Pirms 270 gadiem, veidojot projektu Rundāles pilij, pasaulslavenais itāliešu arhitekts Frančesko Bartolomeo Rastrelli droši vien pat nenojauta, ka 265 gadus pēc krāšņā pils parka ierīkošanas tajā sāksies projekts, kas pili padarīs vēl slavenāku, — Rundāles pils muzejs sācis īstenot Rožu dārza projektu pils franču regulārajā parkā.
Iepazīstoties ar Rundāles pils franču regulārā parka vēsturi, var pamanīt, ka vērienīgi ierīkošanas un kopšanas darbi tajā notikuši gandrīz nepārtraukti. Parka ierīkošanas laikā no 1736. līdz 1740. gadam vien parkā iestādītas 328 185 liepas, 5805 kastaņas, 1885 ozoli, dārzos — 95 bumbieres, 155 ābeles, 40 plūmes, 20 ķirši un 370 kastaņas.
Izveidoti ceļi un celiņi, ierīkots kanāls, parka turpinājumā izcirstas un iztīrītas 13 alejas, iestādītas 2338 liepas un ozoli. Pils ansamblis kopumā izvērsies 72,87 hektāros, franču regulārajam parkam vien atvēlot 10 hektārus. No 1800. līdz 1930. gadam vērienīgie darbi it kā pārtrūkst, taču jau 1954. gadā tie atsākas un kopš 1972. gada pilī un parkā notiek nemitīga rosība.
Rundāles pilij ir veicies. Nu jau 35 gadus tā atrodas īsta pils patriota, muzeja direktora Imanta Lancmaņa aprūpē. Tieši viņš un viņa māsa Lauma Lancmane ir galvenie jaunā projekta Rožu dārza idejas iedvesmotāji.
Pirms diviem gadiem, uzsākot pils parkā Zaļā teātra skatuves un orķestra padziļinājuma ierīkošanu, līdz ar citiem parka labiekārtošanas darbiem tajā tika iestādītas 330 rozes. Iespējams, tieši šis notikums uzskatāms par Rožu dārza sākumu, jo pērnā gada nogalē Imants un Lauma Lancmaņi nosprieda, ka pienācis laiks īstenot jau 1975. gadā iecerēto rosa rugosa rožu dārza projektu.
Toreiz viss sākās ar parka atjaunošanas darbu projektu, kurā bija paredzēts partera malējās daļas izveidot kā ligustru dzīvžoga ietvertus zālienus, kuros atrastos nelieli košumkrūmu stādījumi. Daļā laukumu bija iecerēts stādīt rosa rugosa un Latvijā veidotās parka rožu šķirnes. Bija jāpaiet gandrīz trīsdesmit gadiem, lai ideju sāktu īstenot.
2003. gadā pie pils dārznieka mājas iestādītās rozes no Dz. Riekstas kolekcijas uzskatāmi parādīja, ka šīs krāšņās puķes piesaista pils apmeklētāju interesi. Ņemot vērā, ka ar šo gadu muzejam jāievieš maksa par pils parka apmeklējumu, radās nepieciešamība piedāvāt tūristiem kaut ko jaunu, interesantu. Un kādēļ lai tas nebūtu rožu dārzs?
Sākotnēji bija domāts parka parterā izveidot trīs tematiskos dārzus — 18. gadsimta, Zubova un Šuvalova 19. gs. rožu dārzus, kas atspoguļotu rožu audzēšanas tradīcijas šajos laika posmos. Te radās pirmās grūtības — bija jāuzsāk 18. gs. rožu kolekcijas veidošana.
Latvijas piļu un muižu dārzos saglabājušās rozes, ko rundālieši savāca muzeja rīkotās ekspedīcijās, uzrādīja slimību pazīmes, bet senās rozes ir retums. Talkā nāca laimīgs gadījums, kas ļāva nodibināt kontaktus ar Lielbritānijas rožu audzētāju firmu «David Austin». Šim uzņēmumam ir 200 gadu ilga pieredze rožu audzēšanā, un ar tā palīdzību pavērās iespēja izveidot visus trīs tematiskos dārzus.
18. gadsimta rozes izvietosies parka partera dienvidrietumu stūrī, pirmajā rietumu laukumā 364 m2 lielā platībā, Zubova laika rožu dārzu izvietos otrajā rietumu laukumā 307 m2 platībā, bet Šuvalova laika rozes iemājos partera dienvidaustrumu stūrī, 720 m2 lielā austrumpuses laukumā.
Veidojot rožu kolekciju sarakstus, atklājās, ka šāds rožu dārzs ļauj kopumā izsekot rožu audzēšanas attīstībai. Tas kļuva par pamatu idejas tālākai attīstībai, pēc tāda paša principa veidojot arī savvaļas rožu kolekciju, kas parādīs to attīstību ar visām mūsdienu variācijām, un tāpat veidojot arī rosa rugosa laukumus, kuros būtu apkopoti dažādi to veidi.
Trim pirmajiem tematiskajiem dārziem pievienojās doma izveidot partera ziemeļaustrumu stūrī 677 m2 lielu maijrožu dārzu, kurā apvienosies rosa pimpinellifolia ar baltām un dzeltenām rozēm, kas ļaus vienuviet aplūkot šo rožu selekcijas attīstību.
