Šamanis nolād prezidentus

CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: www.terragaleria.com

Šamanis nolād prezidentus Kad baltie iekaroja Ameriku, par ievērojamo indiāņu pretošanās kustības līderi kļuva šauni cilts vadonis.

Jau dzimšanas brīdī viņu pavadīja mistiska parādība — debesīs iedegās spoža komēta, ko indiāņi uzskatīja par augstāko spēku zīmi: šis zēns kļūs par lielu karotāju.

Zēnu nosauca par Tekumzē, un viņš kļuva par cilts cerību. Tekumzē tēvs un divi brāļi krita cīņā pret iekarotājiem. Amerikāņu civilizācija, virzoties uz rietumiem, noslaucīja no zemes virsas sašķeltās indiāņu ciltis. Gudrais karotājs Tekumzē drīz vien saprata, ka vienatnē uzvara nav iespējama.

Viņš pieņēma patiesi politisku lēmumu — pārtraukt savstarpējās ķildas un sadursmes un neparakstīt līgumus ar baltajiem, ja tiem nav piekritusi visa indiāņu nācija. Viņš centās radīt indiāņu cilšu savienību valsts līmenī, lai tā kļūtu par pretspēku ASV.

Pateicoties izcilajām oratora dotībām, Tekumzē pārliecināja desmitiem cilšu pievienoties šai savienībai: «Savienosimies vienā ķermenī ar vienu sirdi un līdz pēdējam vīram cīnīsimies par mūsu zemi, mūsu mitekļiem, mūsu brīvību un mūsu tēvu kapiem.»

Pēc cilšu kongresa 1807. gadā indiāņi pirmoreiz pieprasīja no ASV, lai sarunas tiek vestas ar visas indiāņu tautas pārstāvjiem. Pēc nākamā kongresa (1811) ASV valdība ne pa jokam satraucās.

Ģenerālis Viljams Henrijs Harisons sāka apvainot Tekumzē, ka viņš cenšoties nodibināt indiāņu valsti, un saņēma atbildi: «Indiāņi netraucēja baltajiem nodibināt savu valsti, lai nu tagad baltie netraucē to pašu darīt indiāņiem.»

Indiāņu valsts ideoloģiskais līderis bija Tekumzē jaunākais brālis Tenskvatana (Atvērtās Durvis) jeb Pravietis. Viņš pazudināja visu grandiozo ieceri. Tekumzē prombūtnes laikā indiāņu armija mēģināja sagraut Harisona karaspēku. Nesagaidījis brāli un laikam atrazdamies transā, Pravietis raidīja pret ienaidnieka stobriem labākos karavīrus.

Glābjot kas vēl glābjams, Tekumzē pievienojās angļiem kopā ar saviem atlikušajiem karavīriem, jo 1812. gadā bija uzliesmojis angļu un amerikāņu karš. Angļi dēvēja Tekumzē par indiāņu Vašingtonu. Viņš krita 1813. gadā, cīnoties kā vienkāršs kareivis. Cilšu savienība sabruka.

Uzvara pār indiāņiem atvēra Harisonam ceļu uz Balto namu.

Pretstatā vairākumam balto cilvēku, indiāņi uzskata debesu parādības par augstāko spēku zīmi. Lielu ievērību izpelnījās 1806. gada Saules aptumsums. Tas norisinājās pašā Tekumzē darbības kulminācijā, un Tenskvatana to bija nekļūdīgi pareģojis.

Pēc brāļa nāves Tenskvatana nelikās mierā. Gribēdams atriebt amerikāņiem brāļa nāvi, par atriebības ieroci viņš izvēlējās senu lāstu. Tam vajadzēja iznīcināt jebkuru amerikāņu prezidentu, kurš ievēlēts gadskaitlī, kas dalās ar 20. Vai tā arī notika?

Pirmais, ko trāpīja šis lāsts, bija lielais iekarotājs V. H. Harisons, kuru 1840. gadā ievēlēja par devīto ASV prezidentu. Divas stundas ilgās inaugurācijas runas laikā viņš saaukstējās, saslima ar plaušu karsoni un nomira. Viņa prezidentūra ilga 31 dienu.

Nākamais ASV prezidents, kurš stājās amatā liktenīgajā datumā, bija Abrahams Linkolns. Tas notika 1860. gadā. Visā valdīšanas laikā viņš tika pakļauts briesmām. Reiz kāds nelabvēlis izšāva uz viņu no liela attāluma, bet lode trāpīja tikai prezidenta cepuri. Tomēr Linkolnam neizdevās izbēgt «nolādētajai» lodei. 1865. gada 14. aprīlī viņš apmeklēja Forda teātri, un teātra aktieris Džons Buts iešāva viņam pakausī.

