Tavs pārlūks ir novecojis, lūdzu atjauno to..
Sīkdatnes (cookies) mums sniedz iespēju uzlabot jūsu kā lietotāja ērtibas. Turpinot izmantot mūsu vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. VAIRĀK >

Septiņu sievu vīrs Ivans Bargais

Foto: Publicitātes foto

Pirmais Krievijas cars Ivans IV, kas savas cietsirdības dēļ dēvēts par Bargo, bija septiņas reizes precējies, taču mantinieks uz carisko titulu pēc viņa nāves nepalika. Pirmais dēls Dmitrijs noslīka, otru dēlu Ivanu cars vājprāta lēkmē nosita, trešais — Fjodors — bija garīgi slims. Pirms 459 gadiem 3. februārī Ivans Bargais salaulājās pirmo reizi.

Dieva atbalstītais mantinieks

Ivans IV, vēlāk saukts Bargais, nāca pasaulē, kad viņa tēvam lielkņazam Vasīlijam III jau bija pāri 50 gadiem. Ivana dzimšanu gaidīja gan viņa vecāki, gan visa valsts kopumā. Kad izrādījās, ka pirmajā laulībā kņazam Vasīlijam bērnu nebūs, viņš neauglīgo sievu Salamoni ar varu iespundēja klosterī un apprecēja jauniņo lietuviešu kņazieni Helēnu Glinsku. Taču arī jaunā sieva tikai pēc trim gadiem palika stāvoklī un dzemdēja ilgi gaidīto pirmo Krievijas caru Ivanu Bargo. Šie trīs gadi lielkņazam un viņa sievai sagādāja daudz raižu. Helēna izbraukāja visus Krievzemes klosterus un svētās vietas, deva bagātīgas dāvanas nabagiem, līdz beidzot debesis viņu uzklausīja.

Tajā brīdī, kad nāca pasaulē Ivans, debesis un zemi satricināja nedzirdēti pērkona dārdi, ko pavadīja nepārtraukta zibeņošana. Vecāki un tauta to uzskatīja par labu Dieva zīmi. Pēc mantinieka piedzimšanas kņazs Vasīlijs, nezinādams, kā izpaust prieku, dāvināja milzīgas naudas summas gan klosteriem, gan tautai, atbrīvoja ieslodzītos un beidzot atļāva savam jaunākajam brālim precēties.

Diemžēl lielkņazs nepiedzīvoja mantinieka kāpšanu tronī, jo pēc četriem gadiem Vasīlijs III nomira. Varas groži pārgāja viņa sievas Helēnas rokās, kuru četrus gadus pēc vīra nāves noindēja sadumpojušies bajāri. Apvērsumu veica un varu sagrāba kņazs Šujskis. Viņa vadībā bija izlaupīta valsts kase, visa zelta un sudraba nauda tika pārkausēta bļodās un biķeros, uz kuriem iegravēja sazvērnieku bajāru senču vārdus, kas liecināja, ka trauki ir mantojums. Šujskis uzņēmās arī mantinieka Ivana audzināšanu.

Pirmais krievu cars

Astoņgadīgo Ivanu nenogalināja viena iemesla dēļ — Šujskis cerēja, manipulējot ar mazgadīgo mantinieku, panākt sev vēlamus rezultātus, kā arī iemantot tautas uzticību, proti, viņš gādāja par tautā tik ilgi gaidīto dāsnā lielkņaza dēlu. Ivanam gan ļāva piedalīties vienīgi svinīgos pasākumos, bet valsti vadīja, kaut arī neformāli, kņaza Šujska ģimene, viņiem tuvu stāvoši bajāri un lojāli reliģiskie līderi. Lai mantinieks jau no mazotnes saprastu, kas ir patiesais saimnieks galmā un valstī, bajāri Ivana klātbūtnē izrēķinājās ar politiskajiem oponentiem. Šādi rīkojoties, Šujskis cerēja iebaidīt Ivanu VI, taču viņš panāca pretēju reakciju. Dzīvodams starp galma intrigām, meliem, slepkavībām un nodevību, Ivans nocietinājās, viņš ienīda cietsirdīgo un liekulīgo mātes slepkavu kņazu Šujski.

