Cilvēces ietekme uz dabu kļūst arvien lielāka, izraisot milzīgas klimatiskās un apkārtējās vides pārmaiņas.
Dramatiskās klimata pārmaiņas
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Globālās sasilšanas dēļ straumes okeānos kļūst lēnākas un draud apstāties, bet augu un dzīvnieku valstības piedzīvo dramatisku sugu skaita lejupslīdi. Nākotnes prognozes nebūt nav optimistiskas.
Klimata paradokss
Kembridžas universitātes zinātnieks Pīters Vedems, izmantojot Lielbritānijas karaliskās flotes zemūdeņu veiktos mērījumus zem Arktikas polārā apledojuma Grenlandes tuvumā, nesen ieguvis pirmos reālos apliecinājumus speciālistu jau agrāk izteiktajām bažām, ka siltā Golfa straume, kas nosaka klimatu Atlantijas okeāna ziemeļu piekrastē, var kļūt lēnāka un mainīt klimatu daļā Eiropas, vēsta LETA.
Lai gan pirmajā mirklī tas liekas paradoksāli, taču klimats Eiropā var kļūt vēsāks tieši globālās sasilšanas dēļ. Šādu viedokli izsaka arī doktors Vedems. Viņš prognozē, ka Arktikas ledus vairogs var izzust jau šā gadsimta laikā — iespējams, pat līdz 2020. gadam, bet ne vēlāk par 2080. gadu.
Golfa straume, kas sākas Meksikas līcī, kur pasāti sadzen okeāna ūdeņus, plūst uz ziemeļiem gar Amerikas Savienoto Valstu un Kanādas piekrasti un pagriežas Eiropas virzienā. Tās tecējuma pārmaiņas visvairāk var skart Lielbritāniju un Īriju, kur šīs straumes siltie ūdeņi paaugstina vidējo temperatūru par 5 līdz 8 grādiem.
Taču Vedems konstatējis, ka Golfa straumes galvenais dzinējspēks — aukstā straume Grenlandes jūrā — jau tagad zaudējusi 25% sava agrākā spēka. Vēl nesen okeānā bijis iespējams atrast vietas, kur auksta blīva ūdens masa grima lejup trīstūkstoš metru dziļumā, bet tagad tās vairs gandrīz nav atrodamas.
Aukstajam ūdenim grimstot, tā vietā no dienvidiem ieplūda siltāks, uzturot nemitīgu cirkulāciju. Šim mehānismam kļūstot gausākam, Eiropa saņems mazāk siltuma.
Vedems arī konstatējis, ka Ziemeļpola ledus segas biezums kopš astoņdesmitajiem gadiem sarucis par 46%. Par to liecina dati, kas iegūti no zemūdenēm, izmantojot sonāro tehnoloģiju. Pētot Odenas šelfa ledāju Grenlandes jūrā, kas allaž ziemā pieaudzis un vasarā sarucis, atklājies, ka kopš 1997. gada ierastie procesi vairs nenorisinās pilnā apmērā.
«Agrāk zem ledus veidojās deviņi līdz divpadsmit šādi milzīgi grimstoša aukstā ūdens stabi, bet beidzamajā reizē mums izdevās atrast tikai divus un arī tos pašus tik vājus, ka aukstais ūdens pat nespēja nogrimt līdz pašam okeāna dibenam,» stāsta Vedems. Viņš atzīst, ka ir grūti pateikt, kā šīs pārmaiņas ietekmēs klimatu kopumā, tomēr domājams, ka ietekme varētu būt milzīga.
«Satriecošākā aina filmā «Diena pēc rītdienas» rāda, ka ūdens cirkulācija Atlantijas okeānā tiek izjaukta, jo aukstā ūdens grimšana pēkšņi beidzas. Un dabā tas patiešām jau norisinās, tiesa gan, lēnāk nekā filmā — nevis dažu dienu, bet gadu laikā. Ja šis process turpināsies, klimats Eiropas ziemeļos kļūs aukstāks,» norāda Vedems.
Plūdi un ūdens trūkums
Siltumnīcas efekta dēļ kūst ne tikai Ziemeļpola ledāji. Pirmo reizi 11 000 gados izkususi Āfrikas augstākā kalna Kilimandžāro sniega un ledus sega, vēsta telekanāls «Sky News».
Ledāji un sniegi, kas klāja Kilimandžāro virsotni, ir izzuduši. Zinātnieki to jau bija paredzējuši, taču, pēc viņu prognozēm, tam vajadzēja notikt tikai 2020. gadā. Aptuveni 5900 metru augstais Kilimandžāro kalns ir neatņemama Tanzānijas ainavas sastāvdaļa. Tā virsotne atrodas tikai 200 jūdzes uz dienvidiem no ekvatora, un tāpēc tā ledus un sniega cepure vēl vairāk piesaistīja tūristus. Tagad tā jau ir pagātne.
Pasaules dabas fonds brīdina par strauju Himalaju šļūdoņu kušanu, kas varot izraisīt ūdens trūkumu simtiem miljoniem cilvēku. Fonda ziņojumā teikts, ka Indija, Ķīna un Nepāla tuvākajos gadu desmitos varētu piedzīvot milzīgus plūdus, kuriem sekos iznīcinošs sausums.
