Austrālijā atrasts vairākus simtus gadu vecs baltā vīrieša galvaskauss, liekot šaubīties, vai kapteinis Džeimss Kuks patiešām bija pirmais eiropietis, kas sasniedza šo kontinentu.
Austrālijā atrasts pirms eiropiešu ieceļotāju ierašanās dzīvojuša baltā vīrieša galvaskauss
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
2011.gadā galvaskausu atrada Jaundienvidvelsā, un policija jau gatavojās slepkavības izmeklēšanai. Taču atklājās, ka mirstīgās atliekas ir ne vien daudz vecākas, nekā domāts, bet arī pieder ap 1650.gadu dzimušam vīrietim. Tas bija labu laiku pirms angļu jūrasbraucējs Kuks 1770.gadā sasniedza Austrāliju.
«DNS analīzēs noskaidrojās, ka tas ir vīrieša galvaskauss,» laikrakstam «The Daily Telegraph» teica policijas seržants Džons Viljamsons. «Viņš piederējis baltajai rasei un bijis vecumā no 28 līdz 65 gadiem.»
Austrālijas Nacionālās universitātes pētnieks Stjuarts Falons sacīja, ka galvaskausa vecums viņu esot pārsteidzis. «Mēs nezinājām, cik tas vecs. Sākumā domājām, ka tas būs ļoti jauns paraugs. Pēc pārbaudēm nospriedām, ka tas pieder kādam no pirmajiem ieceļotājiem, taču, salīdzinot gadaskaitļus, kļuva interesanti,» viņš stāstīja.
Falons norādīja, ka oglekļa metode esot ļoti precīza, ja paraugs ir no 1950.gada vai vēlāka. Viņš analizēja arī no kaula iegūto kolagēnu. Metodes uzrādīja atšķirīgus rezultātus, taču tie abi bija pieļaujamās kļūdas robežās.
«Ar abām metodēm mēs iegūstam aptuveni 80% iespējamību, ka konkrētais cilvēks dzimis ap 1650.gadu, bet miris starp 1660. un 1700.gadu,» teica Falons.
Paliek 20% iespējamība, ka vīrietis Austrālijā tomēr bijis pēc 1770.gada.
Vēsturnieki jaunumus uztver piesardzīgi. «Pirms pārrakstām eiropiešu kolonizācijas vēsturi, mums jāpatur prātā atklājuma apstākļi,» uzskata arheologs Adams Fords. «Galvaskauss ir labā stāvoklī un atrasts bez pārējiem kauliem, tāpēc tas varētu būt nācis no privātas kolekcijas. 19.gadsimta kolekcionāri galvaskausus bija ļoti iecienījuši.»
Savukārt žurnāla «Inside History» Austrālijas un Jaunzēlandes izdevuma redaktore Kesija Mersere domā, ka tas «varētu izrādīties neticams atklājums».
«Tas varētu būt interesants atklājums, jo atvērtu tādas vēstures āres, ko mums iepriekš nebija iespējas izpētīt,» viņa teica aģentūrai AFP.