Novērojot 13 parastos kraukļus (Corvus corax) austriešu biologi noskaidroja, ka pēc attiecību kārtošanas bara robežās, putni kuri tajās nepiedalījās «mierināja» cietušos. Zinātnieku raksts publicēts žurnālā «PLoS ONE», bet tā īss izklāsts physorg.com. Dzīvnieku kopienās dažādas konflikta situācijas rodas visi bieži: attiecību skaidrošana var noslēgties ar traumu gūšanu, prasa laiku un enerģiju un saārda starp oponentiem iepriekš bijušās attiecības.
1979. gadā zinātnieki parādīja, ka konfliktējošais šimpanze pēc zināma laika var atgriezties pie sava pretinieka un atjaunot draudzīgās attiecības, jo, kā nekā, tas ir izdevīgi abām pusēm. Tajā pat pētījumā tika atzīmēta vēl viena, daudz interesantāka sadarbība: konflikta liecinieki nāca pie upura, «žēlojot» un mierinot to. Šāda uzvedība liecina par spēju izrādīt līdzjūtību un apzināt sugas brāļa pārdzīvojumus.
Nesenajos eksperimentos ar pelēkajām zosīm tika noskaidrots, ka analoģiskas spējas ir arī putniem. Tā zosīm, kuras novēroja konfliktu, kurā bija iesaistīts to partneris vai radinieks, paātrinājās sirdsdarbība.
Austriešu pētnieki strādāja ar 13 nebrīvē augušu kraukļu grupu (septiņas mātītes un seši tēviņi). Putni uzturējās aptuveni 240 kvadrātmetrus lielā voljērā un divu gadu laikā zinātnieki fiksēja grupā radušos konfliktus un atzīmēja brīžus, kad kraukļi demonstrēja uzvedību, kura veicināja draudzīgu attiecību uzturēšanu un nostiprināšanu – piemēram, pieskārās sugas brāļa knābim jeb ķermenim, tīrīja tā spalvas.
Biologi reģistrēja 152 konfliktus. Oponenti ļoti reti kad šķīrās mierīgi, taču zaudētājs ļoti labprāt kontaktējās ar novērotājiem, pie kam, komunicēšanās iniciatori bija gan vieni, gan otri. Šādas sadarbības iespējamību noteica tas, cik nopietns konflikts bijis un cik cieši sakari ir starp upuri un novērotāju.
Šie dati, pēc pētījuma autoru domām, liecina par to, ka kraukļi patiešām ir spējīgi just līdzi citiem. Mierinātājs pakļauj sevi zināmam riskam (6 gadījumos no 64 drīzāk viņam pašam uzbruka), un tas nozīmē, ka, visticamāk, viņš rīkojas altruistiski.