Jāņa Rozes apgādā iznākusi Alena D.
Sapņi darbībā
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Bregdona un Deivida Gemona grāmata «Apgūsti ātrāk, atceries vairāk».
Miegs — neaizstājama mācību procesa sastāvdaļa
Ja vien ļaujamies gulēšanas priekam, mēs pavadām miegā trešo daļu dzīves. Daudzi iedomājas, ka gulēt nozīmē nosist laiku un ka mēs paveiktu daudz vairāk, ja mazāk stundu veltītu miegam, bet vairāk — darbam. Jauniešu un japiju* sabiedrībā ir teju negods atzīties, ka ik nakti astoņas stundas pavadāt miegā, it kā tas nozīmētu atklāti paziņot par savu vājumu, slinkumu vai paradumu apmierināt savas iegribas.
Un tomēr tieši miega trūkums visbūtisāk samazina darbaspējas. Arvien vairāk pētnieku vienojas kopīgā secinājumā, ka jaunas zināšanas un prasmes spējam apgūt vienīgi tad, ja esam kārtīgi izgulējušies.
Jaunākie pētījumi apliecina, ka jaunu pieredzi ilgstošajā atmiņā nevar optimāli noglabāt, mirkli nosnaužoties, — miegam ik nakti jāvelta pilnas astoņas stundas. Pētnieki ir pierādījuši arīto, kuras miega fāzes ir svarīgākās specifisku zināšanu vai prasmju apguvei. Turklāt zinātnieki izsaka visai interesantus pieņēmumus par to, kāpēc mēs redzam sapņus.
Miegs, sapņi un jaunu prasmju apguve
Septiņdesmitajos gados Vensāna Bloha (Vincent Bloch) laboratorijā Parīzes universitātē guva pašus pirmos pierādījumus miega lomai jaunu prasmju apguves procesā. Šis zinātnieks ievēroja, ka žurkas, kuras mācās pārvietoties pa labirintu, ilgāku laiku pavada tā sauktajā ātro viļņu miegā, kurā mēs sapņojam visintensīvāk.
Citi pētnieki pierādīja, ka, pamodinot cilvēkus tieši šajā miega fāzē (t. i., ik reizi, kad elektroencefalogramma uzrādīja tai raksturīgo smadzeņu aktivitāti), viņiem ir grūtāk atcerēties iepriekšējās dienas notikumus.
Izmantojot vismodernākās iekārtas, kuras nebija pieejamas pirmo pētījumu veicējiem, pirms dažiem gadiem ir gūts apliecinājums tam, ka šajā miega fāzē galvas smadzeņu neironu aktivitāte ļoti līdzinās tai, kāda novērota dienas laikā mācoties.
Tādēļ ir pamats apgalvot, ka sapņojot savā ziņā tiek atkārtots dienas laikā uzzinātais un apgūtais, lai to labāk piesaistītu jau esošo gudrību krājumam, un, traucējot šo procesu, varam apgrūtināt jauno zināšanu saglabāšanu.
Kad Bloha novērotās žurkas pārvietojās labirintā, darbojās t. s. eksplicītā atmiņa un dzīvnieki apzināti apguva jaunas zināšanas. Abu procesu pamatu veido zināšanas un atmiņas, kuru esamību apzināmies. Tai pašā laikā žurkām darbojās arī epizodiskā atmiņa, jo dzīvniekam bija jāatceras, ka tas noteiktā vietā un laikā ir veicis konkrētu darbību.
Vēl vienu no tīšās atmiņas veidiem dēvē par semantisko, jo tā glabā informāciju par faktiem (piemēram, kas ir Lielbritānijas premjerministrs) un citu apzinātu informāciju (piemēram, kad beidzās Pirmais pasaules karš).
* Japijs — gados jauns izglītots vidusšķiras pārstāvis (biznesmenis, jurists u. tml.), kas strādā pilsētā un kam galvenais ir karjera, maksimāli liels ienākums un dzīves ārējās greznības atribūti (Svešvārdu vārdnīca. Jumava, 1999. — 323. lpp.)