Piecpadsmit gadus pēc šīs traģēdijas, 1880. gadā, prezidenta amatā stājās Džeimss Gārfīlds. Amerikāņi viņu uzskatīja par pašu skaistāko un pievilcīgāko Baltā nama saimnieku. Nelīdzēja arī tas. 1881. gada 2. jūnijā (sešus mēnešus pēc zvēresta) Vašingtonas stacijā viņam uzglūnēja Čārlzs Gito un iešāva mugurā. Ievainojums nebija nāvīgs. Ārsti veica operāciju un paziņoja, ka slimnieks izdzīvos. Operācijā tika lietots nesterils ķirurģiskais instruments, un prezidents saslima ar asins saindēšanos. Septembrī viņa vairs nebija starp dzīvajiem.

Tieši pēc šā gadījuma kāds žurnālists «uzraka» nostāstu par indiāņu virsaiša lāstu. Parunāja, parakstīja, ar to viss beidzās. Vēlēšanu gads netika pārcelts.

Par nākamo šamaņa lāsta upuri kļuva Viljams Makkinlijs. Pirmoreiz par ASV prezidentu viņu ievēlēja 1896. gadā, t. i., gadā, kad lāsts nebija spēkā. Un tiešām — visus četrus gadus Makkinlijs nodzīvoja bez sarežģījumiem. 1900. gadā viņš balotējās prezidenta postenim otrreiz un tika ievēlēts.

Pēc sešiem mēnešiem — 1901. gada 6. septembrī — Panamerikas izstādē Bufalo pilsētā poļu anarhists izpildīja šamaņa «rīkojumu» un pavērsa revolvera stobru pret amerikāņu prezidenta krūtīm.

Tāpat kā gadījumā ar Gārfīldu, Makkinlija ievainojums neradīja ārstiem raizes. Viņi izvilka lodi no prezidenta ķermeņa un paziņoja, ka tagad sāksies pilnīga izveseļošanās. Tieši nedēļu pēc ievainošanas cietušais nomira. Viņš bija jau ceturtais upuris.

1920. gadā prezidenta postenī stājās Vorens Hārdings. Pēc trim gadiem viņš gāja bojā grūti izskaidrojamos apstākļos. Pēc vienas versijas, Hārdings miris no insulta. Pēc citas versijas, vainojama noindēšana. Par slepkavu uzskatīja viņa sievu Florensu. Hārdings bija aizrautīgs brunču mednieks, un šis apstāklis lika zaudēt pacietību sievai, kad mērs bija pilns.

Par nākamo lāsta upuri kļuva Franklins Delano Rūzvelts. Divas reizes viņa nāvi novērsa ievēlēšanas gads — 1933. un 1937. Trešo reizi Rūzveltu ievēlēja 1940. gadā. Līdz trešā termiņa beigām viņš nenodzīvoja. 1945. gada 12. aprīlī Rūzvelts gāja bojā atpūšoties. Viņu pārsteidza asinsizplūdums smadzenēs. Radinieki aizliedza izdarīt līķa sekciju, tādēļ izplatījās baumas, ka prezidents izdarījis pašnāvību.

Un visbeidzot — pēc kārtas septītais prezidents, kuru ķēra indiāņu lāsta bulta, bija Džons Kenedijs. Viņš ienāca Baltajā namā 1960. gadā. Viņu nogalināja Dalasā 1963. gada novembrī. Kopš Tekumzē nāves bija pagājuši 150 gadi! Iespējams, ka līdz ar to beidzās lāsta termiņš un tas zaudēja spēku.

Pēdējais Amerikas prezidents, uz kuru līdz šim izdarīts atentāts, ir Ronalds Reigans (1911–2004). Viņš tika ievēlēts atkārtoti, amatā bija no 1981. līdz 1989. gadam. Vašingtonā pie viesnīcas «Hilton» naftas rūpnieka dēls Džons Hinklijs jaunākais uz viņu raidīja sešus revolvera šāvienus.

Pirmā lode trāpīja preses sekretāram, otrā un trešā — apsardzes vīriem, tikai ceturtā lode ķēra prezidentu — caursita kreiso sānu, izgāja cauri plaušām un apstājās divus centimetrus no sirds.

Prezidents mira no Alcheimera slimības, nevis no lodes. Varbūt iejaucās Visaugstākais. Reigans bija pirmais ASV prezidents, kas pasniedza roku Padomju Savienībai — «Ļaunuma impērijas» bojāejas vārdā.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu