Nakts uz piektdienu ir gada īsākā nakts, bet nākamā diena - garākā. Nakts ilga sešas stundas, septiņas minūtes un 40 sekundes, savukārt diena ilgs 17 stundas 52 minūtes un 33 sekundes.
Sākas astronomiskā vasara; tiks vadīta gada garākā diena
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Šodien plkst.8.04 Latvijā tika piedzīvoti vasaras saulgrieži un astronomiskās vasaras sākums.
Astronomiskās vasaras iestāšanās saistīta ar vasaras saulgriežiem, kad saule dienas vidū atrodas visaugstāk un diena ir visgarākā, bet nakts - visīsākā. Sākot ar vasaras saulgriežiem, saules augstums ar katru dienu pamazām samazināsies, dienas paliks īsākas, un naktis - garākas.
Vasaras saulgriežos latvieši svin Jāņus. Tie ir vislatviskākie svētki, kurus maz ietekmējušas svešas vēsmas. Cilvēki ticēja, ka tikai līdz Jāņiem plūktajām zālēm ir dziedniecisks spēks. Jāņos plūktos pīlādža zariņus sasēja slotiņā, izžāvēja un lietoja bērna apkvēpināšanai, kad tas bija slims vai nobijies, kad kāda ļauna acs to bija nolūkojusi.
Vasaras saulgriežu laikā vāktajām zālēm piemīt īpašs dziedinošs spēks - tās spēj vairot veselību, skaistumu un labsajūtu.
Tāpat šajā laikā notiek pušķošana, jo tā nozīme ir auglības veicināšana un svētības gādāšana sētai, ko parasti veic puiši un meitas. Pušķošanai lieto ozola zarus, bērzu meijas, lapas, ziedus un zīļu pušķus, bet var lietot arī kļavu un ošu zarus un lapas.
Vainagi ir viens no raksturīgākajiem, būtiskākajiem un obligātajiem latviešu vasaras saulgriežu rituālajiem elementiem. Aplis ir viens no svarīgākajiem maģiskajiem elementiem. Ar apli var gan no kaut kā norobežoties, gan arī apļa centrā koncentrēt enerģiju. Aplis arī ir kā saules simbols. Vainags ir šī apļa izpildījums Līgo svētkos. Tas tiek veidots, izmantojot dažādu zāļu spēku. Latviešu tautas dziesmās ir vienprātība par to, no kā tiek darināti vainagi - vīriešiem tas tiek darināts no ozolu zariem, sieviešu vainagos vērojama liela dažādība. Jāņu mātei - no ziedošām lauku puķēm vai ozollapām ar ievītām puķēm, meitenēm no smilgām, pieaugušām meitām - ziedu, zaļu zāļu vainagi. Precētām sievām ozollapu - ziedu vainagi. Vainagu uzlikšana citiem ir labestības, sirsnības un draudzības izpausme.
Rīcība Jāņos ir saistīta arī ar ūdeni. Ūdenī viegli fiksējas domas un dažādas enerģijas. Avotu un citu ūdeņu pušķošana un aplīgošana Jāņu laikā ir parasta lieta. Saulgriežu laikā ūdenim piemīt īpašs spēks, tāpēc līgotājiem jāiededz lāpas pie jāņuguns un jādodas uz tuvējo ezeru, upi vai dīķi peldēties. Lāpas vajadzīgas tāpēc, lai jāņubērni nepārtraukti atrastos jāņuguns svētības lokā. Nakts pelde ir tikpat svarīga svētku sastāvdaļa kā uguns kuršana. Veselības spēku vairošanai peldēties jāiet kailam.
Arī uz rasu attiecināmas īpašās dziedinošās spējas, jo tajā sakrājies viss augu spēks. Rasa ir dzīvs ūdens, kas tiek izmantots gan dziedniecībā, gan kosmetoloģijā, gan spēka iegūšanai. Jāņos rasā var peldēties visu nakti, jo arī nakts rasa ir dažādu interesantu spēku pārpilna. Vislabākā ir pelde meža pļavas rasā, jo tā dāvās spēku, dzīvesprieku, veselību, aizdzīs melanholiju un depresiju. Sievietēm, lai ilgi saglabātu savu neatvairāmo skaistumu, vajadzētu izvēlēties pļaviņu ar ziedošiem augiem, jo ziedu rasa palīdz saglabāt skaistumu.
Astronomiskais rudens šogad Latvijā iestāsies 22.septembrī plkst.23.44, bet astronomiskā ziema - 21.decembrī plkst.19.11. Šā gada īsākā diena tiks aizvadīta 21.decembrī, kad dienas ilgums būs sešas stundas, 43 minūtes un 30 sekundes. Gada garākā nakts būs naktī no 21.decembra uz 22.decembri - tā ilgs 17 stundas 16 minūtes un 59 sekundes.