses. Un es gribu uzsvērt, ka abos gadījumos mēs esam saņēmuši sapratni no Latvijas augstākajām amatpersonām,» norāda Lietuvas vēstnieks Latvijā Ričards Degutis.

«Medicinos bank» lietas zemūdens akmeņus pēta ģenerālprokuratūra. To ierosināja tieslietu ministrs Jānis Bordāns. Uzreiz pēc viņa aktīvas iesaistīšanās šajā lietā, arī sekoja partijas biedru lēmums Bordānu izslēgt no tēvzemiešiem un lūgt premjeru viņu noņemt arī no tieslietu ministra amata.

Šobrīd Latvijā darbojas vairāk nekā 300 maksātnespējas administratoru, kuriem sertifikātus izsniedz un anulē nozares asociācija. Valsts šo funkciju pirms vairākiem gadiem tieslietu ministra tēvzemieša Gaida Bērziņa laikā atdeva pašiem administratoriem.

Maksātnespējas administrācija, pēc vairākkārtējām sūdzībām tikai tagad «Nida Invest» administratori Jeļenu Vītolu lūdz atcelt no šī lietas, jo atklājies, ka viņa savu vīru, jau pieminēto Alni Vītolu, iecēlusi par prokūristu šajā uzņēmumā, nonākot interešu konfliktā. Šāda rīcība ir skaidri aizliegta Maksātnespējas likumā. Tas gan Vītolai netraucēs turpināt strādāt par administratori tikai citā uzņēmumā.

Nacionālās apvienības nosauktajai tieslietu ministra kandidātei Baibai Brokai ir cita izpratne. Viņa pēdējos gadus kā Latvijas Universitātes pasniedzēja darbojas komisijā, kas izlemj par sertifikātu došanu administratoriem. Broka Vītolas rīcībā likuma pārkāpumus nesaskata.

«Tā faktiski ir viena cilvēka komerciālā darbība, tajā brīdī administratori un advokāti , protams, savus ģimenes locekļus ar atbilstošu izglītību pieņem darbā un nodarbina. Un tas nav likuma pārkāpums, no ētikas viedokļa var vērtēt. Tā kā tas ir šobrīd, tas ir tiesiski,» uzskata Broka.

Par to, vai Vītola varēs turpināt administratores pienākumus«Nida Invest» maksātnespējas procesā 11.novembrī izlems Liepājas tiesā. Lēmums jau atkal jāpieņem tiesnesei Intai Pūcei.

Runa ir par miljoniem, kas šajā procesā zuduši kreditoram, iespējams, nelikumīgas rīcības dēļ. Iespējams, sadarbojoties tiesnesim ar administratoru. Un varētu jau teikt, ka ir vienalga, vai Latvijas jau sen pārdotās zemes iegūs viens vai otrs Lietuvas uzņēmējs. Taču «Medicinos bank» ir iesniegusi sūdzību Eiropas komisijā un, ja tiks saskatīts investīciju aizsardzības līguma pārkāpums, iespējamā kompensācija «Medicinos banka» jau tiks samaksāta no mūsu kabatām.