Kaina vecākie bērni

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: northislandwildlifer.org

Izvairījušies no lodēm un citām briesmām migrācijas trasē un atgriezušies Latvijā ligzdot, mazie ērgļi arvien biežāk redz, ka viņu ligzdošanas mežs ir nocirsts.

Ja mežsaimniecība ir ļoti intensīva, ērgļu pāris rajonu pametīs. Visvairāk cieš mazie ērgļi privātajās zemēs, un pētnieki noskaidrojuši, ka pēdējo piecu gadu laikā mazo ērgļu skaits, iespējams, pat būtiski samazinājies.

Pārvarējis olas čaumalas pretestības spēku, mazā ērgļa vecākais mazulis drīz sāk pirmo cīņu par savu vietu dzīvē. Vispirms instinktīvi atbrīvojas no sava jaunākā brālīša vai māsiņas. Uz gaišpelēkā mazuļa galvas ir baltu pūku laukumiņš. Pa šo balto mērķi uz jaunākā galvas viņš tik ilgi sit ar knābi, kamēr tas iekrāsojas tumši sarkans. Ligzdas malā nobīdītais vārgais mazulis vēl kādu laiku dzīvo, taču veco putnu atnesto barību nogrābj spēcīgākais bērns. Bojāgājušo vecāki «apglabā» turpat ligzdā.

Teritorijas aizsargāšana un mazuļu aizstāvēšana vēlākajā dzīvē ir dabiska mazā ērgļa uzvedība. Taču putni nespēj cīnīties pret to, kas būtiski samazina to skaitu.

Latvija var lepoties, ka ir viena no mazā ērgļa areāla izplatības centrālajām vietām. Pēc jaunākajiem datiem, šeit varētu ligzdot 10–20 procenti no visas pasaules mazo ērgļu populācijas. Taču pēdējo piecu gadu laikā Latvijā mazo ērgļu skaits varētu būt samazinājies par apmēram piekto daļu, uzskata ērgļu pētnieks Uģis Bergmanis, Teiču dabas rezervāta administrācijas pētījumu daļas vadītājs.

Interesanti, ka pasaulē vecākais zināmais mazais ērglis ir gredzenots tieši Latvijā un tas sasniedza 26 gadu vecumu, līdz to nošāva migrācijas vietā.

Pāris ziemo atsevišķi

Uz ziemošanas vietām Āfrikas dienvidos mazie ērgļi dodas septembrī. Tie izvairās no lielu ūdeņu šķērsošanas, jo, ja piekusīs — nebūs kur atpūsties. Gandrīz visi mazie ērgļi lido pāri Turcijai, kur tos vietējie nežēlīgi izšauj, teic Uģis Bergmanis. Arī viens no Murmastienes parauglaukumā gredzenotajiem mazo ērgļu jaunajiem putniem tur nošauts.

Izdzīvojušie lielā skaitā lido cauri Bosfora jūras šaurumam — šaurai zemes strēlei starp Melno jūru un Vidusjūru. Migrācijas ceļš stiepjas arī pāri Izraēlai. 1990. gadā U. Bergmanis tur vienas dienas laikā novērojis vairākus mazo ērgļu tūkstošus. Āfrikā ērgļi uzturas četrus mēnešus un pilnībā nomaina ēdienkarti — lauku strupastes un citus sīkos zīdītājus pret termītiem.

Latvijā mazie ērgļi ierodas, sākot ar aprīļa sākumu — gaida savu partneri, sāk būvēt un pušķot ligzdas, aprīļa pēdējās dienās ligzdās tiek iedētas olas. Lai arī mazie ērgļi turas kopā līdz dzīvesbiedra nāvei, tie migrē un atlido dažādos datumos.

Ērgļi ligzdo tajos pašos rajonos, kur iepriekšējos gadus, taču ne vienmēr tajā pašā ligzdā. Lai ilgstoši sekmīgi ligzdotu, mežam jābūt pietiekami lielam un piemērotam, jo ērgļi būvē rezerves ligzdas. Tās nepieciešamas, ne tikai nogāžoties vecajai ligzdai, bet arī, ja ligzdu aizņēmis cits putns, piemēram, peļu klijāns.

No zariem būvētās ligzdas var sasniegt 50 un pat vairāk kilogramu svaru. Tās atrodas septiņu līdz divdesmit piecu metru augstumā eglēs un bērzos, nereti arī apsēs, ozolos, melnalkšņos, retāk priedēs. Ligzda ar katru gadu kļūst arvien lielāka, jo, ievērojot higiēnu, uz barības atliekām — dzīvnieku valsts produktiem — tiek klāti zariņi, lai būtu tīrs un nesmirdētu.

Mazs, raibumots un bļaustīgs

Var jautāt — ja mazajiem ērgļiem raksturīgs «kainisms» — jaunākā mazuļa nogalināšana — kāpēc jādēj divas olas. Turklāt pirmā ola tiek perēta uzreiz pēc izdēšanas, otrā — apmēram nedēļu vēlāk un mazākajam nav iespēju izdzīvot. Divas olas ir drošības apsvērumu dēļ — viena ola var būt neapaugļota vai var saplīst, skaidro U. Bergmanis.

Ērgļu pārī funkcijas ir stingri sadalītas — mātīte visu laiku uzturas ligzdā vai tai līdzās, sargājot mazuli no lietus, aukstuma, karsējošiem saules stariem un tiešiem ienaidniekiem. Aizņemtības dēļ viņa tikpat kā nemedī, tāpēc tēviņš pienes abiem barību un no plēsējiem — kraukļiem, vistu vanagiem, caunām — ligzdu apsargā plašākā teritorijā.