Pirmoreiz savu raksturu Ivans parādīja, kad viņam bija 13 gadi. Ivans sacēlās pret bajāriem, pavēlēja apcietināt un sodīt ar nāvi galveno sazvērnieku kņazu Andreju Šujski. Pēc šā notikuma bajāri sāka baidīties no jaunā kņaza, bet varu pārņēma Ivana tēvoči Mihails un Jurijs Glinski. Jaunie varas pārstāvji cietsirdībā neatpalika no iepriekšējiem. Politiskos pretiniekus brāļi Glinski izsūtīja uz katorgām un sodīja ar nāvi, savos nežēlīgās izrēķināšanās aktos tēvoči aktīvi iesaistīja arī jauno lielkņazu, veicinot viņā cietsirdības instinktus. 17 gadu vecumā Ivans izteica vēlmi pieņemt cara titulu. 1547. gada 16. janvārī Maskavas Kremļa Uspenska katedrālē notika lielkņaza Ivana IV svinīgā kronēšana par Krievijas caru. Jaunais tituls pavēra daudz plašākas diplomātisko attiecību iespējas Krievijai ar Rietumeiropu. Ārzemēs vārdu «cars» tulkoja kā «imperators». Šāds tituls tolaik Eiropā bija tikai Svētās Romas impērijas valdītājam.

Dusmās nosit dēlu

Līdz ar jauno titulu Ivans vēlējās arī apprecēties. 1547. gada 3. februārī, gandrīz mēnesi pēc iecelšanas cara kārtā, Ivans IV nosvinēja kāzas ar savu pirmo sievu Anastasiju Romanovu, no kuras viņam bija trīs dēli — Dmitrijs, Ivans un Fjodors. Pirmdzimtais carēvičs Dmitrijs nāca pasaulē 1552. gadā, uzreiz pēc Kazaņas iekarošanas. Uzvaras gadījumā par pateicību Dievam Ivans Bargais bija apņēmies doties svētceļojumā uz Kirila klosteri. Atgriezies mājās ar uzvaru un ieraudzījis savu dēlu, cars ar divkāršu prieku paņēma jaundzimušo mantinieku, sapulcināja apsardzi un devās ceļojumā. Diemžēl šis pasākums beidzās traģiski. Cariskā svīta svētceļojumu veica pa upi ar liellaivām.

Dmitrija auklīti un zīdītāju visur pavadīja vairāki Romanovu cilts bajāri, lai augstdzimušais mazulis vienmēr būtu drošībā. Taču reiz, neuzmanīgi pārvietojoties pa liellaivu, zīdītāja ar Dmitriju uz rokām un visu pavadoņu svītu iegāzās upē. Pieaugušajiem šī negaidītā pelde nesagādāja neērtības, taču cara dēls Dmitrijs aizrijās ar ūdeni un nomira. Arī otrs troņmantinieks gāja bojā, turklāt no tēva rokas. 1581. gadā, kara gaitu nomocīts, Ivans Bargais bija kļuvis nesavaldīgs un agresīvs. Viņš nevienam neuzticējās, uzskatīja, ka visi vēlas cara nāvi. Kādu dienu, pastaigādamies pils dārzā, Ivans Bargais ieraudzīja uz soliņa iesnaudušos dēla sievu Jeļenu. Viņa bija tērpusies apakšveļā, tas caram likās pārāk piedauzīgi, jo Jeļena bija stāvoklī, un viņš piegāja klāt un, ne vārda neteicis, iesita viņai pa seju. Pēkšņi Ivanu Bargo pārņēma nevaldāmas dusmas, un viņš no visa spēka ar cara zizli sāka sist vedeklu.

Nākamajā dienā no stiprajiem sasitumiem Jeļena bērniņu zaudēja. Kad pie Ivana Bargā ieradās dēls un diezgan asā tonī pieprasīja paskaidrojumus par notikušo, cars kārtējā dusmu lēkmē uzklupa dēlam un nogalināja viņu, ietriecot valdnieka zizli deniņos. Kad Ivans Ivanovičs nokrita zemē un nekustīgi gulēja asiņu peļķē, pār caru nāca apskaidrība, viņš sauca palīgā, mēģināja apturēt no dēla galvas plūstošās asinis, bet viss bija velti — troņmantnieks bija miris. Pēc dēla slepkavības Ivans Bargais mēģināja apklusināt sirdsapziņu un izpirkt šo grēku, dodot klosteriem un baznīcām bagātīgas dāvanas. Caru pārņēma depresija, viņš pat gribēja atteikties no varas un doties klosterī, taču bajāriem izdevās atrunāt bēdu sagrauzto valdnieku no šā neprātīgā soļa. Ivans Bargais ar savām rokām bija iznīcinājis pēdējo savas dzimtas cariskā titula mantinieku. Tiesa gan, viņam bija vēl trešais dēls Fjodors, taču viņš bija garīgi slims, kā dēļ Fjodoram valdnieka zizlis gāja secen.

Septiņas reizes precējies

Kaut arī Baznīcas likumi atļāva laulāties tikai trīs reizes, Ivans Bargais bija precējies septiņas reizes. Visilgāk — 13 gadu — cars nodzīvoja laulībā ar pirmo sievu Anastasiju Romanovu, kas bija cara mīļākā sieva. Neraugoties uz lielo mīlestību, trim bērniem un kopā nodzīvotiem gadiem, 1560. gadā Ivans savu sievu noindēja.

Anastasiju nomainīja čerkesu kņaziene Marija Temrjukovna, kas cietsirdības ziņā neatpalika no vīra. Pēc astoņu gadu kopdzīves diezgan mīklainos apstākļos nomira arī Marija. Skaistuli Martu Sobakinu imperators izvēlējās personīgi no 2000 līgavu, kuras bija atvestas uz Maskavu no visas Krievijas. Carienes godā Marta pabija tikai divas nedēļas, jo arī tika noindēta. Lai Ivans Bargais varētu kārtējo reizi apprecēties, viņam uzticīgie reliģiskie līderi panāca izmaiņas Baznīcas likumā, kas laulāties atļāva tikai trīs reizes.

Ceturtā valdnieka sieva bija Anna Koltovska, kuru pēc gada cars iespundēja klosterī, bet vēl pēc septiņiem gadiem par mūķeni kļuva Ivana piektā sieva Anna Vasiļčikova. Sestā bija Vasilisa Melentjevna, ar kuru cars dzīvoja civillaulībā. Vasilisas skaistums tā apbūra Ivanu Bargo, ka viņš nekavējoties pavēlēja nogalināt sievietes vīru, bet pašu atvest uz pili. Reiz, kad Vasilisa, būdama neuzmanīga, uzsmaidīja kādam smukulītim, to pamanīja greizsirdīgais cars, kas nekavējoties pavēlēja nokaut nevainīgo jaunekli, bet skaisto Vasilisu aiztrieca pie iepriekšējām divām sievām uz klosteri.

Ar Mariju Dolgoruku imperators salaulājās slepus, taču neilgi pēc slepenajām laulībām Mariju iemeta āliņģī un noslīcināja, jo caru sadusmoja fakts, ka viņa sieva vairs nebija jaunava. Pēdējā likumīgā cariene bija Marija Nagaja, ar kuru Ivans Bargais nodzīvoja četrus gadus līdz pat savai nāvei. Neraugoties uz to, ka Ivans bija precējies ar Mariju Nagaju un viņa bija stāvoklī, Krievijas cars bildināja Anglijas karalieni Elizabeti, taču viņa Ivana Bargā kandidatūru noraidīja. Pēc cara Ivana Bargā slepkavības nogalināja arī viņa un Marijas Nagajas dēlu Dmitriju.

0 Komentāri