«Bērnībā bija grūti tādam resnītim kā es. Atceros, ka vienmēr bija problēmas ar apģērbu. Biksēs vajadzēja iešūt papildus drēbes gabalu, lai tās būtu platākas jostas vietā,» atceras Ingus Siliņš. Ventspilnieks, kurš bērnībā cīnījies ar lieko svaru un pusaudžu dzēlīgajiem komentāriem, jau pēc divām nedēļām veiks unikālu peldējumu Latvijas vēsturē, peldot 38km. atklātā jūrā no Kolkas raga uz Roņu salu Igaunijā.
Uz skolu treniņtērpā
Aplūkojot savas bērnības foto, kur redzams tukls puika, Ingus pasmaida. Grūti noticēt, ka fotogrāfijā ir redzams tas pats vīrietis, kurš šobrīd ir Latvijas Ironman.lv komandas dalībnieks un savā mūžā noskrējis pat ultramaratonu – 100 km.
«Pirmajās klasēs bieži uz skolu gāju treniņtērpā vai treniņbiksēs, jo tā bija ērtāk un treniņtērpu varēja vieglāk nopirkt. Resnītis biju līdz pamatskolas astotajai klasei. Varbūt pie vainas bija iedzimtās problēmas ar vielmaiņu, jo manā ģimenē visi ir lielas miesas būves, bet varbūt, ka vainīgs bija ļoti garšīgais un treknais ēdiens, ko taisīja mana omīte. Es tiešām biju resns! Atceros vienā vasarā bija pat kauns iziet sētā, jo baidījos, ka mani kāds ieraudzīs,» atceras Ingus.
Vasaras laikā nomet 14 kilogramus
Drosmīgais ventspilnieks piebilst, ka mūsdienās ir ļoti daudz cilvēku, kuri nespēj pārvarēt sevi un piedzīvo smagus brīžus gan attiecībās, gan darbā. Visa pamatā ir neapmierinātība ar sevi un citu vainošana, taču velti gaidīt, kad tavas problēmas nokārtos kāds cits, uzskata Ingus. Vienīgi pats cilvēks var tikt ar sevi galā – ventspilnieka dzīvi izmainīja viens basketbola treniņš.
«Bija vasaras brīvlaiks pēc septītās klases, aizgāju, pamētāju bumbu, bet man nepatika. Tomēr sportu neatstāju novārtā, sāku ar draugiem spēlēt futbolu, apmeklēju vieglatlētikas treniņus. Vasaras laikā nometu vairāk nekā četrpadsmit kilogramus un, ierodoties skolā, visi bija ļoti patīkami pārsteigti. Es biju tas pats Ingus, tikai slaidāks un kustīgāks. No tā laika kustība ir augusi spēkā,» saka peldētājs.
Cer iedvesmot sekotājus
Ingus atceras, ka bērnudārzā viņš tika apsaukāts un, protams, nevarēja noķert savus pāri darītājus. Tomēr, par spīti tam, viņš vienmēr bijis draudzīgs un izpalīdzīgs, nav centies atriebties. «Ingus bērnībā un Ingus šodien nav ļoti atšķirīgi – varbūt mazāk kautrējos. Ja es būtu bērnībā noslēdzies sevī un vainojis visu pasauli par savām problēmām, es droši vien arī šodien būtu tukls un nevarīgs. Taču svarīgi vispirms lietas pierādīt sev pašam un tad arī pārējā pasaule to pamanīs. Ceru, ka peldējums iedvesmos arī citus cilvēkus pārkāpt saviem kompleksiem un bailēm,» saka Ingus.