– Dažkārt ar binokli vērojot ērgli lidojumā, to var saredzēt ar grūtībām. Taču tas kritīs kā akmens lejā, pamanījis zālē pelīti, — ērgļa teicamo redzi slavē Uģis Bergmanis. Zemākie — 50–100 metru augstumā — ir medību lidojumi, augstākie — riesta. Līdz cīņai ar kaimiņiem ērgļi parasti nenonāk, taču dažkārt notiek skarbākas «pārrunas» — saķeršanās gaisā ar nagiem. Ērgļi barojas atklātās ainavās, pļavās un atmatās.

Kā mednieks ērglis ir pacietīgs, var stundu un pat ilgāk nosēdēt kokā, ganībās uz mieta vai uz siena kaudzes, gaidot, kad pele izlīdīs laukā no alas.

Angļi mazo ērgli dēvē par » mazo raibumoto ērgli». Īstenībā raibumaini ir tikai jaunie putni. Kļūstot vecāki, ērgļi raibumus zaudē. Atšķirībā no dzērvēm un atsevišķiem ūdensputniem, kuri, spalvas mainot, nespēj lidot, ērglis vecās spalvas met pakāpeniski.

Vācieši savukārt ievērojuši mazā ērgļa balsi, tāpēc viņiem tas ir «bļaujošais ērglis». Kad ērgļi riesto vai ērgļu pāris sazinās savā starpā, labos laika apstākļos to var dzirdēt pat kilometra attālumā. Vācijā pašreiz ligzdo tikai 120 mazo ērgļu pāru, kas ir mazāk nekā Madonas rajonā. Tur mazo bļāvēju skaits tieši pēdējo 100 gadu laikā spēji sarucis spēcīgas lauksaimniecības un biotopu fragmentācijas dēļ.

Mazais ērglis labi sadzīvo ar cilvēku. Nereti tradicionālā latviešu zemnieku viensētā 50 metru attālumā no cilvēka var novērot uz siena kaudzes vai kādā kokā sēdošu mazo ērgli, kurš medī.

Ērgļi gaida kompensācijas mehānismu

Latvijā mazo ērgli sāka pētīt 20. gs. 80. gados. Lai novērtētu mazā ērgļa stāvokli kopumā, tika ierīkoti trīs parauglaukumi — Teiču dabas rezervātā un tā apkārtnē, Zemgalē Bukaišos un netālu no Madonas, Kujas dabas parkā. Austrumlatvijas parauglaukumā «Murmastiene» pēdējos piecos gados mežsaimniecības dēļ ir par 20 procentiem samazinājies pāru skaits, stāsta Uģis Bergmanis.

Mazā ērgļa monitoringu Latvijā koordinē Teiču dabas rezervāta administrācija, naudas devējs pētījumiem ir Latvijas Vides aizsardzības fonds. Pētījumos tiek noskaidrots klātesošo pāru skaits, cik procentu no pāriem ligzdo, kādas sekmes ligzdošanai. Teiču dabas rezervāta administrācija arī gredzeno ērgļu mazuļus un kopš 2003. gada divos parauglaukumos ērgļus iezīmē ar krāsainām spārnu zīmēm. Tā var noskaidrot, vai pieaugušie putni ligzdo tajos pašos rajonos. Zinātniekus īpaši interesē, kur paliek jaunie putni — vai tie ligzdo savās dzimšanas vietās. Līdz šim jauno putnu kontroles nav bijis.

Ērgļu ķeršana iezīmēšanai notiek mazuļu laikā jūlijā. Tad ērgļi ir visagresīvākie un pikē viszemāk. Pētniekiem palīgā nāk pieradināts jūras ērglis, kurš mazā ērgļa ligzdošanas teritorijā tiek uztupināts uz mieta un piesiets. Turpat netālu novilkts tīkls. Dzenot prom «iebrucēju», mazais ērglis vispirms izdod baiļu vai biedēšanas saucienu. Tā kā jūras ērglis nereaģē, jo ir piesiets, teritorijas saimnieks pikē metru virs tā, līdz sapinas tīklā.

Mazais ērglis iekļauts ES putnu direktīvas 1. pielikumā, kur uzskaitītas aizsargājamo putnu sugas. To aizsardzībai veidojamas aizsargājamās teritorijas.

Latvijā ligzdo vidēji ap 4000 mazo ērgļu pāru, taču izveidoti mikroliegumi tikai 50 pāriem. No tiem 49 ir valsts zemēs. Tā kā apmēram puse Latvijas zemju ir privātīpašums, var pieņemt, ka tur attiecīgi mīt apmēram puse mazo ērgļu. Tur ērgļi visvairāk cieš no intensīvas to ligzdošanas mežu izciršanas un mežsaimniecības radītiem traucējumiem ligzdošanas laikā.

Mikroliegumu veidošanu privātajās zemēs kavē kompensācijas mehānisma trūkums. — Mikroliegums ir 5–30 hektāri. Ja, piemēram, privātīpašniekam atņemsim piecus no desmit hektāriem mikroliegumam, būs milzu pretreakcija un neizpratne par dabas aizsardzību kopumā. Likumprojekts ir sagatavots, un tikko tas tiks pieņemts, varēsim uzsākt mikroliegumu izveidi, — stāsta U. Bergmanis.

No ērgļiem Latvijā vēl dzīvo čūsku ērglis, kura kājas no čūsku kodieniem sargā ragveida plāksnītes un kurš čūsku neitralizē, vispirms nokožot tās galvu; mazajam ērglim līdzīgais vidējais ērglis, zivju ērglis, retais klinšu ērglis, kuram droši zināmas tikai piecas atradnes. Latvijā vislabāk klājies jūras ērglim — 20 gadu laikā to skaits palielinājies vairākkārt līdz 30–40 pāriem.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu