«esparmieru» — vai atceries šādu akciju pirms divarpus gadiem, kad ASV gatavojās iebrukt Irākā? Nule preses konferenci rīkoja šīs akcijas iniciatori un atbalstītāji, nevardarbīgās pretošanās idejas, ko aktualizējusi gaidāmā ASV prezidenta vizīte, piekritēji: Ēriks Stendzenieks, Mārtiņš Ķibers, Aigars Bikše, Jānis Ziemelis un Liāna Langa.
Kāda žurnāliste Liānai Langai uzdeva pārsteidzošu savā vienkāršībā jautājumu: «Vai jūs nebaidāties?» Un, lūk, dzejnieces un uzņēmējas atbilde:
«Es dzīvoju demokrātiskā valstī, kur katram ir tiesības paust savus uzskatus. Manējie sakņojas pārliecībā, ka miers ir daudz lielāka vērtība nekā karš. Kāds no senajiem grieķiem teicis, ka situācija, kad tēvi apglabā savus dēlus, liecina par cilvēku darbošanos pret dabas likumiem, jo daba paredz, ka dēli apglabā tēvus.
Kādu rītu Latvijas Radio dzirdēju mūsu Valsts prezidentes mudinājumu izjust laimi Buša vizītes sakarā, pārmetot uzņēmējiem, kuri piespiedu brīvdienas dēļ cietīs zaudējumus, patriotisma trūkumu. Tika teikts, ka augstu amatpersonu ierašanās Latvijā nozīmē mums izrādītu lielu godu.
Es tomēr gribu teikt, ka no mums tiek paģērēta automātiska cieņa pret augsto amatpersonas statusu. Domāju, ka cieņa ir smalka substance, kas politiķim ir jānopelna, un prezidente nedrīkst to pieprasīt.
Atceramies taču vēl ne tik senā vēsturē augstas amatpersonas, kas pieprasīja cieņu un diemžēl to arī saņēma? Hitlers un Staļins.
Beidzamā laikā lielvalstu ekonomisko galotņu saieti augstu kalnos aiz ložu necaurlaidīgiem vārtiem un citi ar tiem saistītie drošības pasākumi, miesassargus, snaiperus un bruņuautomobiļus ieskaitot, man aizvien vairāk atgādina mafijas tikšanās kadrus no kinofilmas «Krusttēvs».
Jā, es saskatu demokrātisko vērtību krīzi, kad pat miljonu cilvēku lielas demonstrācijas pasaules lielākajās pilsētās nespēj ietekmēt lēmumu pieņēmēju prātus. Lai gan tieši tauta ir darba devēja tiem, kas, šķiet, sevi uzskata par valdniekiem, lai gan ir tikai darba ņēmēji.»