Neatņemama Brīvdabas muzeja Latviešu tautas lietišķās mākslas gadatirgus daļa ir viena no vecākajām piparkūku cepējām Emīlija Trankale no Berģiem, kura savā goda tērpā ar piparkūku sirdi 2003. gadā bija redzama uz gadatirgus afišas. Emīlijai par godu, arī viena no gadatirgus vietām nosaukta par «Emīlijas lejiņu».
Trankalītes dzimta nāk no Nīgrandes pagasta Beltes mājām. «Beltes» Fricis apprecēja Mariju, viņiem piedzima pieci bērni – Līze, Fricis, Emīlija, Alma un Vera. Skolas gaitas uzsāka Nīgrandes muižas pils skolā. Par gardāko skolas ēdienu Emīlija atceras saukt skolas saimnieces vārītās zupas – sakņu, zirņu, grūbu, ķiļķenu zupu ar pienu). Beidzot mājturības skolu Zaļeniekos, turpinājusi savas darba gaitas kā saimniece, jo visiem garšojuši Emīlijas gatavotie ēdieni.
1971. gadā Emīlija apmeklēja Brīvdabas muzeja pirmo gadatirgu un jau nākamajā gadā nolēmusi piedalīties gadatirgū ne tikai ar adījumiem un audekliem, bet sacepusi arī savas pirmās gadatirgus piparkūkas. Emīlija māk stāstīt, ka mazi puikas visbiežāk izvēlas automašīnas un zirgus, meitenes – kaķīšu formas piparkūkas. Emīlijas piparkūkas garšo kā lieliem, tā maziem, tās izpērk vienmēr.
Emīlijas Trankalītes piparkūkas izbraukušas Ameriku, Eiropu un Krieviju, tās gardu muti baudījuši daudzi. Piparkūkas par gardām esam nosaukuši arī bijušie prezidenti Guntis Ulmanis un Vaira Vīķe — Freiberga. Piparkūkas ceptas visu cauru gadu – kāzām, viesībām, tirdziņiem un arī Latvijas tautas lietišķās mākslas gadatirgum Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā.
«Trankalīte ar savu ilggadīgo dalību Brīvdabas muzeja Gadatirgū ir kļuvusi par šā pasākuma neatņemamu daļu. Viņa ir labs piemērs, kā kulinārais mantojums tiek saglabāts un nodots no paaudzes paaudzei,» stāsta Brīvdabas muzeja direktore Ilze Millersone. «Šobrīd jau piparkūku cepšanas māku demonstrē Emīlijas meita un mazmeita. Pašu piparkūku recepti mums nav izdevies uzzināt, bet viņas receptes pārņēmējus var atpazīt pēc īpašās Trankalītes piparkūku garšas.»
