Ziema iet uz beigām, tuvojas pavasaris, beidzas garo ziemas vakaru nodarbības.
Meteņa diena Brīvdabas muzejā
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Senie Meteņi tikuši svinēti kā viduspunkts starp Ziemassvētkiem un Lielo dienu — ziemas un pavasara saulgriežiem. Tagad Meteņus mēdz atzīmēt septītajā nedēļā pirms Lieldienām, kas sakrīt ar kristiešu gavēņa sākšanos.
Meteņu svinēšanā ietilpst braukšana ciemos un vizināšanās ar ragaviņām no kalna, sacenšoties, kurš tālāk. Vakarā — Meteņu mielasts un budēļos iešana, dziedāšana. Raksturīgākā Meteņu tradīcija — vizināšanās ar kamanām, tāpat arī braukšana tālos ciemos — nodrošina garu linu augšanu un auglību druvās.
Ar Meteņa dienu beidzas budēļos iešanas laiks, tāpēc pēdējā dienā šī tradīcija bijusi sevišķi iecienīta, tā ka dažos novados Meteņa dienu saukuši pat par Budēļu dienu. Meteņa dienas budēļi izpēra slinkākos. Visvairāk pērienu dabūja puiši un meitas, kā arī bērni, kas slikti mācījās grāmatu zinības.
Meteņu ēdieni — cūkas galva un ausis, cūkas kājas un miežu plācenis, ko Metenis atnes sev līdzi.
Svinot Meteņa dienu, 8. februārī no plkst. 12.30 līdz 15.00 Brīvdabas muzejs piedāvā saistošu folkloras programmu ar Meteņu budēļu piedalīšanos pie Priedes kroga, Kurzemes un Vidzemes sētā, Rizgu rijā, Saiešanas namā, pie Valmieras dzīvojamās rijas.
Apmeklētāji varēs piedalīties masku gatavošanā, jautrā gājienā un rituālās darbībās, sveču liešanā, rotaļās, ziemas stafetēs, vizināties no kalna, ēst Meteņa dienas putru, dziedāt dziesmas folkloras kopu «Skandinieki», «Rija», «Laiva», «Saulgrieži» vadībā.
Kājās — vilnas zeķes, rokās — dūraiņi, līdzi — ragaviņas!
Ieejas maksa: Ls 0,75 pieaugušiem, Ls 0,50 studentiem un pensionāriem, Ls 0,25 skolēniem.