Nākotnes pareģojumi — par un pret

Pētot dabā pastāvošās likumsakarības, kas balstās uz cēloņsakarībām, protams, iespējams paredzēt to, kas notiks pat diezgan tālā nākotnē. Piemēram, izmantojot debess mehānikas liku­mus, dažādas matemātisko aprēķinu metodes un moderno skaitļošanas tehniku, iespējams izskait­ļot debess spīdekļu stāvokli gan tūkstošiem gadu tālā pagātnē, gan tikpat tālā nākotnē.

Vienkār­šākais šāda veida «pareģojums» būtu, piemēram, šāds: rīt uzlēks Saule, pēc dienas iestāsies nakts. Mūsdienu atmosfēras fizika un kosmosā izvietotā novērošanas aparatūra ļauj ar lielāku vai mazāku precizitāti noteikt gaidāmos meteoroloģiskos ap­stākļus pat vairākas dienas uz priekšu.

Tomēr, pat ja kopā ar pārliecinātiem materiālistiem uzskatām, ka cilvēku (un vēl jo vairāk dzīvnieku) smadzenes ir līdzīgas datoram un mūsu rīcība ir šā datora skaitļošanas programmas un tajā ievadīto izejas datu (zināšanas un sajūtu orgānu piegādātā informācija) viennozīmīgi noteikta, šķiet, ka pat vēl tālā nākotnē nebūs iespējams izveidot datoru, kas spētu modelēt visu uz Zemes notiekošo un tā­dējādi izveidot konkrētu prognozi.

Tā kā zemes­lode un viss uz tās ir galīga sistēma, vismaz teorētiski paredzējumam būtu jābūt iespējamam. Vēl vairāk — tā kā arī novērojamā Visuma daļa ir galīga, un zinātnieki strīdas, vai Visums ir galīgs vai bezgalīgs, tas varētu būt patiesi arī attiecībā uz mums pieejamo tā daļu vai visu Visumu.

No vienas puses, it kā patīkami — nākotne ir pare­dzama un tai iespējams sagatavoties, no otras puses, šāda pieeja nozīmētu absolūtu izvēles brī­vības trūkumu un iepriekšnolemtību. Tāds Visums, kurā šā raksta autors negribētu dzīvot…

Interesanti, ka pie līdzīgiem secinājumiem savā laikā bija nonākuši arī kalvinisti, kuri uzskatīja, ka Dievs jau iepriekš nolēmis, tieši kuriem cilvē­kiem jātop pestītiem, un pats cilvēks vairs neko ietekmēt nevar.

Un tomēr — vismaz daļa seno ti­cējumu un nākotnes pareģojumu balstās uz li­kumsakarībām, kuras tajā laikā nebija zināmas, bet kuras var viegli izskaidrot no dabaszinātņu viedokļa. Piemēram, senais ticējums, it kā kāvi, t. i., ziemeļblāzmas ir «uz kariem». Šodien mēs zinām, ka šī parādība ir saistīta ar Saules aktivitāti un magnētiskajām vētrām, kas savukārt ietekmē cilvēku nervu sistēmu un aktivitāti.

Līdzīgi varētu būt ar astroloģiskajiem ticējumiem, kas saistīti ar Mēnesi. Taču vismaz mūsdienu zinātne neatzīst pārējo planētu ietekmi uz Zemes notikumiem un atsevišķu cilvēku likteņiem.

Taču tas nav traucējis astrologiem, reizēm pat sekmīgi, gan sastādīt ho­roskopus, gan pareģot nākotnes notikumus. Un nepavisam nav skaidrs, kā tas dažreiz izdodas, liekot kārtis vai zīlējot kafijas biezumos…

Okultisti uzskata, ka arī okulto zinātņu, kuras pēta «smalkās pasaules» likumsakarības, atklātie likumi piepildās tikpat noteikti kā dabaszinātņu likumsakarības. Un tad vairs nav jābrīnās, ka pie­pildījies apgalvojums: tie, kas nopostīja gigantis­kās Budas statujas Afganistānā, tur ilgi nevaldīs. Vai arī, ka cilvēks, kurš veidojis savu karjeru, «ejot pāri līķiem», galu galā sastop kādu, kurš tieši tāpat izrīkojas ar viņu pašu.

Tomēr šādi nākotnes paredzējumi un progno­zes parasti nevienu nepārsteidz, īstā pareģošana sākas tur, kur zinātņu un pat visjaudīgāko skait­ļotāju iespējas beidzas.

Pilnu tekstu lasi žurnāla «Mistērija» jūnija numurā!