Tavs pārlūks ir novecojis, lūdzu atjauno to..
Sīkdatnes (cookies) mums sniedz iespēju uzlabot jūsu kā lietotāja ērtibas. Turpinot izmantot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. VAIRĀK >

Atceries Mikēnas!

Foto: Publicitātes foto

Slavenā vāze ar kareivjiem Mikēnās tā arī nebūtu radīta, ja trīs tūkstošus gadu pirms mūsu ēras dažas ahajiešu ciltis nebūtu nolēmušas ko pamainīt savā dzīvē un apmesties Peloponēsas pussalā, tur radot Mikēnu civilizāciju, kas ir kā iesākums visai kontinentālās Grieķijas vēsturei.

Mikēnu civilizācijas veidošanās apstākļi ir visai miglaini, un zinātnieki vēl aizvien nav vienisprātis, kas, kā un kāpēc noticis, taču ir skaidrs, ka ir bijušas kādas ciltis, kas ienākušas jau pastāvošā kultūras vidē, to arī veiksmīgi asimilējot. Mikēnu veidošanās jāskata visu Grieķijā norisošo procesu kontekstā, jo tās neveidojās kā izolēts elements.

Etniskā situācija kontinentālajā Grieķijā 3. gt. p. m. ē.

Tā kā kultūra ir visciešākajām saitēm saistīta ar pašu cilvēku, vispirms jāizzina, no kādiem ļaudīm bijusi atkarīga tās veidošanās. Par iedzīvotāju etnisko piederību kontinentālajā Grieķijā 3. gadu tūkstotī p. m. ē. pastāv divas teorijas, lai arī vēl aizvien par šo tēmu tiek daudz diskutēts.

[1]

[3]

[4]

Ahajiešu ienākšana

[5]

[7]

[8]

[9]

Arī šis apgalvojums kalpo par pierādījumu teorijai, ka ir notikusi vietējās kultūras sajaukšanās ar indoeiropiešiem, jo valoda ir liecinieks kultūrā, kas vislabāk saglabā senākās izmaiņas vēl pirms rakstības parādīšanās.

Tas, ka ahajieši bijuši radniecīgi grieķiem, patiesi ir pierādīts, atšifrējot ahajiešu rakstību. No Krētas un Mikēnu laika saglabājušās divas ārēji līdzīgas rakstības sistēmas — lineārā rakstība A un B, kuras tomēr ir rakstības sistēmas katra savai valodai. Valoda, kura pierakstīta ar lineāro rakstību A, ko lietoja Krētā, joprojām nav zināma.

Lineāro rakstību B, kas radusies vēlākā laikā un lietota Krētā, kad tur jau bijusi ahajiešu valsts (ap 1380. gadu p. m. ē.), un arī Mikēnās, ilgu laiku pielīdzināja rakstībai A. Tomēr 1952. gadā arhitekts Maikls Ventriss ar filologa Dž. Čedvika palīdzību to atšifrēja, un atklājās, ka zem agrāk nesaprotamajām rakstu zīmēm, kas saglabājušās uz māla plāksnītēm, slēpjas arhaisks grieķu valodas veids, kurā 14.–13. gadsimtā p. m. ē. runāja grieķi — ahajieši, kas radījuši Mikēnu kultūru.

[10]

[11]

[12]

[13]

Hipotēžu par jauno cilšu ienākšanu ir daudz, un dažas ir visai pārdrošas, taču nevienai no tām nav nenoliedzama pamatojuma. Viedokļi nav vienoti pat jautājumā, no kuras puses jaunās ciltis ienākušas Grieķijas teritorijā. Tāpat nav zināms, no cik tālām vietām tās ienākušas, vai tas noticis miera vai kara ceļā.

Te gan jābilst, ka ienākšana norisa visai ilgi un nenotika vienā vietā, bet visā plašajā kontinentālās Grieķijas teritorijā, tādēļ droši var teikt, ka ienākšana noritējusi abējādi — vietām mierīgi apmetoties uz dzīvi līdzās vietējiem iedzīvotājiem, kas noteikti rosinājusi vietējo un atnācēju asimilēšanos, vietām izmantojot varmācīgākas metodes, kas izraisījis veco dzīvesvietu izpostīšanu un pamešanu, ko var sasaistīt ar faktu, ka daļa Grieķijas teritorijas pirmiedzīvotāju tika izspiesti no savas dzīves telpas.

Skaidrs ir tas, ka pārceļotāji ir bijuši indoeiropiešu cilmes un ka bijuši grieķu priekšteči, un tas zināms no to valodas izpētes, kas pierādījusi, ka ahajieši runājuši kādā grieķu valodas dialektā.

***

[1] Blavatska T., Blavatskis V., Bokščaņins A. u. c. Senās Grieķijas vēsture — Rīga: Zvaigzne, 1979. — 35.–37. lpp.

[2] sena indoeiropiešu valodā runājoša tauta, kura ap 1900.–2000. gadu p. m. ē. nodibināja ietekmīgu impēriju Mazāzijas centrālajā un austrumu daļā un Ziemeļsīrijā.

0 Komentāri