Džungļi izzūd straujāk
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Iepriekšējā sezonā izcirsts rekordliels daudzums Amazones mežu Brazīlijas teritorijā — aptuveni 26 130 kvadrātkilometru (gandrīz Beļģijas platība) — un pašlaik pasaules vides aizsardzības organizācijas uzskata, ka straujās lauksaimniecības attīstības dēļ iznīcināta jau gandrīz piektdaļa mūžamežu.
Maija nogalē Ņujorkā bez vērā ņemamiem panākumiem beigusies ANO aizbildniecībā esošā Mežu foruma divu nedēļu ilgā konference, vēsta AFP. «Beigās mēs ne par ko nevienojāmies,» sacījis konferences priekšsēdētājs, Kolumbijas pārstāvis Manuels Rodrigess Bekerra, piebilstot, ka nākamā konference iecerēta 2006. gada februārī.
Šīs pašas aģentūras korespondente maija nogalē no Brazīlijas informēja, ka situācija patiešām esot dramatiska — pa lidmašīnas iluminatoru redzamas plašas platības, kurās aug soja vai ganās lopi, un nav nekādu šaubu, ka šīs platības atkarotas džungļiem. Kaut gan pagājušogad Brazīlijas valdība solījās ierobežot nelikumīgu mežu izciršanu, reāli tā savus solījumus nepilda, un ne jau velti maija nogalē valdošo koalīciju pametusi Brazīlijas zaļo partija.
Tiesa, var arī saprast Brazīlijas valdību, jo pasaulē vērojams aizvien lielāks pieprasījums pēc šajā valstī ražotajiem lauksaimniecības produktiem (galvenokārt sojas), un lielai daļai valsts iedzīvotāju tieši nodarbošanās ar lauksaimniecību ir vienīgā izeja no ieslīgšanas nabadzībā. Atšķirībā no daudzām citām valstīm Brazīlijā mežs netiek izcirsts tikai tādēļ, lai izdevīgi pārdotu kokmateriālus, bet galvenokārt tādēļ, lai atbrīvotu vietu jaunām lauksaimniecības platībām. Tajā pašā laikā šis process notiek ļoti nekontrolēti un rada jaunas problēmas — lielākā daļa cilvēku, kas apstrādā zemi, nemaz nav tās īpašnieki un nereti nokļūst faktiski vergu statusā. Arī īpašuma tiesības bieži nav noformētas, kā nākas, un izcērtamajos džungļos valda Mežonīgo Rietumu cienīgs bandītisms, norāda BBC.
Vides aizstāvjus satrauc arī Brazīlijas varas iestāžu vēlme attīstīt ceļu tīklu — piemēram, bēdīgi slaveno BR 163 lielceļu, kas savienos Matugrosu štata galvaspilsētu Kujabu ar Santarenas ostu Brazīlijas ziemeļos. Shēma ir zināma — sākumā nāks nelegālie mežu cirtēji, viņiem sekos zemes spekulanti un fermeri, raksta «Reuters». Šāda pati situācija savulaik bijusi Amazones baseina austrumos, kur lielceļa būvēšana no galvaspilsētas Braziljas uz Belemu faktiski novedusi pie mūžamežu iznīcināšanas.