TV šova «Zvaigznes ceļo» 3. raidījumā ceļojumā uz Ēģipti dodas populārā latviešu dziedātāja Liene Šomase. Viņas ceļojums sākas Asuānā, kur viņu sagaida kuģis «Sonata» jeb peldoša pieczvaigžņu viesnīca, kas ir īsta paradīze un piedzīvojums ikvienam ceļotājam.
Asuānas apkārtnē dzīvo Ēģiptes tumšādainie iedzīvotāji nūbieši, kuri ir ļoti atsaucīgi cilvēki. Nūbiešiem nav savas rakstības, bet gan tikai valoda, un viņi dzīvo ļoti pieticīgi. Taču ir strādīgi, kopš bērnības ir pieradināti darīt smagu darbu. Asuānā atrodas arī viena no pasaulē lielākajām hidroelektrostacijām, klīst leģendas, ka tieši šeit, Asuānā, detektīvromānu rakstniece Agata Kristi guvusi iedvesmas pavedienus savam romānam «Nāve uz Nīlas».
Tālāk kruīza kuģis aizved uz Filas templi – Senās Ēģiptes dienvidu zemes robeža, to mēdz dēvēt par Ēģiptes pērli – tas ir viens no skaistākajiem tempļiem, kura eksistenci savulaik apdraudēja Asuānas dambja celtniecība. Dambis ir ļoti iespaidīgs – gandrīz 4 km garš, 1km plats un 110m augsts, līdz ar tā būvniecību templi nācās rūpīgi pārcelt tepat blakus. Ar Filas templi saistīts arī Izīdas un Ozīrisa skaistais mīlas stāsts.
Senā Ēģipte tiek uzskatīta arī par kosmētikas šūpuli, vairāk nekā 4000 gadu atpakaļ šeit sākās kosmētikas līdzekļu ražošana un lietošana. Ēģiptiešu spēja pārvērst augus un puķes smaržās ir viņu kultūras sastāvdaļa, tāpēc būt Ēģiptē un neapmeklēt smaržu veikalu ir nepiedodami! Muskuss un roze, un vēl, vēl – visā šajā smaržu mutulī atliek vien sasmaržot to savu īsto! Liene pasmaržoja gan smaržas, ko sievietes iegādājas savai kāzu dienai, gan izmēģināja tādas, kas spēj dziedināt brūces, taču savā īpašumā iegādājās lotosa eļļu, kurai, kā izrādās, nav derīguma termiņa.
Dienu pēc dienas Nīlas kruīza kuģis turpina šķelt viļņus, visapkārt pastkartīšu cienīgi skati, krastā dzirdamas cikādes, bet visiespaidīgākie ir Nīlas saullēkti. Un tālāk kuģis piestāj Kom Ombo, kur Nīlas krastā atrodas templis, kas veltīts diviem ēģiptiešu Dieviem – Horam ar vanaga galvu un Sobekam ar krokodila galvu. Šis templis senajos laikos bija ārstu un farmaceitu darba vieta, tāpēc uz tā sienām joprojām ir saglabājušās pierakstītās zāļu receptes, kā arī medicīniskajām manipulācijām izmantoto instrumentu zīmējumi. Pie tempļa ieejas atrodas 16 iespaidīgas kolonnas un tieši šajā templī atrodas Seno Ēģiptiešu kalendārs – tas savulaik tika sadalīts trīs sezonās jeb gadalaikos, un tas ir uzzīmēts uz visas sienas, kas izskatās ļoti iespaidīgi.
Edfu pilsētā Liene izbaudīja braucienu zirga pajūgā un nākamo tempļa apmeklējumu. Lielākais apskates objekts ir Piekūna Dievam Horosa veltītais Edfu templis, kas ir viens no vislabāk saglabātākajiem tempļiem, jo tikai 19.gs. to no smiltīm attīrīja franču arheologi. Šajā pilsētā Liene arī iegriezās tirgū, kas noteikti neliek vilties, taču Liene izvēlējās to, kas aug Nīlas krastā – arbūzu.
Ceļojuma noslēgumā Liene viesojās Luksorā jeb Senās Ēģiptes galvaspilsētā Tēbās, ko mēdz dēvēt arī par pasaules muzeju, jo te var apskatīt galvu reibinošu pasaules mantojumu. Te kopumā atrodas 62 kapellas, kas izskatās gluži kā filmās. Kapenes un sarkofāgi īpaši grezni un gadsimtiem ilgi vilinājuši gan pētniekus, gan dārgumu meklētājus. Nonākot šeit, nepamet sajūta, ka esi senā vēsturē, un tā ir vienlīdz arī baisa. Kalna pakājē tiek apskatīta arī ģimenes rūpnīca, kur tiek gatavotas skulptūras no akmeņiem, un var izsekot līdzi visam darba procesam.
Hatšepsutas templis būvēts pirms 3500 gadiem un ir lieliski saglabājies, un tas būvēts par godu sievietei vienīgajai valdniecei Hatšepsutai, kura valdījusi ar faraona tiesībām. Visapkārt paveras skaists panorāmas skats, ko nesteidzīgi baudīt. Tepat atrodas arī 2 km garā Sfinksu aleja, kas sākotnēji savienoja Karnekas un Luksoras tempļus, un šeit atrodas 134 milzīgas kolonnas. Karnekas templī atrodas arī Skarabejs, kurš piepilda vēlēšanās – tam jāiet apkārt un kaut kas jāievēlas.
Tāpat ceļojuma noslēgumā Liene paviesojās papirusa muzejā. Papiruss ir biezs un papīram līdzīgs materiāls, ko iegūst no papirusa auga un, protams, pirmie tam pielietojumu atrada ēģiptieši, kuri to izmantoja gan rakstīšanai, gan laivu un grozu, kā arī laivu izgatavošanai. Papirusa muzejā varēja pilnībā iziet cauri tā izgatavošanas procesam: zaļo vairāk nekā metru garo stumbru izmanto grozu gatavošanai, bet balto vidu sagriež strēmelēs, tad to klapē sausu, bet beigās ievieto ūdenī. Ja tur vienu nedēļu, tad sanāk balts papīrs, ja vairāk, tad tumšs papīrs.