Himalajos atrodas lielākie ūdens krājumi pēc polārajām ledus segām, un tie dod ūdeni septiņām lielām Āzijas upēm. Pasaules dabas fonds paziņojis, ka tūlītēja rīcība klimata pārmaiņu novēršanai varētu palēnināt kušanas ātrumu, kas pieaug ar katru gadu.
«Straujā Himalaju šļūdoņu kušana vispirms palielinās ūdens daudzumu upēs, izraisot plašus plūdus. Taču dažos gadu desmitos situācija mainīsies un ūdens līmenis samazināsies, tas nozīmēs milzīgas ekoloģiskās un vides problēmas cilvēkiem Ķīnas rietumos, Nepālā un Indijas ziemeļos,» uzskata fonda globālo klimata pārmaiņu programmas direktore Dženifera Morgana.
Kalnu šļūdoņi, kas regulē ūdens ieplūdumu Gangas, Indas, Bramaputras, Mekongas, Tanlvinas, Jandzi un Dzeltenajā upē, sarūk par 10–15 metriem gadā.
Fonda veiktais pētījums liecina, ka Zemes temperatūra nedaudz vairāk kā 20 gados varētu pieaugt par diviem grādiem virs pirmsindustriālā līmeņa. Ļaut temperatūrai kāpt līdz tādam līmenim būtu patiesi bīstami, sacīja Morgana.
Nepālā, Ķīnā un Indijā jau ir novērojamas klimata pārmaiņu pazīmes, teikts fonda ziņojumā. Nepālā gada vidējā temperatūra pieaugusi par 0,06 grādiem un trīs upēs novērojama ūdens līmeņa krišanās.
Cilvēce sev laupa dabas aizsardzību
Kamēr siltumnīcas efekts izpaudīsies visā savā krāšņumā, nesot vēsāku klimatu, sākumā tomēr būs vērojama temperatūras celšanās. Par to trauksmi ceļ augu un dzīvnieku pasaules pētnieki. Viņi žurnāla «Proceedings of the National Academy of Sciences» publikācijā paredz, ka līdz 2080. gadam vairāk nekā puse no Eiropas 1350 augu sugām būs uz iznīcības robežas.
Atmosfērai sasilstot par 1,8 līdz 3,6 grādiem, īpaši daudzas augu sugas ies bojā kontinenta ziemeļos, bet liela daļa Eiropas izskatīšoties tāda, kā tagad izskatās Vidusjūras telpa. Pat ja siltumnīcas efektu radošo gāzu izvadīšana atmosfērā saglabāsies pašreizējā līmenī, jārēķinās ar noteiktām sekām, saka Sandra Lavorela no Francijas Alpu ekoloģijas pētniecības centra, žurnālā publicētā raksta līdzautore.
Ja attiecīgie augi neparādīsies vēsākos reģionos, katra piektā suga būšot uz izmiršanas robežas. Un, ja tie arī it kā iedzīvosies citos reģionos, līdz 2080. gadam divas trešdaļas Eiropas augu pasaules būs apdraudēti.
Īpaši liels apdraudējums būšot Alpu un Balkānu kalnu florai, no kuras 60 procenti varētu izzust, uzskata pētnieku grupa, kuru vadīja Vilfrīds Tailers no Dienvidāfrikas Nacionālā botānikas institūta.
Arī dzīvnieku un jūras iemītnieku pasaule piedzīvo dramatisku lejupslīdi. Pēc Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) veikta pētījuma datiem, kopš industriālās zvejniecības sākuma izzuduši 90 procenti zivju sugu.
Cilvēces ietekmes dēļ pēdējā gadsimta laikā sugu izmiršana salīdzinājumā ar līdz tam pastāvējušo dabisko atlasi tūkstoškāršojusies. Pašlaik apdraudēta trešdaļa visu abinieku un piektā daļa visu zīdītājdzīvnieku. «Ja meži un koraļļu rifi būtu salīdzināmi ar muzejiem un universitātēm, tad to iznīcināšana skaitītos rupjākais vandālisms,» saka ANO apkārtējās vides programmas direktors Klauss Topfers.
Zaudējums, viņaprāt, ir ekonomiskā pašnāvība, jo cilvēce pati sev laupa aizsardzību, ko tai dod daba. Piemēram, dabisko gaisa un ūdens attīrīšanos un aizsardzību no dabas katastrofām.
Pēcvārds
Secinājums — cilvēcei turpinot pret apkārtējo vidi būt tikpat nevērīgai un vienaldzīgai kā līdz šim, dabas katastrofas kļūs vai jau kļuvušas par neatņemamu ikdienas sastāvdaļu. Plūdi, zemestrīces un vētras mūs apdraudēs daudz biežāk un nopietnāk nekā līdz šim.
Un, ja kādam liekas, ka globālās atmosfēras sasilšana par dažiem grādiem nav nekas draudīgs, der atgādināt, ka tas ir ļoti daudz, jo pašlaik atmosfēra ir tikai par pieciem grādiem siltāka nekā ledus laikmetā.
Nav grūti iedomāties, cik milzīgas pārmaiņas uz Zemes nesīs gaisa temperatūras celšanās vēl par dažiem grādiem.