Viena no būtiskākajām misticisma doktrīnām pauda uzskatu, ka reiz pienāks laiks, kad visu pasauli pamazām pārņems garīga apskaidrība, un ļaudis pret kristietību izjutīs visdziļāko cieņu.
Senie kristietības simboli
Kā var spriest pēc tirgoņu emblēmām, šī pārliecība pausta jau kopš 1 301. gada. Visbiežāk šo ideju izteica pārkrustots aplis (zemeslode), vēlākajos gadsimtos — arī šī simbola visdažādākās variācijas.
107. zīmējumā mēs redzam apli, kas apvienots ar svečturi. Līdzīga ideja izteikta arī nākamajā emblēmā (108. zīm.), kurā sazarots krusts pārklāj visu apli, t.i., zemeslodi.
Nākamajos attēlos aplis ir apvienots ar jau iepriekš minētajiem simboliem — Jēzus Kristus iniciāļiem (1 09. zīm.), Liliju (110. zīm.), Pusmēnesi (111., 112. zīm.), Kalniem (114.–11 6. zīm.). Rūpīgāk ieskatoties 113. zīmējumā, var sazīmēt divu burtu — A un V kombināciju, kas bieži vien nozīmēja Ave (no latīņu valodas: «Sveiks!»).
Ir pieņēmums, ka šī emblēma varētu būt nozīmējusi Ave Millenarium, kas senos laikos izteica to pašu, ko pazīstamā frāze: «Lai nāk Tava Valstība!». Burts M tirgoņu emblēmās ir reģistrēts jau 1296. gadā. Tāpat kā citi iniciāļi un simboli, arī tas zīmotnēs parādās visdažādākajās variācijās, piemēram, kalna virsotnē (11 7. zīm.) utt.
Savdabīgs šī burta atveids redzams 11 8.-119. attēlā, kur it kā vienā rokas vilcienā uzzīmēts krusts, aplis un burts M. Savukārt 120. zīmējumā visaptverošās Dieva valstības ideju pauž Gaismas krusts, kas stiepjas gan virs, gan zem zemeslodi simbolizējošā apļa. Aplī ietvertais R burts simbolizēja Atdzimšanu (latīņu vai. regeneratio).
Neatslābstošo pārliecību, ka reiz kristietības idejas gūs uzvaru pār pasaulē valdošo ļaunumu, pauž 121. zīmējumā attēlotais karogs ar krustu.
Vēl viena emblēmu sērija (122.-127. zīm.) īpaši uzsver Jēzus Kristus kā Pestītāja lomu. Tiek uzskatīts, ka iniciāļi I un R, kas šajās zīmotnēs attēloti apvienojumā ar jau pazīstamajām zīmēm — krustu, lilijas ziedu u.c, ir latīņu valodas vārdu lesus Redemptor (Jēzus Pestītājs) pirmie burti.
1524. gadā Eiropā uzliesmoja Zemnieku karš. Lai cīnītos pret feodālajiem apspiedējiem, ticīgie zemniecības pārstāvji apvienojās reliģiskā organizācijā Evangelical Christian Brotherhood. Viņu «statūti» bija likumu krājums Twelve Articles, kurā apkopoja likumus, kas būtu jāievēro ikvienam cilvēkam, kā arī nosodīja tālaika sabiedrībā pastāvošo morāli.
Tomass Muncers (Thomas Munzer) nodibināja slepenu biedrību ALLSTATT un iekārtoja īpašu spiestuvi, lai izplatītu savas idejas. Cits grupējums, kas feodālajā iekārtā centās izplatīt kristietības idejas, bija entuziastu pulciņš, kas no visas Eiropas savācās Minstere (Vācijā) un pasludināja to par jauno Jeruzalemi.
Abu šo «Kristus kareivju armiju» centieni izpaudās arī tālaika tirgoņu emblēmās. Tā, piemēram, vienā no izplatītākajām zīmotnēm bija attēlotas divas plaukstas, kas sadevušās rokasspiedienā (128. zīm.), tādējādi akcentējot šo cilvēku ciešo vienotību.
Citā variantā tās papildināja arī krusts un sirds (129. zīm.), daiļrunīgi ilustrējot garīgos un tikumiskos pamatus, uz kuriem balstījās šī savienība.