Lucavsala ir lieliem kokiem bagāta vieta, kas pārsteidz gan ar Rīgas varenāko vīksnu — pārsimt gadu vecu un vairāk nekā piecus metrus resnu koku, gan ar dižliepu, kurai līdzīgas neesot visā valstī.
Rīgā izcērt dižkokus...
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Bet pats resnākais Rīgas koks ir ozols Jaunciema gatvē pie «Klipiņu» mājām — tā apkārtmērs sasniedzis 6,1 metru.
Ikdienā mēs tādus makanus joprojām saucam par dižkokiem, bet juridiski, vismaz Rīgas domes noteikumos, tie dēvēti par aizsargājamiem kokiem — valsts un vietējas nozīmes vietējo un svešzemju sugu dižkokiem.
Gan valsts, gan vietējas nozīmes aizsardzības statuss Rīgā piešķirts 399 kokiem, bet tas diemžēl nenozīmē, ka tos visus izdosies pasargāt no cirvja, zāģa vai vētras.
Piemēram, pirms dažiem gadiem Rīgas domes Vides komiteja piekrita, ka Ēbeļmuižas parkā, Ziepniekkalnā, kur tolaik sāka projektēt dzīvojamo māju kompleksu, tiek nocirsta kļava ar apkārtmēru trīs metri, kaut arī tai bija iespējams sasniegt dižkoka apmērus, kas kļavām ir, sākot no 3,5 metru apkārtmēra.
Šobrīd iespējamu nāves spriedumu gaida skaistā Petrovskas papele Jēkaba kazarmu galā — vietā, kur iecerēts būvēt viesnīcu.
Pērn Balasta dambī nācās nozāģēt aizsargājamo balto apsi, jo tā bija kļuvusi bīstama. Toties dīvainā kārtā izķepurojās zibens saspertais Pensilvānijas osis pie Anatomikuma un gadu pēc bargā verdikta — likvidēt — osim tomēr tika saglabāta dzīvība, iztīrot koksnē cirstās brūces. Bet Ķiburgas ielā īpašnieks pats bija gatavs mainīt mājas projektu, uzzinot, ka sētā augošais koks pretendē uz dižkoka statusu.
Rīgas domes Vides departamenta Dabas aizsardzības nodaļas speciāliste Guna Dišlere uzskaita, ka divas trešdaļas aizsargājamo koku aug dabas liegumos, parkos, kapos, slimnīcu teritorijās. Tomēr varenāko un īpatnāko koku izlasi var vērot arī kanālmalā, pie Bioloģijas fakultātes. Melno priedi pazīsiet pēc milzu garajām skujām, turpat vējā lokās arī skaistā katsura, kuras lapas viļņojas kā zaļš zīds. Un Viesturdārzā var aplūkot dižskābaržu paradīzi.
G. Dišlere min, ka tagad pilsētā ielu malās jāstāda koki, kuri var izturēt transporta radīto vibrāciju un piesārņojumu. «Piesārņojuma dēļ mūsu pašu liepas un ozoli neiztur slodzi, bet Holandes liepas un sarkanie ozoli spēj izturēt neiedomājamu piesārņojumu.
Nav jābrīnās, ka aizsargājami ir koki, kam pilsētā augt ir notikums, piemēram, liepas, kuras tradicionāli aug mežā,» saka vides speciāliste. Ne velti Rīgas Meža aģentūra šopavasar rīkoja tieši dižkoku stādīšanas talku audzētavā «Norupes», jo tā vienīgā Latvijā ir uzsākusi dižstādu audzēšanu, lai varētu nodrošināt Rīgas pilsētu ar izmēros lieliem stādiem. Dižstādus pēc desmit gadiem varēs izmantot pilsētas apzaļumošanai.
RB jau rakstīja, ka nonīka arī Baltijas valstu premjeru stādītie niecīga izmēra kociņi Pārdaugavā.
Der zināt:
Rīgas pilsētas aizsargājamo koku aizsardzības un apsaimniekošanas noteikumi paredz, ka:
- katram aizsargājamam kokam ir aizsardzības zona, kas ietver koku ar visām tā virszemes un pazemes daļām un teritoriju 10 m rādiusā ap aizsargājamā koka stumbru;
- aizsargājamā koka aizsardzības zonā aizliegts veikt darbības, kas var bojāt vai iznīcināt koku, mainīt tā dabisko estētisko nozīmi, mainīt vides apstākļus, veikt pazemes komunikāciju ierīkošanu, iegūt derīgos izrakteņus, samazināt brīvās augsnes daļu koka sakņu zonā noblietējot vai asfaltējot, kā arī celt teltis un kurināt ugunskurus;
- pašniekam, uz kura zemes atrodas aizsargājamais koks, ir tiesības saņemt nodokļu atvieglojumus;
- aizsargājama koka nociršana pieļaujama tikai tad, ja tas kļuvis bīstams.