Partera ziemeļrietumu stūrī 655 m2 platībā iecerēts veidot savvaļas rožu dārzu, kurā īstās mežrozes apvienosies ar mūsdienu rozēm, kas pēc ziedu formas atgādina mežrozes. Plašus rosa rugosa dārzus iecerēts veidot gar kanāla malām, kas ziemeļrietumu virzienā pletīsies 1341 m2, bet ziemeļaustrumu virzienā — 1400 m2 lielās platībās.
Arī pašmāju rožu šķirņu kolekcijām jāierāda pienācīga vieta, tādēļ partera laukuma rietumu puses centrā atvēlēta vieta Latvijā izveidotajām rožu šķirnēm. Šajā 590 m2 lielajā laukumā gozēsies Dz. Riekstas rozes, kas iemantojušas slavu arī Eiropas rožu audzētāju aprindās, Latvijas rožkopjiem labi pazīstamo selekcionāru J. Āboliņa un A. Maizīša izveidotās rozes, kuras nes Lidijas Freimanes vārdu.
Tepat būs redzamas arī A. Plauža veidotās rozes, no kurām vienu — apburoši dzeltenu — selekcionārs nolēmis nosaukt Rundāles pils vārdā. Šīs rozes vārda došanas svinības paredzētas Rožu dārza stādīšanas laikā. Sava vieta atradīsies arī Latvijas pirmo rožu selekcionāru J. Rudēvica izveidotajai rozei 'Rīgas pērle' un J. Brasla rozei 'Jāņu nakts', ja vien šīs rozes dārza veidotājiem izdosies atrast.
Ornamentālajos partera laukumos paredzēts stādīt angļu rozes. Pēc savas smaržas un formas tās atgādina senās rozes, kas uzlabotas un pielāgotas mūsdienu apstākļiem. Šajā parka daļā 468 un 376 m2 platībā pie rietumu mazā baseina un tikpat lielās platībās pie austrumu mazā baseina paredzēts izvietot angļu rožu dārzu, kas priecēs ar baltām, rozā un sarkanām rozēm.
Nav šaubu, ka šāds rožu dārzs varētu būt interesants kā reklāmas veids rožu audzētāju firmām. Par to padomājuši arī rundālieši. Parka austrumu pusē ir neliels laukums ar apli centrā. Tur iecerēts izveidot zemo un poliantrožu rokoko stila dārziņu 394 un 72 m2 platībā, kurā skatienu piesaistīs rozes maigi rozā, violetos un baltos toņos.
Par iespēju šādi reklamēt savu produkciju jau ieinteresējusies firma «Nord Roze», kas piedāvājusi Rundāles pils muzejam uzdāvināt baltu rožu kolekciju, kurai paredzēts apmēram 190 m2 liels trīsstūra formas laukums austrumu pusē, līdzās rokoko dārzam. Idejas iedvesmotāji iecerējuši veidot arī ar Kurzemes vēsturi un 18. gadsimtu saistītu slavenu personu vārdos nosauktu rožu kolekciju, kā arī zilo rožu laukumus, kuru kopējā platība būs 284 m2.
Savu vietu dārzā radīs arī vīteņrozes, augstcelmu rozes utt., tādējādi kopumā ar rozēm apstādot 9000 m2 parka, kur šobrīd ir tikai zāliens. Ieceres īstenošanai nepieciešams 20 000 rožu. Tas ir titānisks darbs, taču Imants un Lauma Lancmaņi cer, ka Latvijā būs cilvēki, kuri spēs rast iespēju ziedot projekta īstenošanai gan rozes, gan līdzekļus to iegādei, gan jebkurā citā veidā palīdzēt īstenot grandiozo ideju — izveidot plašāko rozāriju Baltijā, kas piesaistīs tūristu un rožkopju uzmanību visā pasaulē.
Rozes nav vienīgās, ar kurām varēs lepoties Rundāles pils. Jau šobrīd Rundāles pils muzejā regulāri notiek vērienīgas puķu izstādes. Pils pirmā stāva vestibilā no 14. līdz 18. maijam visi, kam interesē tulpes, varēs savām acīm skatīt 120 tulpju šķirnes no Jāņa Salena un Vernera Benūža kolekcijām.
Jūnijā un jūlijā doties uz Rundāles pils muzeju aicināti peoniju draugi, bet Senās mūzikas festivāla laikā arī visi tie, kuriem tuvākas šķiet krāšņās un majestātiskās lilijas. Vasaras izskaņā — augusta beigās un septembra sākumā — kolekcionārs Aivars Baroniņš ar krāšņiem ziediem no savas kolekcijas pils muzejā priecēs dāliju mīļotājus.
Savukārt vēstures draugi tieši šodien pašu acīm var skatīt nule atjaunoto hercoga guļamistabas parketu, ko pēc Rastrelli zīmējuma savulaik veidojis galdniekmeistars Egers. Parketa atjaunošanu sponsorējis Kurzemes princis Ernsts Johans Bīrons, kurš arī piedalās atklāšanas ceremonijā.