Tavs pārlūks ir novecojis, lūdzu atjauno to..
Sīkdatnes (cookies) mums sniedz iespēju uzlabot jūsu kā lietotāja ērtibas. Turpinot izmantot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. VAIRĀK >

Zināms, kādi ir Latvijas pilsoņu pienākumi kara vai militāra iebrukuma gadījumā

Aizsardzības ministrija (AM) sagatavojusi grozījumus Nacionālās drošības likumā, kuros uzskaitīti Latvijas pilsoņu pienākumi kara vai militāra iebrukuma gadījumā.

AM rosina likumu papildināt ar jaunu pantu, kas paredz, ka kara vai militāra iebrukuma gadījumā valsts aizsardzības sistēmas darbība balstās uz visaptverošās aizsardzības principiem.

Jaunā norma paredz, ka katra pilsoņa pienākums ir pretoties agresoram ar visiem pieejamiem līdzekļiem, sniegt nepieciešamo atbalstu Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, valsts pārvaldes iestādēm, NATO vai ES bruņotajiem spēkiem un to vienībām apdraudējuma pārvarēšanā.

Tāpat katra pilsoņa pienākums ir pildīt mobilizācijas pieprasījumus un atbildīgo iestāžu uzdevumus, īstenot pilsonisko nepakļaušanos, atteikties sadarboties ar nelikumīgajām valsts pārvaldes institūcijām un agresora bruņotām vienībām, atteikties dienēt un strādāt nelikumīgo pārvaldes iestāžu labā, atteikties no dalības neleģitīmās vēlēšanās vai tautas nobalsošanā.

Īstenojot pretošanās pasākumus militārā apdraudējuma pārvarēšanai, pilsoņiem ir tiesības sniegt nepieciešamo atbalstu pretošanās kustībai un tās dalībniekiem, veikt pretošanās pasākumus, visiem iespējamiem līdzekļiem pretdarbojoties nelikumīgajām pārvaldes iestādēm un agresora bruņotām vienībām, iespēju robežās īstenot sabotāžas un veikt kaitniecības darbības nolūkā kaitēt agresoram un nelikumīgajām pārvaldes institūcijām.

Tāpat pilsoņiem ir tiesības vērst pretošanās pasākumus, tostarp bruņotās pretošanās, ievērojot starptautisko tiesību normas, pret nelikumīgajām pārvaldes institūcijām un agresora bruņotām vienībām, to transportlīdzekļiem, bezpilota lidaparātiem, transporta un komandvadības infrastruktūru, sakaru sistēmām un apgādes ķēdēm, un citiem militārās nozīmes objektiem.

Pretošanās agresoram un nelikumīgajām pārvaldes institūcijām ir īstenojama nepārtraukti līdz brīdim, kamēr tiek pilnībā atjaunotas likumīgās valsts varu un pārvaldi realizējošās institūcijas un tiek atjaunota demokrātiski tiesiskā kontrole visā valsts teritorijā.

Pilsoņi, īstenojot pretošanās pasākumus kara vai militārā apdraudējuma pārvarēšanas laikā, ievēro starptautiskās tiesības.

AM argumentē, ka jaunais pants nepieciešams, jo valsts pašaizsardzības pamatprincipi ir noteikti saskaņā ar Satversmes preambulu, ka «Latvijas tauta aizsargā savu suverenitāti, Latvijas valsts neatkarību, teritoriju, tās vienotību un demokrātisko valsts iekārtu.»

Grozījumi izsludināti valsts sekretāru sanāksmē. Tie vēl būs jāskata valdībā un jāpieņem Saeimai.