Policija pārbauda, vai 22 Vācijas dienvidrietumos atrastie mākslas darbi ir saistīti ar kādā Minhenes dzīvoklī atrasto nacistu nolaupīto gleznu kolekciju.
Vācija pārbauda 22 jaunatrastu gleznu saistību ar iepriekš uzietajiem nacistu nolaupītajiem šedevriem
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Vietējais televīzijas kanāls SWR ziņo, ka lielākā daļa no jaunatrastajām gleznām esot ļoti vērtīgas. Dažas no tām Otrajā pasaules kara laikā varētu būt nolaupījuši nacisti.
Kā jau ziņots, policija atradusi gandrīz 1500 gleznu, pārmeklējot 1956.gadā mirušā mākslas darbu kolekcionāra Hildebranda Gurlita dēla dzīvokli Minhenē, jo Kornēliuss Gurlits tika turēts aizdomās par nodokļu nemaksāšanu. Mākslas darbi, kuri bija paslēpti starp dažādiem krāmiem un vecām mantām, šodien vērti aptuveni miljardu eiro (700 miljonus latu).
Tagad vēl 22 gleznas atrastas pie Kornēliusa Gurlita 80 gadus vecā svaiņa, kurš mitinās Kornvestheimā, netālu no Štutgartes.
Izmeklētāji uzskata, ka no Gurlita viņš saņēmis četras gleznas, vēsta SWR.
Kornēliuss Gurlits, kurš jau pārkāpis 80 gadu slieksni, dzīvojis savrupu dzīvi, galvenokārt iztiekot ar līdzekļiem, ko ieguvis par dažiem gadu gaitā pārdotiem mākslas darbiem.
Viņa tēvs ieguva šos mākslas darbus pagājušā gadsimta trīsdesmitajos un četrdesmitajos gados, kad nacistiskās Vācijas propagandas ministrs Jozefs Gēbelss bija uzticējis viņam gādāt par mākslas darbu eksportu.
Gurlita kolekcijā ir vairāku 20.gadsimta slavenāko mākslinieku darbi, tostarp Pablo Piksao, Anrī Matisa un vācu gleznotāju Maksa Bekmana, Emīla Noldes un Maksa Lībermana, darbi.
Pirms Otrā pasaules kara un tā laikā nacisti Vācijā un visā Eiropā sagrāba savā īpašumā tūkstošiem mākslas darbu, lielākoties konfiscējot tos ebrejiem vai piespiežot pārdot par nesamērīgi zemu cenu.
Tūkstošiem mākslas darbu ir atgriezušies pie saviem īpašniekiem vai to pēctečiem, bet daudzi joprojām nav atrasti.