Ieteikumi Rīgas kungiem bebru sakarā

Apollo.lv
CopyLinkedIn Draugiem X
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Lita Krone/LETA

Iestājoties pavasarīgākam laikam un pastiprinoties ledus kušanai, visā Latvijas teritorijā aktivizējas bebri. Vieni no lielākajiem ekosistēmu postītājiem būvē dambjus un rok alas, radot neatgriezenisku kaitējumu dabai, applūdinot pļavas un mežus, postot parkus un izskalojot ceļus. «Purnavu muiža» eksperts norāda, ka vislielākos postījumus bebri veic dabīgajām straujteču upītēm un strautiņiem, veicinot izmaiņas gultnē. Bebri posta mežaudzes, kur neļauj darboties meliorācijas sistēmām, aizsprostojot grāvjus, caurtekas un bojājot ceļus.

Saskaņā ar Valsts meža dienesta datiem (uzskaite veikta 2011.gadā), Latvijā ir vairāk nekā 80 tūkstoši bebru un to skaits pieaug.

Rolands Orlovskis, Latvijā lielākā medību centra «Purnavu muiža» īpašnieks: «Latvijas zemes un mežu īpašnieki joprojām turpina cīnīties ar sekām, kad deviņdesmito gadu sākumā tika ievesti bebri. Bebri nograuž jaunaudzes, un grauzēju sabūvēto dambju dēļ applūst lielas vērtīgu koku platības. Ja zemes un mežu īpašnieki sadarbojas ar medniekiem, tad ar šo problēmu ir iespējams cīnīties, taču jāņem vērā, ka mednieks nedrīkst medīt teritorijās, ja ar īpašnieku nav parakstījis medību nomas līgumu.»

Ar bebriem Rīgas kanālā jācīnās kardinālāk

Dzīvnieki dzīvo Rīgas vēsturiskajā centrā un tās rajonā, kā arī vairākās citās vietās Rīgā, piemēram, Ķīšezera apkārtnē un Sarkandaugavā. Laika gaitā tieši Rīgas kanāls ir izveidojies par bebru iecienītu dzīves vietu, kur veidot aizsprostus. Bebru radītās vides pārmaiņas negatīvi ietekmē augu sistēmu, transformējot ierasto vidi. Lai gan Rīgas domes pārstāvji jau gadiem mēģina atrisināt bebru problēmu, ik pavasari piedāvājot jaunas metodes, efektīvs risinājums līdz šim vēl nav atrasts.

«Iespējams, bebru populācijas ierobežošanai ir jāpiemēro kardinālāki līdzekļi, jo Rīgas tēviem ir jāizvēlas, vai tie pēc gadiem vēlas redzēt Rīgas kanālu malā 150 kokus vai - tikpat daudz bebru,» R.Orlovskis.

Bebru izraisītie postījumi

Bebri ir spējīgi izmainīt apkārtējo vidi un veidot jaunas ekosistēmas, būtiski transformējot ainavu un radot neatgriezeniskus postījumus dabai. Veicot biotopu pārveidi, bebri kavē ekosistēmu attīstību. Augi, kas nepanes pārmērīgu mitrumu vai applūšanu, visvairāk cieš no bebru radītajām vides transformācijām.

Bebri iecienījuši apmesties meliorāciju grāvjos, kas atrodas mežā un lauksaimniecības platībās. Tur bebri būvē dambjus un rok alas, tādejādi pārveidojot meliorācijas sistēmas. Bebru ierastās apmešanās vietas ir grāvji, upes, strauti, ezeri, puvi, dīķi un kūdras purvi.

Ar bebriem var cīnīties, izmantojot slazdus

Cīņai ar postošajiem grauzējiem ir pieejamas vairākas metodes. Visiedarbīgākās metodes ir slazdu izvietošana barošanās vietu tuvumā vai pie nedaudz izjauktiem dambjiem, kā arī medības ar ieročiem (uz gaidu). Kaut gan medības ar lamatām nav vienkāršas, eksperti tās atdzīst par visefektīvākajām, jo ir iespējams ievērojami samazināt bebru populāciju.

«Lamatas jānovieto vietās, kur ir novērota bebru aktivitāte- upju un grāvju krastos, kur redzamas bebru atstātas pēdas. Lamatas iespējams uzstādīt gan ūdenī, gan sauszemē. «Purnavu muiža» nopērkamas rāmju tipa lamatas, kas ir vienkārši uzstādamas un efektīvas gan ziemas apstākļos, gan vasarā.» R. Orlovskis.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu