No 2009. gada 1. janvāra Latvijā ir spēkā Ministru kabineta noteikumi, kas nosaka regulējumu ģenētiski modificēto (ĢM) kultūraugu audzēšanai Latvijā.
Ģenētiski modificētas pārtikas audzēšana apdraud bioloģisko lauksaimniecību
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Eiropas Savienībā un arī Latvijā pašlaik ir atļauts audzēt vienu ĢM kultūraugu — ĢM kukurūzu MON 810. Bioloģiskās lauksaimniecības nozares pārstāvji ir satraukti ne vien par to, kā ģenētiski modificētie organismi (ĢMO) pārtikā ietekmēs cilvēku veselību un apkārtējo vidi, bet arī par bioloģiskās lauksaimniecības pastāvēšanu, ja Latvijā atļaus audzēt arī citus ĢM kultūraugus.
«Kā zināms, Latvijā pēdējos gados veiksmīgi ir attīstījusies bioloģiskā lauksaimniecība un tiek ražota ekoloģiski tīra pārtika, domājot par cilvēku veselību un apkārtējās vides saglabāšanu. Ja Latvijā sāks audzēt ĢMO augus, visas bioloģiskās saimniecības būs lemtas izzušanai, jo ĢMO augiem ir tieksme nomākt un iznīcināt mazāk spējīgos parastos augus. Amerika to jau ir pieredzējusi,» uzsver Dzidra Kreišmane, Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības valdes priekšsēdētāja.
Turklāt jau līdz šim pastāvēja reālas iespējas, ka ģenētiski modificēto augu sēklas atceļo arī līdz Latvijas laukiem un iesējas šeit, ne ražotājam, ne arī patērētājam par to pat nenojaušot. Kā zināms ĢMO augi ir izplatīti ne tikai Amerikā, bet arī Krievijā un Āzijā. Līdz ar putekšņiem, putniem, bitēm un citu nejaušību dēļ šie augu var nonākt arī Latvijas laukos un nomākt šeit augošos augus.
Līdz ar bioloģisko lauksaimniecību izzušanu, cilvēkiem, kuri vēlas iegādāties vietējos apstākļos audzētu ekoprodukciju, šāda iespēja vairs nepastāvētu. Tiek uzskatīts, ka bioloģiskās lauksaimniecības produkcija ir bagātāka ar vitamīniem un minerālvielām, tā ir ne vien garšīgāka, bet arī aizkavē dažādu slimību — arī onkoloģisko — attīstības risku un atjauno organisma aizsargspējas. Kas ir ne mazāk svarīgi, bioloģiskās lauksaimniecības dēļ netiek izjaukta dabiskā ekosistēma, jo augsne netiek piesārņota ar dažādiem pesticīdiem un ķimikālijām. Bioloģiskās lauksaimniecības iznīcināšanai būtu ļoti negatīva ietekme nākotnē.
Jau tagad Latvijas iedzīvotājiem ir iespēja apzināti vai nejauši lietot uzturā ĢMO saturošu pārtiku. Likumos noteikts, ka visiem augu izcelsmes produktiem, kas ražoti no vai satur ģenētiski modificētas sastāvdaļas, uz marķējuma jānorāda šī informācija (to paredz Regula Nr. 1830 / 2003). Taču tajā pašā laikā dzīvnieku izcelsmes produkti, piemēram, gaļa, olas, piens, kas ražoti, dzīvniekiem izbarojot ģenētiski modificētu lopbarību, nav jāmarķē. «Ģenētiski modificēta pārtika mūsu tirgū pieejama jau vairāk nekā desmit gadus, taču joprojām ir cilvēki, kas pērk brīnišķīga izskata zemenes ziemas vidū, skaistus ābolus un pat neaizdomājas, kas lācītim vēderā. Tādēļ bažas rada ne vien neprecīzi marķētie dzīvnieku izcelsmes produkti, bet arī fakts, ka ražotāja pienākumos nav sniegt patērētājiem informāciju par iespējamo ĢMO ietekmi uz viņa veselību,» norāda Dz. Kreišmane.
Tā kā ĢMO pārtika tika izveidota pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu beigās, nav zināms, kādu ietekmi tā atstāj uz nākamajām paaudzēm. Taču jau tagad ir skaidrs, ka tā ļoti negatīvi ietekmē cilvēku veselību. Tā ASV, kur 80% no visas pārtikas ir ĢMO, atklāts, ka cilvēkiem parādījies kartupeļu gēns. Arī aptaukošanās, orgānu izmēru palielināšanās un alerģijas ir amerikāņu tipiskākās problēmas, ko tieši saista ar ĢMO pārtikas lietošanu.
Patlaban nedz Latvijas, nedz arī Eiropas Savienības institūciju rīcībā nav informācijas par tādu produktu daudzumu, kas ir ģenētiski modificēti vai ražoti no ģenētiski modificētām izejvielām. Šāda informācija netiek vākta, līdz ar to nav iespējams pateikt, kādu produktu tirgus daļu aizņem ĢMO. Aptuveni tiek lēsts, ka 60% pārtikas preču (margarīns, majonēze, konfektes, maizes uzlabotāji) satur soju, kas ir visbiežāk sastopamā ģenētiski modificētā pārtika.
Vienīgā absolūti drošā iespēja, kā izvairīties no ĢMO pārtikā, ir izvēlēties bioloģiskās lauksaimniecības ceļā ražotos produktus. ES un arī Latvijā ir strikti noteikumi, kas ražotājam jāizpilda, lai saņemtu akreditētas institūcijas sertifikātu un varētu lietot preču zīmi, kas norāda atbilstību ekoloģiski tīrai produkcijai.
«Ceļš, ko veic bioloģiskais lauksaimnieks, lai iegūtu sertifikātu, nav viegls, jo mēs vēlamies būt 100% droši, ka cilvēks saņem pilnīgi augstvērtīgu produktu. Galvenie noteikumi ir par to, ka produkts ir audzis dabiskos apstākļos, nelietojot ķimikālijas, noteiktā attālumā no kaitīgās vides un saimniecībām, kas nav bioloģiskās. Turklāt nekādi ģenētiski modificēti organismi ekopārtikā nav pieļaujami,» apgalvo Dz. Kreišmane.